Apraksti
Tāljūrā un Baltijas jūrā zveju veica 662 Latvijas zvejas kuģi un piekrastes laivas (uz 31.12.2023.) ar kopējo dzinēja jaudu 39327 kW un kopējo bruto tilpību 22058 GT. 2023.gadā Latvijas kopējā nozveja bija 104733,6 t.
- Zveja Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastes ūdeņos
- Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ar piekrastes zonu saprot Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņu daļu, kuras dziļums nepārsniedz 20 metrus, izņemot tās seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru dziļuma izobātu. Piekrastes zveja ir būtisks iedzīvotāju nodarbošanās veids Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes novados. Saskaņā ar Zvejniecības likumu zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) tiek iedalīts nozvejas apjoms, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai Baltijas jūrā nav mazāks par 3% un reņģu zvejai – par 4% no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes zvejas flotē, kurā ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas Zvejas kuģu reģistra datiem uz 31.12.2023. bija 613 zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās laivas) ar kopējo dzinēju jaudu 5448 kW un kopējo bruto tilpību 762 GT. Kuģu skaits šajā segmentā veidoja aptuveni 92,6% no kopējā Latvijas zvejas flotes vienību skaita, tomēr tikai 3,4% no kopējās bruto tilpības un 13,9% no kopējās dzinēju jaudas. Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki – dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai. Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē veido reņģes, apaļie jūras grunduļi, salakas, plekstes, vējzivis, vimbas, asari, lucīši, mencas un plauži. Kopējā nozveja Baltijas jūrā Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2023.gadā bija 2547,8 t., kas ir 2,4% no Latvijas kopējās nozvejas.
- Zveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā
- Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas uz 31.12.2023. zvejoja pavisam 41 kuģi, kuru kopējais lielākais kuģa garums ir no 12m līdz 40m. Šo kuģu kopējā dzinēju jauda ir 12994 kW un kopējā bruto tilpība 4827 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 6,2%, no kopējās dzinēju jaudas – 33.0% un no kopējās bruto tilpības – 21,9%. Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem pārsvarā zvejoja brētliņas un reņģes. Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kuras rada vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas un reņģes, kuru nozveja 2023.gadā bija 57117,9 t., kas veidoja 93,4% no kopējā nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju sugu – četrragu jūras buļļu, salaku, trīsadatu stagaru, plekstu, u.c. zivju zveja. 2023.gadā nelimitēto sugu nozveja bija 1477.8 t, kas ir 2,5 % no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā 2023.gadā bija 58596,2 t., kas ir 56,0% no visas Latvijas kopējās nozvejas.
- Zveja tāljūrā
- Latvijas tāljūras zvejas attīstības iespējas visvairāk ir atkarīgas no Eiropas Savienības iespējām saglabāt un turpmāk uzturēt iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus ar trešajām valstīm par zveju to ūdeņos, kā arī to ietekmē lēmumi, kas tiek pieņemti starptautiskās zvejniecības pārvaldības organizācijās par zveju starptautiskajos ūdeņos aiz piekrastes valstu Ekonomisko zonu robežām. Tāljūras zvejai uz 31.12.2023. kopā bija reģistrēti 8 Latvijas kuģi.
- Starptautisko zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos Latvijas zvejas kuģi zvejoja Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonos (3 kuģi). Savukārt trešo valstu ūdeņos – Mauritānijas Islāma Republikas un Marokas Karalistes Ekonomiskajā zonā darbojās 2 kuģi. Tāljūras zvejas flotes 8 kuģu kopējā dzinēju jauda bija 20885 kW un kopējā bruto tilpība 16469 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 1,2%, bet no kopējās dzinēju jaudas – 53,1% un no kopējās bruto tilpības – 74,7%. Galvenās sugas tāljūras zvejā bija stavridas, skumbrijas, garneles, mencas, sardinellas, pelamīdas un sardīnes. Kopējā nozveja tāljūrā 2023.gadā bija 43589,6 t., kas ir 41,6 % no visas Latvijas kopējās nozvejas.