Tirdzniecības līgumi

 

>> Uz OECD sākumlapu

  • Lauksaimniecības preferenciālo tirdzniecības nolīgumu evolūcija

 

Thompson-Lipponen, C. and J. Greenville (2019), “The Evolution of the Treatment of Agriculture in Preferential Trade Agreements”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 126, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Kopš deviņdesmito gadu sākuma valstis arvien vairāk ir ieinteresētas noslēgt divpusējos un reģionālos tirdzniecības nolīgumus, kā līdzekli tirdzniecības palielināšanai un ciešākai integrācijai ar tirdzniecības partneriem. Lai gan tie arvien vairāk aptver pasaules tirdzniecību, joprojām pastāv jautājums par to, cik lielā mērā to attieksme pret lauksaimniecību laika gaitā ir mainījusies un vai šajos nolīgumos ietvertie liberalizējošie elementi pievēršas lauksaimniecības pārtikas tirgus kropļojošiem faktoriem.
Šajā dokumentā sniegti galvenie secinājumi attiecībā uz preferenciālo tirdzniecības līgumu evolūciju pēdējo 60 gadu laikā. Veikti pētījumi attiecībā uz dažādiem liberalizācijas aspektiem, kas panākti ar šiem nolīgumiem, piemēram, noteikumi, kas saistīti ar piekļuvi tirgum, eksporta konkurenci un vietējo atbalstu. Ziņojumā ir secināts, ka lauksaimniecība, šķiet, aizvien vairāk tiek pielīdzināta citu preču tirdzniecībai, paplašinot nolīgumu darbības jomu attiecībā uz lauksaimniecību.  Nolīgumi nodrošina samazinātus tarifus dalībniekiem lielākajā daļā lauksaimniecības preču, sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tehniskie šķēršļi tirdzniecībā ir kļuvuši par tipisku nolīgumu sastāvdaļu. 
Kopumā preferenciālos tirdzniecības nolīgumus būtiski ietekmē daudzpusējais regulējums.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības produktu tirdzniecība, reģionālais tirdzniecības nolīgums

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/751d274f-en

 

 

  • Reģionālie tirdzniecības nolīgumi un lauksaimniecība

 

OECD (2015), “Regional trade agreements and agriculture”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 79, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Reģionālie tirdzniecības līgumi (RTA) ir galvenie instrumenti, kas regulē starptautisko tirdzniecību. Tomēr liberalizācijas līmenis lauksaimniecības nozarē var ievērojami atšķirties starp līgumiem un pat starp produktiem, kas ietilpst vienā līgumā. Šajā pētījumā ir apkopoti iepriekšējo OECD pētījumu rezultāti attiecībā uz aptuveni 53 RTA ar lauksaimniecības komponenti. Pētījumā ir identificētas tās komponentes, kas var ierobežot tirdzniecību, kā arī tiek pētīti veidi, kā nākotnes RTA varētu atvieglot tirdzniecību valstu starpā. Tiek konstatēts, ka ar RTA palīdzību var uzlabot piekļuvi tirgum, atceļot ierobežojumus tarifu koncesijām, saskaņojot izcelsmes noteikumus, ierobežojot īpašu aizsardzības pasākumu izmantošanu, aizliedzot eksporta subsīdijas un citus eksporta ierobežojumus.

 

Atslēgvārdi: tarifu atcelšana, lauksaimniecība, drošības pasākumi, SFS pasākumi, reģionālie tirdzniecības nolīgumi

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5js4kg5xjvvf-en

 

 

  • Reģionālo tirdzniecības nolīgumu ietekme uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību

 

Bureau, J. and S. Jean (2013), “The Impact of Regional Trade Agreements on Trade in Agricultural Products”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 65, OECD Publishing.

 

Kopsavilkums: Tirdzniecības līgumi būtiski ietekmē starpvalstu tirdzniecibu un tādējādi šajā pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta līguma partneru piešķirto tarifu priekšrocību ietekmes novērtējumam. Pētījumā tiek analizēti tirdzniecības un tarifu dati detalizētā produkta līmenī attiecībā uz katru no 78 aplūkotajiem līgumiem laika posmā no 1998. līdz 2009. gadam.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības preču tirdzniecība, reģionālie tirdzniecības nolīgumi

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5k3xznkz60vk-en

 

 

  • Reģionālie tirdzniecības nolīgumi: lauksaimniecība

 

Fulponi, L., M. Shearer and J. Almeida (2011), “Regional Trade Agreements - Treatment of Agriculture”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Working Papers, No. 44, OECD Publishing.

 

Kopsavilkums: Šis pētījums turpina agrāko OECD darbu par lauksaimniecību Latīņamerikas reģionālajos tirdzniecības līgumos, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu un daļēji Āfriku. Tiek aptverti vairāk nekā 50 reģionālie tirdzniecības līgumi attiecībā uz piekļuvi tirgum, subsīdijām, tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem un prasībām attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem (SPS) un tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem (TBT). Tie ir salīdzināti ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām, lai novērtētu, vai tie nodrošina lielāku piekļuvi tirgum. Lielākā daļa no pētītajiem līgumiem liecina par ievērojamu progresu attiecībā uz tarifu atcelšanu saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu. Lauksaimniecības eksporta subsīdijas ir aizliegtas vairāk nekā pusē līgumu, kas liecina par lielāku tirdzniecības liberalizāciju. Tomēr SPS un TBT jomās ir panākts ievērojami mazāks progress.

 

Atslēgas vārdi: reģionālie tirdzniecības nolīgumi, brīvās tirdzniecības nolīgumi, tarifu atcelšana

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5kgg53fmnjxv-en