Akvakultūras produkcijas ražošana

2016.gadā PVD bija atzīti 156 akvakultūras uzņēmumi, kuriem bija tiesības nodarboties ar zivju audzēšanu to patēriņam pārtikā un zivju mazuļu audzēšanu resursu atražošanai, kuru nodrošināja arī valsts zivju audzētava „Tome” ar piecām tās filiālēm. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana. Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo tradīcijas un zemes īpašnieku sociāli ekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā.
 

No 156 PVD atzītajiem akvakultūras uzņēmumiem, ekonomiski aktīvi 2016.gadā bija 85 (kopējais nodarbināto skaits – 363 cilvēki), kuros akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 816 dīķi ar kopējo platību 4 957,9 ha, 1 245 baseini ar tilpumu 15 228 m³ un 35 recirkulācijas sistēmas ar 5 765 m³ tilpumu.
 

Kopumā laika periodā no 2007.gada līdz 2016.gadam akvakultūrā izmantojamām platībām bija vērojama pieauguma tendence, ko ir sekmējušas arī Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta iespējas akvakultūras uzņēmumu attīstībai (skat. 1.tabulu). Lai arī 2016.gadā ir nedaudz sarucis baseinu skaits un baseinu un recirkulācijas sistēmu tilpums, vienlaikus ir augusi ražošanas efektivitāte, jo šajās platībās ir izaudzēts lielāks produkcijas apjoms nekā iepriekšējos gados.

 

1.tabula

Akvakultūrā izmantojamie ūdeņi un platības

Gads Dīķu skaits  Dīķu platība, ha  Baseinu skaits  Baseinu tilpums, m³  Recirkulācijas sistēmu skaits  Recirkulācijas sistēmu tilpums, m³  Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits
2007 311 3 196  1 080  12 041  4 325 41
2008 605 4 350  1 227  16 723  5 395  44
2009 749 5 018  1 196  17 122  10 712  46
2010 801 5 122,5  1 240  17 448  10 712  48
2011 728 5 707,3  1 270  17 051  13 1184  55
2012 756 5 607.5 1 303  17 727 25 2 786 66
2013 728 5 380,3  1 277  17 143 22 3 879 67
2014 721 5 211,0 1 276  18 256 28 5 133 68
2015 792 4 949,3 1 282  17 289 28 6 923 87
2016  816 4 957,9 1 245  15 228  35  5 765  85

 Avots: CSP dati

 

2016.gadā akvakultūras sektora produkcijas apjoms bija 1 416 tonnas. Galvenās audzētās un realizētās zivju sugas (svaigā un apstrādātā veidā) bija karpa un karūsa, forele, sams, store u.c. (skat. 2.tabulu). 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaudzis gandrīz visu zivju sugu audzēšanas apjoms, it īpaši foreļu, līņu, karpu, kā arī citu zivju sugu audzēšana. Nedaudz samazinājies ir līdaku, storu un samu audzēšanas apjoms, tomēr kopumā akvakultūras produkcijas apjoms 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par 553 tonnām (skat.2.tab.).

 

2.tabula

Audzētās un realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2016.gadā

Akvakultūras produkcijas
apjoms pa zivju sugām, t
Karpa un
karūsa 
Līnis Forele Līdaka Store Sams
Pārējās zivju sugas
un vēži
Kopā
2015.gadā   559,7 5,1 134,1 11,3 91,3 49,6 11,9 863,0
2016.gadā   1074,7 27,5 145,6 9,0 90,1 28,9 40,0 1415,8

Avots: CSP

 

Laika periodā no 2004.gada līdz 2016.gadam kopējās akvakultūras produkcijas gada vidējais apjoms svārstījās ap 665 tonnām. Būtiskākais produkcijas apjoma pieaugums vērojams 2016.gadā, kad tas sasniedza 1416 tonnas, bet vismazākais produkcijas apjoms tika sasniegts 2009.gadā – 517 tonnas. Lai arī akvakultūras produkcijas apjomi gadu no gada svārstās, kopumā laika periodā no 2004.gada līdz 2016.gadam ir vērojama kopējās akvakultūras produkcijas pakāpeniska pieauguma tendence (skat.1.att.).

 

1.attēls. Akvakultūras produkcijas apjoms 2004.-2016.gadā, tonnas
Avots: CSP

 

Latvijas akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība 2016.gadā bija 3 871,8 tūkst. EUR, kas, salīdzinot ar 2015.gadu (3 544,0 tūkst. EUR), bija par 327,8 tūkst. EUR lielāka.