Zviedrijas prezidentūras laikā Zviedrija turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību notikumiem saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Pārtikas ražošanas un pārtikas nodrošinājuma jautājumi joprojām būs darba kārtības prioritāte. Turklāt Zviedrijas prezidentūra aktīvi veicinās ES darbu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti, vienlaikus palielinot konkurētspēju, nodarbinātību, pārtikas ražošanu, kā arī veselību un labklājību. Tādā veidā 2023. gada pirmajā pusgadā darba kārtībā liela uzmanība tiks pievērsta Eiropas Zaļā kursa īstenošanai. Šajā kontekstā svarīgs ir zaļās un zilās rūpniecības ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā un tā pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Tirdzniecības jomā Zviedrija uzraudzīs tirgus situāciju, arī ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, lauksaimniecības izejvielu cenu tendences, kā arī saglabās gatavību reaģēt uz jebkuru krīzi vai citiem tirgus situācijas apgrūtinājumiem. Krievijas iebrukums ir ietekmējis lauksaimniecības izejvielu, piemēram, dīzeļdegvielas, mēslojuma, elektroenerģijas un lopbarības izmaksas. Turklāt mēslošanas līdzekļu trūkums rada problēmas nākamajās ražas sezonās. Šajā sakarā svarīgs ir Komisijas paziņojums par garantētu piekļuvi mēslošanas līdzekļiem un taisnīgām cenām. Zviedrijas prezidentūra ir iecerējusi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem priekšlikumiem un iniciatīvām, kas paredzētas, lai stiprinātu Eiropas pārtikas ražošanu. Tāpēc Zviedrijas prezidentūra pievērsīsies ar tirdzniecību saistītiem lauksaimniecības jautājumiem un par prioritāti noteiks darbu pie bioekonomikas lomas un potenciāla.
Pārtikas jomā par prioritāti noteiks sarunas par Regulas par pārtikas produktu informāciju patērētājiem un tās noteikumu par pārtikas marķēšanu pārskatīšanu. Šie priekšlikumi ir svarīga stratēģijas "No lauka līdz galdam" daļa, un tiem ir liela nozīme, lai palīdzētu patērētājiem un ražotājiem izdarīt apzinātu un ilgtspējīgu pārtikas izvēli. Turklāt prezidentvalsts plāno turpināt sarunas par regulu par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu. Prezidentūra pēc iespējas vairāk virzīs uz priekšu sarunas par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārskatīšanu. Kā arī, paātrinās sarunas Padomē par priekšlikumu izveidot lauku saimniecību ilgtspējības datu tīklu.
Vides aizsardzības jomā prezidentūra uzsāks diskusijas gan par priekšlikumu pārskatīt tiesību aktus par sēklām, augu un meža reproduktīvo materiālu, gan par gaidāmo Komisijas priekšlikumu pārskatīt tiesību aktus par augiem, kas iegūti, izmantojot pāris jaunas genomikas metodes.
Mežsaimniecības jomā Zviedrijas prezidentūra var uzsākt diskusijas Padomē par tiesību akta priekšlikumu par mežu monitoringu un stratēģiskajiem plāniem. Pasaules forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Mežu forumā prezidentvalsts aicinās uz ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanu. Prezidentvalsts uzraudzīs ES Meža stratēģijas īstenošanu un nodrošinās, ka tiek ievērots līdzsvars starp trim ilgtspējības dimensijām.
Zivsaimniecības jomā papildu dalībai vairākās starptautiskās sarunās saistībā ar ANO/FAO, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem un reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām prezidentūra uzsāks debates par ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pārskatīšanu, tostarp par kopējo tirgus organizāciju. Zivsaimniecības nozarē prezidentūra strādās arī pie tā, lai virzītu uz priekšu trialogus par Zivsaimniecības kontroles regulu saskaņā ar KZP mērķiem un principiem.