Akvakultūras produkcijas ražošana

2020. gadā Pārtikas un veterinārajā dienestā bija atzīti 157 akvakultūras uzņēmumi (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2020. gadā aktīvi darbojās 78 uzņēmumi), kuriem bija tiesības nodarboties ar zivju audzēšanu to patēriņam pārtikā un zivju mazuļu audzēšanu resursu atražošanai, ko nodrošināja arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētava “Tome” ar savām piecām filiālēm. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana. Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls Latvijā nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā. 
 
2020. gadā ekonomiski aktīvajos 78 uzņēmumos (kopējais nodarbināto skaits – 330 cilvēki) akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 657 dīķi ar 5339,2 ha kopējo platību, 1143 baseini ar 14638 m3 lielu tilpumu un 58 recirkulācijas sistēmas ar 16024,5 m3 lielu tilpumu (sk. 1.tabulu). 

1. tabula

Akvakultūrā izmantojamie ūdeņi un platība

 

Gads

Dīķu skaits

Dīķu platība, ha

Baseinu skaits

Baseinu tilpums, m3

Recirkulācijas sistēmu skaits

Recirkulācijas sistēmu tilpums, m3

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits

2011.

728

5707,3

1270

17 051

13

1184

55

2012.

756

5607.5

1303

17 727

25

2786

66

2013.

728

5380,3

1277

17 143

22

3879

67

2014.

721

5211,0

1276

18 256

28

5133

68

2015.

792

4949,3

1282

17 289

28

6923

88

2016.

816

4957,9

1245

15 228

35

5765

88

2017.

769

4649,5

1312

16 052

34

5944

88

2018.

766

5191,3

1279

15 740

37

5729

87

2019.

649

4950,7

1194

15 161

46

9945,5

79

2020.

657

5339,2

1143

14 638

58

16024,5

78

Avots: CSP dati
 
Pēc CSP iesniegtajiem datiem, 2020. gadā akvakultūras sektorā realizētās produkcijas apjoms bija 727,4 tonnas, no kurām 57,4 tonnas tika realizētas ārzemju tirgū. Galvenās audzētās un realizētās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa, forele, sams, store u.c. (sk. 2. tab.).
 

2. tabula

Akvakultūras produkcijas apjoms (realizētās zivis)

Akvakultūras produkcijas apjoms pa zivju sugām, t

Karpa un karūsa

Līnis

Forele

Līdaka

Store

Sams

Pārējās zivju sugas un vēži

Kopā

2019. gadā realizētas

515,3

4,7

50,0

1,7

44,7

6,1

4,0

626,4

2020. gadā realizētas

544,2

21,4

60,7

3,9

38,4

29,1

29,7

727,4

Avots: CSP
 
Laikā no 2005. līdz 2020. gadam kopējās realizētās akvakultūras produkcijas gada vidējais apjoms svārstās ap 664 tonnām. Būtiskākais realizētās produkcijas apjoma kāpums vērojams 2018. gadā, kad tas sasniedza 830 tonnu, bet vismazāk produkcijas realizēts 2009. gadā – 517 tonnu. Lai gan akvakultūras produkcijas apjoms gadu no gada svārstās, kopš 2006. gada ir vērojama kopējās realizētās akvakultūras produkcijas pakāpeniska pieauguma tendence (sk. 4.1. att.). 
4.1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2007.–2020. gadā, tonnas
Avots: CSP
Latvijas akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība, ņemot vērā pārmaiņas tirgos, 2020. gadā bija 2,25 milj. EUR.