Portugāles prezidentūra

2021. gada 1. janvārī ES Prezidentūras pienākumus pārņēma Portugāle. 

 

Portugāles prezidentūras ES Padomē sauklis ir “Laiks nodrošināt taisnīgu, zaļu un digitālu atveseļošanos”.

 

Lauksaimniecības jomā Portugāles prezidentūras galvenā prioritāte ir panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu par Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) reformu. Tāpat Portugāles prezidentūra īpašu uzmanību pievērsīs Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) paziņojuma “Ilgtermiņa vīzija lauku reģioniem” izskatīšanai; par šo jautājumu prezidentūra plāno izstrādāt Padomes secinājumus. 
Prezidentūra arī koncentrēsies uz Eiropas Zaļā kursa iniciatīvām, kas uzsver ciešo sasaisti starp pārtikas ražošanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tāpēc īpašu uzmanību plānots pievērst nepieciešamībai atalgot ražotājus par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu. 
Īpaša uzmanība tiks veltīta arī pārtikas nodrošinājuma un piegādes ķēžu ilgtspējības jautājumiem.
Saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” tiks meklēti veidi, kā stiprināt augu aizsardzības pasākumus, kas aizstāj vai papildina ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tostarp bioloģisko kaitēkļu apkarošanas līdzekļu tirdzniecību un izmantošanu.

 

Prezidentūras prioritāte būs arī inovācijas, zināšanu pārnese un lauksaimniecības un pārtikas nozares digitalizācija, lai nodrošinātu resursu (tostarp augsnes un ūdens) ilgtspējīgu pārvaldību un dotu ieguldījumu lauksaimniecības darbībās un demogrāfiskās stabilitātes uzturēšanā un attīstībā. Portugāles prezidentūra plāno par to diskutēt neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē jūnijā.
Tāpat Portugāles prezidentūra turpinās gatavošanos rudenī gaidāmajam ANO Pārtikas sistēmu samitam, gatavojot ES nostāju dalībai tajā.

 

Zivsaimniecības jomā prezidentūra turpinās veicināt jūras un okeānu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. 
Prezidentūra uzskata, ka ir būtiski turpināt Kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk – KZP) ieviešanu, nodrošinot ilgtspējīgu zvejas resursu pārvaldību un uzlabojot zivsaimniecības monitoringa un kontroles mehānismus, lai stiprinātu cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Tāpat īpašu uzmanību prezidentūra pievērsīs starptautiskajiem instrumentiem, īpaši ANO konvencijai par Jūras likumu, Bioloģiskās daudzveidības konvencijai, reģionālajām konvencijām par jūras vides aizsargāšanu, reģionālajām zvejniecības organizācijām un zvejniecības partnerības nolīgumiem ar trešajām valstīm.