Makšķerēšana

Par jaunajiem Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem


      2016.gada 1.februārī stājas spēkā jaunie „Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”.
      Kādas ir būtiskākās izmaiņas jaunajos noteikumos, salīdzinot ar līdzšinējiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1498 „Makšķerēšanas noteikumi”?


1. Noteikumu struktūra
      Noteikumu struktūra ir mainīta - makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nosacījumi ietverti katrs atsevišķā noteikumu sadaļā. Līdz ar to, izlasot attiecīgo noteikumu sadaļu par savu iemīļoto zivju vai vēžu ieguves veidu, kā arī iepazīstoties ar vispārējiem ierobežojumiem un prasībām, varat būt pilnībā droši, ka nekļūsiet par pārkāpēju.
      Noteikumiem ir astoņi pielikumi. Makšķerēšanas lieguma vietas atsevišķās upēs un ezeros tagad ir meklējamas noteikumu 3.pielikumā, nevis noteikumu pamattekstā, kā tas bija iepriekš. Izņēmums ir noteikumos noteiktās atsevišķās vietas, kurās zivju ieguve ir atļauta tikai ar licencēm (noteikumu 27.punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, no tiltiem, aizsprostiem, noteiktā attālumā no slūžām un zvejas rīkiem (26.punkts), kas tāpat kā iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā. Savukārt zemūdens medībām atļautie ezeri un upes ir atrodami noteikumu jaunā 7.pielikumā. Noteikumu pielikumos var iepazīties arī ar zivju sugām, kurām noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, to attēliem un latīniskajiem nosaukumiem (1.pielikums), kā arī laša un taimiņa atšķirības pazīmēm (2.pielikums). Vēžošanai atļautie ūdeņi, vēžu sugu atšķirības pazīmes un vēžu krītiņa parametri ir attiecīgi noteikumu 4.,5.un 6.pielikumā. Personām, kuras rupji pārkāpušas noteikumu prasības, var nākties atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu un atbilstoši noteikumu 44.punktam trīskāršā vai pieckāršā apmērā, salīdzinot ar noteikumu 8. pielikumā minētajām pamattaksēm.
 

2. Vispārējās prasības un ierobežojumi
      2.1. Nepieciešamie dokumenti
      Līdz šim jau esam pieraduši, ka personām, kurām nepieciešama makšķerēšanas karte, makšķerēšanas laikā ir jābūt klāt diviem dokumentiem: derīgai makšķerēšanas kartei un papildus arī dokumentam, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods). Līdz ar jauno noteikumu spēka stāšanos būs jāraugās, lai dokumentā, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu noteikti būtu arī fotogrāfija. Vēl jāņem vērā, ka no 2017.gada 1.janvāra makšķerēšanas karte mainīs nosaukumu un personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem turpmāk būs nepieciešama makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.
      2.2. Aizliegtās darbības ar zivīm
      Noteikumos iekļauta jauna prasība (9.punkts) - zivis līdz to ieguves beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums (16.1.-16.5. apakšpunkts) un tā sauktās „pārējās zivis” (16.8.apakšpunkts). Tas nozīmē, ka „pārējās zivis” arī turpmāk drīkstēs ķidāt, sadalīt un izmantot ēsmai. Jāņem vērā, ka zivju ieguves laikā nekādā gadījumā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).
      Turpmāk būs arī aizliegts slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu (10.1.apakšpunkts).
      Jaunie noteikumi papildus Zvejniecības likumam skaidri nosaka aizliegumu piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai (10.2.apakšpunkts). Šādu pārkāpumu gadījumā ir jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi pieckāršā apjomā salīdzinot ar pamattaksēm (44.2.4. un 44.2.6.apakšpunkts). Jāatceras, ka saskaņā ar šiem noteikumiem iegūtās zivis (arī vēžus), drīkst izmantot tikai paša patēriņam, kā to paredz Zvejniecības likums.
      2.3. Cita veida vispārējās prasības
      Noteikumu norma par aizliegumu aiztikt un bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus, jaunajos noteikumos (10.4.apakšpunkts) skaidrības nolūkā papildināta ar nosacījumu, ka aizliegts lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus un rūpnieciskās zvejas rīkus. Līdz ar to nelikumīgu rīku lietošanā pieķertais maluzvejnieks, makšķernieks vai vēžotājs turpmāk vairs nevarēs aizbildināties, ka attiecīgais zivju ieguves rīks nav viņa, vai, ka viņš to atradis nejauši un, ka dara labu – izņemot no ūdeņiem nelikumīgu rīku.
      Mainīts arī nosacījums par atļauju pārvietoties laivā ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, ja tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi, - turpmāk tas attieksies pilnīgi uz visiem ūdeņiem, ne tikai uz Daugavas posmu lejpus Rīgas HES (8.1. apakšpunkts).
      Aizliegts piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī (10.6.punkts), bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes (10.7. punkts), apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un šādās vietās iegūt no laivas zivis un vēžus (10.8.punkts).
      2.4. Pašvaldību tiesības papildus ierobežojumu un regulējošu noteikumu pieņemšanā
Jaunie noteikumi paplašina pašvaldību pilnvaras un paredz, ka ar saistošajiem noteikumiem pašvaldība ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, kā arī gadījumā, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei. Pašvaldības varēs noteikt aizliegumu zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā, kā arī pasākumus zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp - aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī konkrētā vietā, pagarināt atsevišķu zivju sugu lieguma laiku par 10 dienām vietējo hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ, samazināt lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu, kā arī noteikt citus ierobežojumus (46., 47.punkts).
 

3. Makšķerēšanas nosacījumi
      3.1. Makšķerēšanas rīki
      Izmaiņas skārušas arī prasības makšķerēšanas rīkiem, lai gan to skaits ir palicis iepriekšējais – iekšējos ūdeņos divi makšķerēšanas rīki, ja katram rīkam ir ne vairāk par trīs jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu).
      No jauna noteikts, ka vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – kurai āķa izmērs nav noteikts). Tāpat ir paredzēts, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi iekšējos ūdeņos atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru.
      Arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos atļauti iepriekšējie trīs makšķerēšanas rīki. Tomēr katram rīkam var būt ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu),
ievērojot, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas. Līdz šim bija paredzēts, ka trīs makšķerēšanas rīkiem kopā var būt 8 āķi (tātad varēja lietot arī tikai vienu rīku ar 8 āķiem), un to kustīga pievienošana pie vienas mākslīgās ēsmas netika pieprasīta.
      Jaunie noteikumi skaidri nosaka, ka aizliegts izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas) (15.5.punkts) un, ka makšķerēšanā aizliegts izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes (15.1.punkts).
      Noteikumi paredz, ka makšķerējot no ledus ir aizliegts zivis pēc makšķerēšanas pabeigšanas atstāt uz ledus, savukārt makšķerējot neaizsalušos ūdeņos, zivis uzglabā peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas (22.punkts).
      3.2. Loma lielums
      Noteikumos samazināts lomā paturēt atļauto strauta foreļu un zušu skaits. Līdz šim varēja paturēt trīs strauta foreles, taču jaunie noteikumi paredz, ka atļauts paturēt tikai vienu strauta foreli (16.5.punkts). Savukārt paturēt atļautais zušu skaits ir samazināts no pieciem uz trim (16.4.punkts).
      Palielināts atļautais sīgu loma lielums - ja iepriekš lomā varēja paturēt vienu sīgu, tad jaunajos noteikumos būs ļauts paturēt trīs sīgas (16.4.punkts). Noteikts arī loma ierobežojums repšiem, kuru skaits iepriekš netika limitēts. Lomā varēs paturēt ne vairāk kā 20 repšus (16.1.punkts).
      3.3. Zivju pieļaujamais garums
      Jaunajos noteikumos palielināts arī lomā paturamo zivju pieļaujamais garums samam, zutim, vēdzelei un strauta forelei, kā arī asarim jūras ūdeņos.
      Ja iepriekš lomā drīkstēja paturēt samu no 50 cm, tad turpmāk - no 60 cm (18.1.punkts), ja pieļaujamais garums zutim bija 40 cm, tad turpmāk - 50 cm (18.2.punkts), bet vēdzelei tas mainīts - no 30 cm uz 35 cm (18.4.punkts).
      Strauta foreli saskaņā ar jaunajiem noteikumiem lomā drīkstēs paturēt lomā tikai sākot ar 35 cm (18.4.punkts), neierobežojot maksimālo izmēru. Iepriekš to bija atļauts paturēt no 30 cm līdz 40 cm garumā.
      Pieļaujamais garums arī asariem jūras ūdeņos palielināts no 17 cm uz 19 cm (18.7.punkts). Savukārt mencai tas samazināts no 38 cm uz 35 cm (18.4.punkts).
      No jauna pieļaujamais garums ir noteikts repsim – sākot ar 16 cm (18.8.punkts).
      3.4. Zivju ieguves lieguma laiki
      Alatām un strauta forelēm makšķerēšanas liegumu laiki ir pagarināti. Alatas turpmāk būs aizliegts paturēt lomā no 1.februāra līdz 30.aprīlim (23.3.apakšpunkts), iepriekš tas bija aizliegts no 16.marta līdz 15.maijam. Mēnesi agrāk nekā iepriekš sāksies arī liegums strauta forelēm, kas tagad būs no 1.septembra līdz 30.novembrim (23.8.apakšpunkts).
      Uz ierobežotu teritoriju Rīgas jūras līcī no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O līdz 20 metru dziļumam vairs neattieksies lašu un taimiņu liegums no 1.oktobra līdz 15.novembrim (23.2.2.apakšpunkts).
      Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā Rīgas jūras līča teritorijā, laikā no 1.oktobra līdz 15.novembrim, ir atļauts paturēt pa vienam lasim un taimiņam, kas citos jūras ūdeņos šajā laikā nav atļauts. Iekšējos ūdeņos tāpat kā iepriekš lašu un taimiņu lieguma laikā vienu lasi un taimiņu drīkst paturēt tikai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Savukārt visos pārējos iekšējos ūdeņos ir aizliegts iegūt lašus un taimiņus visu
gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās un laikā, ja tādas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteiktas.
      3.5. Makšķerēšanas lieguma vietas un laiki
      Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3.pielikumā. Izņēmums ir noteikumos noteiktās vietas, kurās zivju ieguve ir atļauta tikai ar licencēm (noteikumu 27.punkts), kā arī vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, no tiltiem, noteiktā attālumā no aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un citi, kas tāpat kā iepriekš ir norādīti noteikumu teksta daļā (26.punkts).
      3.6. Citas prasības
      Jau šajā pavasarī makšķerniekiem jāņem vērā, ka ar jaunajiem noteikumiem būs aizliegts makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.
      Jaunums sagaida arī tos, kurus interesē jūras piekrastes ūdeņi Ventas grīvas rajonā, - aizliegums visu gadu iegūt zivis 2000 metru rādiusā no Ventas ietekas jūrā turpmāk vairs neattieksies uz zivju makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas.
 

4. Vēžošanas nosacījumi
      Vēžošana ir atļauta jauno noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.
      Turpmāk svešzemju sugu dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus atļauts ķert bez skaita ierobežojuma (iepriekš tie tika limitēti - 50 no katras sugas), ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā. Bez tam atļauts ķert arī šo invazīvo sugu vēžu mātītes ar ikriem.
      Tāpat kā iepriekš platspīļu vēžus atļauts ķert tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50, savukārt šaurspīļu vēžus arī – ne vairāk kā 50;
      Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:
      10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim (34.1.apakšpunkts);
      8 centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim (34.2. apakšpunkts).
 

5. Zemūdens medību nosacījumi
      Zemūdens medību rīkus būs atļauts izmantot ne tikai licencētās zemūdens medību vietās, jūras piekrastes ūdeņos vai ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā ir noteikts ar Zvejniecības likumu, bet papildus arī jauno noteikumu 7.pielikumā norādītajos ezeros, Rīgas pilsētas teritorijā Buļļupē un attiecīgo novadu teritorijās Daugavā. Šāda iespēja papildus ūdeņu noteikšanai zemūdens medībām ir paredzēta Zvejniecības likumā.
      Turpmāk noteikumos būs paredzēts, ka zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens. Iepriekš bija rakstīts, ka zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei zem ūdens. Tas nozīmē, ka pats zemūdens mednieks varēja medīt zivis, šaujot ūdenī arī no krasta vai laivas.
      Noteikumos no jauna paredzēts, ka zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.
      Noteikta jauna prasība, ka katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.
      No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.
      Zemūdens medniekiem bez vispārējiem ierobežojumiem un prasībām zivju ieguvei, ir jāievēro arī noteikumu 16.un 18.punktā noteiktais loma lielums un pieļaujamais zivju garums, 23.punktā noteiktie zivju sugu lieguma laiki, 26.punktā paredzētie vispārējie visa gada liegumi upju grīvās, noteiktā attālumā no tiltiem, aizsprostiem, slūžām un zvejas rīkiem un citi (26.punkts), kā arī noteikumu 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētie aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās.