Publicēts: 25.11.2022.
Atjaunināts: 19.10.2026.

LIFE GOODWATER IP

Skatīt vairāk

Tīrs ūdens ir svarīgs gan cilvēka veselībai un labklājībai, gan dabīgajām ekosistēmām, tāpēc ūdens kvalitātes nodrošināšana ir viens no Eiropas vides politikas pamatprincipiem. Eiropā lielākais ūdens difūzā piesārņojuma avots ar augu barības vielām ir organisko un ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošana intensīvajā lauksaimniecībā.

Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros piedalās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM aktivitātēs, tostarp darba grupās, informācijas apmaiņā un sadarbībā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Svarīga šo aktivitāšu daļa ir pasākumi eitrofikācijas mazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Zemkopības ministrija līdzdarbojas arī pasākumu un pētījumu ietekmes izvērtēšanā uz ūdens kvalitāti, tostarp pētot augsnes kaļķošanas un minerālmēslojuma devu ietekmi uz barības vielu zudumiem no lauksaimniecības zemēm.

Informācija par Zemkopības ministrijas atbalstītajiem pētījumiem un to rezultātiem pieejama sadaļā "Nozares pētījumi ar valsts finansējuma atbalstu".

Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva Nr.91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu direktīva) ir viens no pirmajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par piesārņojuma kontrolēšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu. Nitrātu direktīva ir izstrādāta, lai aizsargātu Eiropas ūdens kvalitāti, novēršot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu, ko izraisa lauksaimnieciskās izcelsmes nitrāti, un atbalstot labu lauksaimniecības praksi.

Latvija ir pārņēmusi Nitrātu direktīvas prasības likumā «Par piesārņojumu» un attiecīgi ar 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.834  „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” un 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.

MK noteikumos Nr.834 ir noteiktas vispārējas prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai valstī un pastiprinātas prasības to lietošanai Īpaši jutīgajā teritorijā (ĪJT), kā arī noteiktas esošo ĪJT robežas un kritēriji to noteikšanai.

Esošās ĪJT Latvijā un Eiropā

MK noteikumos Nr. 829 ir noteiktas prasības kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai.

1999. gadā un 2008. gadā Latvijā tika izstrādāti Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi, lai izpildītu Nitrātu direktīvas noteikto uzdevumu katrai ES dalībvalstij izstrādāt praktiska padomu un rekomendāciju kopumu, ko lauksaimnieki īstenotu pēc brīvprātības principa un kas aptvertu galvenās lauksaimniecības jomas, kuras var radīt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

Lai novērtētu lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un pamatotu efektīvu ūdens aizsardzības pasākumu ieviešanu, Zemkopības ministrija atbalsta zinātniskos pētījumus un monitoringu ūdens kvalitātes jomā. Pētījumu rezultāti sniedz informāciju par barības vielu, tostarp slāpekļa un fosfora savienojumu, noplūdēm no lauksaimniecības zemēm un palīdz novērtēt lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanas pasākumu efektivitāti.

Ūdens kvalitātes jomā īstenoti šādi zinātniskie pētījumi:

  • “Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros”;
  • “Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu”;
  • “Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai”.

Plašāka informācija par Zemkopības ministrijas finansētajiem pētījumiem un pētījumu atskaites pieejamas LBTU pētījumu datubāzē.

Nozares pētījumi ar valsts finansējuma atbalstu

Noteikta arī institūciju kompetence MK noteikumu Nr.834 noteikto prasību kontrolē. Atbilstoši MK Nr.834 prasībām Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti organizē nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, lai novērtētu lauksaimnieciskās darbības un tās izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz vidi un slodzi uz ūdeņiem. Veiktā monitoringa rezultāti ir aplūkojami un tie tiek izmantoti, sagatavojot ziņojumu Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Ziņojumi tiek izstrādāti reizi četros gados.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās, kā arī kontrolē normatīvo aktu prasību izpildi lauksaimniecības jomā. Tas ļauj novērtēt gan lauksaimniecībā izmantotā slāpekļa, gan iespējamā slāpekļa noplūdes un ūdens piesārņojuma risku.

Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros īsteno pasākumus, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un samazina lauksaimniecības radīto ietekmi uz ūdens resursiem. Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem šajā jomā ir Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam (KLP SP), kurā paredzēts savstarpēji papildinošs prasību un atbalsta pasākumu kopums barības vielu zudumu mazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Ūdens kvalitātes aizsardzību un barības vielu zudumu mazināšanu KLP SP ietvaros sekmē nosacījumu sistēmas prasības, tostarp LLVS 4 par aizsargjoslu (buferjoslu) izveidi gar ūdensobjektiem, LLVS 5 par augsnes apstrādi erozijas riska mazināšanai, LLVS 6 par minimālo augsnes pārklājumu, kā arī TANPP 1 un TANPP 2 prasības ūdens aizsardzībai un nitrātu piesārņojuma mazināšanai.

Papildus obligātajām prasībām ūdens kvalitātes uzlabošanu veicina ekoshēmas un agrovides pasākumi, tostarp EKO2 “Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību”, EKO4 “Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi”, EKO5 “Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi”, LA10.1 “Zaļās joslas”, LA10.5 “Zālāju biotopu apsaimniekošana” un LA11 “Bioloģiskā lauksaimniecība”. Šie pasākumi sekmē augsnes seguma saglabāšanu, precīzāku mēslošanas līdzekļu izmantošanu, augsnes erozijas un virszemes noteces mazināšanu, kā arī barības vielu noplūdes ierobežošanu.

Ūdens kvalitātes uzlabošanu sekmē arī investīciju pasākumi, tostarp LA4.1.2 “Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās”, LA4.5 “Mākslīgo mitrāju izveide” un LA4.3 atbalsts meliorācijas sistēmu uzlabošanai, tostarp videi draudzīgu meliorācijas elementu izveidei. Šie ieguldījumi palīdz efektīvāk izmantot mēslošanas līdzekļus un mazināt barības vielu un citu piesārņojošo vielu nonākšanu ūdeņos.

LIFE integrētā projekta LIFE GoodWater IP ietvaros, lai uzlabotu riska ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, tiek īstenoti pasākumi, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Projekta ietvaros tiek ieviesti dažādi inovatīvi ūdeņu apsaimniekošanas un pārvaldības risinājumi, kas vērsti uz barības vielu piesārņojuma mazināšanu.

Lai uzlabotu ūdens kvalitāti un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tiek īstenoti videi draudzīgas meliorācijas pasākumi ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai. Izstrādātas tehniskās rekomendācijas videi draudzīgu elementu integrēšanai meliorācijas sistēmās, tostarp sedimentācijas dīķu, plūsmas kontroles dambju un buferjoslu ierīkošanai, kā arī veicināta regulējamu drenāžas sistēmu ieviešana barības vielu zudumu samazināšanai lauksaimniecības zemēs. Pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar ES vides politiku un tiek atbalstīti gan Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna, gan LIFE GoodWater IP projekta ietvaros.

Projekta ietvaros Zemkopības ministrija apkopo pētnieku priekšlikumus par efektīvākajām metodēm ūdeņu stāvokļa uzlabošanai vai nepasliktināšanai, balstoties uz LIFE GoodWater IP projekta rezultātiem, un vērtē iespējas efektīvākos risinājumus izmantot un ieviest turpmākajā politikas plānošanā un atbalsta pasākumos.

Zemkopības ministrija nodrošina lauksaimnieku apmācības un informēšanas pasākumus sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Tiek organizētas izglītības un informēšanas programmas, tostarp LIFE GoodWater IP projekta ietvaros izstrādātais tālmācības kurss “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana” 

Lai stiprinātu ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību, ir sagatavots informatīvais ziņojums “Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte”, kurā noteiktas rīcības izcila un laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanai līdz 2030. gadam. Ceļa kartē paredzēti pasākumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ūdens ekosistēmu noturības veicināšanai, kā arī zināšanu un sadarbības stiprināšanai ūdeņu apsaimniekošanas jomā.

Zemkopības ministrija tās ietvaros nodrošina Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna pasākumu īstenošanu, veicina labas lauksaimniecības prakses ieviešanu un sadarbībā ar citām institūcijām īsteno pasākumus lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanai un ūdeņu kvalitātes uzlabošanai.