Mēslošanas līdzekļu un substrātu apriti regulē Mēslošanas līdzekļu aprites likums, kura mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu un substrātu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu un substrātu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.

Prasības mēslošanas līdzekļu un substrātu kvalitātei un tirdzniecībai nosaka mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi.

ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi aprites uzraudzību un kontroli nosaka aprites uzraudzības un kontroles kārtība ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi.

Mēslošanas līdzekļu un substrātu apriti uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

Mēslošanas līdzekļu saraksts ir pieejams Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā

AKTUĀLI!

2026. gada 22. maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2026. gada 12. maija noteikumi Nr. 260 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"". 

Ar grozījumiem noteikumos:

  • samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un vienkāršota mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrācijas, paziņošanas un aprites kārtība Latvijā;

  • samazināts termiņš (no 20 uz 15 DD) kādā mēslošanas līdzekļus iekļauj Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrā;

  • atvieglotas prasības augu augšanas veicinātāju un mikrobioloģisko preparātu reģistrācijai. Turpmāk netiks prasīti atsevišķi apliecinājumi par preparātu efektivitāti un ražas pieaugumu;

  • samazināts mēslošanas līdzekļu reģistrācijai, atļauju saņemšanai un paziņošanai iesniedzamo dokumentu apjoms. Daļu informācijas Valsts augu aizsardzības dienests iegūs no citām attiecīgi kompetentajām iestādēm. 

Noteikumi paredz ātrāku bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamo mēslošanas līdzekļu un substrātu izvērtēšanu, jo to atbilstību prasībām varēs vērtēt vienlaikus ar reģistrāciju vai paziņošanu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamo mēslošanas līdzekļu un substrātu izvērtēšanā dienests ņems vērā citu organizāciju, piemēram, Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta (FiBL) vai Bioloģiskās lauksaimniecības sertificēšanas centra (Ecocert) izsniegtos sertifikātus. 

Noteikumos precizētas normas:

  • precizēts, ka mēslošanas līdzekļi un substrāti  nav jāreģistrē, ja tie tiek izmantoti kā ražošanas izejvielas vai ražoti pēc individuāla pasūtījuma un netiek piedāvāti tirdzniecībā;

  • precizētas marķēšanas prasības, paredzot iespēju mēslošanas līdzekļu etiķetēs norādīt papildu informāciju par produkta sastāvu, bet substrātu marķējumā sniegt plašāku informāciju par to paredzēto lietojumu, norādot, vai substrātu pievieno augsnei vai tas aizvieto augsni. 

Turpmāk dienests lēmuma pieņemšanai analizēs vienu mēslošanas līdzekļa vai substrāta kontroles paraugu, savukārt otrs kontroles paraugs tiks analizēts pēc uzņēmuma pieprasījuma. 

Noteikts, ka lai atvieglotu kaļķošanas devu aprēķināšanu lauksaimniekiem, sākot no 2027. gada 1. jūlija, kaļķošanas materiālu neitralizācijas spējai ir jābūt noteiktai tikai dabīgi mitrā kaļķošanas materiāla paraugā.

2026. gadā izstrādāti “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”

Grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu Mēslošanas līdzekļu aprites likumu, vienkāršotu mēslošanas līdzekļu aprites regulējumu un samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. 

Grozījumi likumā paredz:

  • ieviest vienotu procedūras nosaukumu "reģistrācija" visām mēslošanas līdzekļu iekļaušanas procedūrām Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrā, atsakoties no atļauju izsniegšanas un prasības Valsts augu aizsardzības dienestam izsniegt uzņēmējiem mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības; 

  • precizēt mēslošanas līdzekļa definīciju, paplašinot tās tvērumu un ietverot arī augu augšanas substrātus, kā arī likumu papildināt ar jaunām definīcijām;  

  • precizēt dienesta tiesības izslēgt mēslošanas līdzekļus no Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistra, lai nodrošinātu, ka tajā tiek uzturēta tikai aktuāla informācija par mēslošanas līdzekļiem, kurus atļauts laist Latvijas tirgū. 

Tāpat noteiktas prasības uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā, kā arī atsevišķi izdalītas prasības uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem sprāgstvielu prekursoriem. No likuma svītrotas aktualitāti zaudējušās normas un veikti citi precizējumi. 

Likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā un iesniegšanai Saeimā.

2025. gada 1. maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 257 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumos Nr. 318 "Aprites uzraudzības un kontroles kārtība ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi"". 

Noteikumos samazināts administratīvais slogs mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzskaitei, samazinot laika periodu (no 20 uz 15 DD)  kādā ES mēslošanas līdzekļi ar CE zīmi tiek iekļauti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrā. 

Valsts augu aizsardzības dienests vairs nevērtēs ES mēslošanas līdzekļu marķējuma teksta atbilstību regulas 2019/1009 III pielikuma prasībām. 

Noteikta jauna prasība, ka piesakot uzskaitē pārpakotu ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi ir jāiesniedz arī pārpakotā mēslošanas līdzekļa marķējuma teksts latviešu valodā, kā arī tika precizēti noteikumos lietotie termini.  

2025. gada 14. februārī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 11. februāra noteikumi Nr. 95 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"". 

Noteikumos ir izdalīta atsevišķa kaļķošanas materiālu grupa “koksnes pelni”, kā arī noteiktas minimālās kvalitātes prasības augu augšanas veicinātājiem. Vairākām organisko mēslošanas līdzekļu grupām ir noteiktas jaunas kvalitātes prasības.

Ar grozījumiem noteikumos noteikts:

  • mēslošanas līdzekļus izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā var tirgot arī neiepakotus;

  • ja produkts neatbilst normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, tas nav paziņojams; 

  • mēslošanas līdzekļa vai substrāta etiķetē norādītā cita informācija nedrīkst būt pretrunā ar pārējo etiķetē norādīto informāciju un nedrīkst maldināt mēslošanas līdzekļu un substrātu patērētājus;

  • testēšanas pārskats būs derīgs 12 mēnešus no mēslošanas līdzekļa vai substrāta parauga iesniegšanas dienas testēšanai.