Apraksti

Apraksti

Tāljūrā un Baltijas jūrā zveju veic 686 Latvijas zvejas kuģi un piekrastes laivas (uz 31.12.2015.) ar kopējo dzinēja jaudu 43 300,3 kW un kopējo bruto tilpību 24 675,7 GT. 2015.gadā Latvijas kopējā nozveja bija 81 305,0 t.

1. Zveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ar piekrastes zonu saprot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņu daļu, kuras dziļums nepārsniedz 20 metrus, izņemot tās seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru dziļuma izobātu. Piekrastes zveja ir būtisks iedzīvotāju nodarbošanās veids Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes novados.

Saskaņā ar Zvejniecības likumu zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) tiek iedalīts nozvejas apjoms, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai Baltijas jūrā nav mazāks par 3% un reņģu zvejai – par 4% no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejas flotē, kurā ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas Zvejas kuģu reģistra datiem uz 31.12.2015. bija 612 zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās laivas) ar kopējo dzinēju jaudu 4 442,3 kW un kopējo bruto tilpību 734,7 GT. Kuģu skaits šajā segmentā veido aptuveni 89,2% no kopējā Latvijas zvejas flotes vienību skaita, tomēr tikai 3,0% no kopējās bruto tilpības un 10,3% no kopējās dzinēju jaudas. Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki – dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai. Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē veido reņģes, jūras grunduļi, plekstes, mencas, vimbas, lucīši un asari. Kopējā nozveja Baltijas jūrā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2014.gadā bija 2 626,4 t., kas ir 3,2% no Latvijas kopējās nozvejas.

2. Zveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas uz 31.12.2015. zvejoja pavisam 63 kuģi, kuru kopējais lielākais kuģa garums ir no 12m līdz 40m. Šo kuģu kopējā dzinēju jauda ir 18 403 kW un kopējā bruto tilpība 7 103 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veido aptuveni 9,2%, no kopējās dzinēju jaudas – 42,5% un no kopējās bruto tilpības – 28,8%.
Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem pārsvarā zvejo brētliņas, reņģes, kā arī mencas, bet ar noenkurotiem žaunu tīkliem – mencas, plekstes, kā arī lašus. Zvejā tiek izmantoti arī nenostiprināti žaunu tīkli un āķu jedas. Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kuras rada vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas, reņģes un mencas, kuru nozveja 2015.gadā bija 56 674,4 t., kas veido 94,5% no kopējā nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju sugu – plekstu, salaku, ziemeļu jūras buļļu, lucīšu u.c. zivju zveja. 2015.gadā nelimitēto sugu nozveja bija 3287,1 t, kas ir 5,5% no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā 2014.gadā bija 60 000,6 t., kas ir 73,8% no visas Latvijas kopējās nozvejas.

3. Zveja tāljūrā

Latvijas tāljūras zvejas attīstības iespējas visvairāk ir atkarīgas no Eiropas Savienības iespējām saglabāt un turpmāk uzturēt iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus ar trešajām valstīm par zveju to ūdeņos, kā arī to ietekmē lēmumi, kas tiek pieņemti starptautiskās zvejniecības pārvaldības organizācijās par zveju starptautiskajos ūdeņos aiz piekrastes valstu Ekonomisko zonu robežām.

Tāljūras zvejai uz 31.12.2015. kopā ir reģistrēti 11 Latvijas kuģi.

Starptautisko zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos Latvijas zvejas kuģi zvejo Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonos (9 kuģi). Savukārt trešo valstu ūdeņos – Mauritānijas Islāma Republikas un Marokas Karalistes Ekonomiskajā zonā darbojas 2 kuģi. Tāljūras zvejas flotes 11 kuģu kopējā dzinēju jauda ir 20 455 kW un kopējā bruto tilpība 16 838 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veido 1,6%, bet no kopējās dzinēju jaudas – 47,2% un no kopējās bruto tilpības – 68,2%. Kopējā nozveja tāljūrā 2015.gadā bija 18 672,0 t., kas ir 23,0% no visas Latvijas kopējās nozvejas.