Tāljūrā un Baltijas jūrā zveju veica 670 Latvijas zvejas kuģi un piekrastes laivas (uz 31.12.2025.) ar kopējo dzinēja jaudu 45109 kW un kopējo bruto tilpību 26363 GT. 2025.gadā Latvijas kopējā nozveja bija 99223,8 t.
- Zveja Baltijas jūrā un Rīgas līča piekrastes ūdeņos
Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ar piekrastes zonu saprot Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņu daļu, kuras dziļums nepārsniedz 20 metrus, izņemot tās seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru dziļuma izobātu. Piekrastes zveja ir būtisks iedzīvotāju nodarbošanās veids Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes novados. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes zvejas flotē, kurā ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas Zvejas kuģu reģistra datiem uz 31.12.2025. bija 626 zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās laivas) ar kopējo dzinēju jaudu 5767 kW un kopējo bruto tilpību 779 GT. Kuģu skaits šajā segmentā veidoja 93,4% no kopējā Latvijas zvejas flotes vienību skaita, tomēr tikai 3,0% no kopējās bruto tilpības un 12,8% no kopējās dzinēju jaudas. Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki – dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai. Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē veido reņģes, apaļie jūras grunduļi, plekstes, vimbas, vējzivis, salakas, asari, lucīši, mencas un plauži. Kopējā nozveja Baltijas jūrā Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2025.gadā bija 2575,2 t., kas ir 2,6% no Latvijas kopējās nozvejas.
- Zveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā
Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas uz 31.12.2025. zvejoja pavisam 36 kuģi, kuru kopējais lielākais kuģa garums ir no 12m līdz 40m. Šo kuģu kopējā dzinēju jauda ir 13526 kW un kopējā bruto tilpība 4826 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 5,4%, no kopējās dzinēju jaudas – 30.0% un no kopējās bruto tilpības – 18,3%. Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem pārsvarā zvejoja brētliņas un reņģes. Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas, kuras rada vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas un reņģes, kuru nozveja 2025.gadā bija 47357,4 t., kas veidoja 93,0% no kopējā nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju sugu – četrragu jūras buļļu, salaku, lucīšu, plekstu, u.c. zivju zveja. 2025.gadā nelimitēto sugu nozveja bija 964.0 t, kas ir 2,0% no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā un Rīgas līcī 2025.gadā bija 48321,4 t., kas ir 48,7% no visas Latvijas kopējās nozvejas.
- Zveja tāljūrā
Latvijas tāljūras zvejas attīstības iespējas visvairāk ir atkarīgas no Eiropas Savienības iespējām saglabāt un turpmāk uzturēt iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus ar trešajām valstīm par zveju to ūdeņos, kā arī to ietekmē lēmumi, kas tiek pieņemti starptautiskās zvejniecības pārvaldības organizācijās par zveju starptautiskajos ūdeņos aiz piekrastes valstu Ekonomisko zonu robežām. Tāljūras zvejai uz 31.12.2025. kopā bija reģistrēti 8 Latvijas kuģi.
Starptautisko zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos Latvijas zvejas kuģi zvejoja Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonos (1 kuģis). Savukārt trešo valstu ūdeņos – Mauritānijas Islāma Republikas Ekonomiskajā zonā darbojās 3 kuģi. Tāljūras zvejas flotes 8 kuģu kopējā dzinēju jauda bija 25816 kW un kopējā bruto tilpība 20759 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 1,2%, bet no kopējās dzinēju jaudas – 57,2% un no kopējās bruto tilpības – 78,7%. Galvenās sugas tāljūras zvejā bija stavridas, skumbrijas, pelamīdas, sardinellas, garneles, makreļtunzivis, lihijas un mencas. Kopējā nozveja tāljūrā 2025.gadā bija 48327,2 t., kas ir 48,7 % no visas Latvijas kopējās nozvejas.