APSTIPRINĀTS
ar Zemkopības ministrijas
2015.gada.25.maija rīkojumu Nr. 79
ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS
ĒTIKAS KODEKSS
1. Vispārīgie jautājumi
1. Zemkopības ministrijas ētikas kodekss (turpmāk – Ētikas kodekss) ir ministrijas amatpersonu (darbinieku) profesionālās ētikas pamatprincipu, uzvedības normu un vērtību kopums, kas jāievēro, izstrādājot un īstenojot valdības noteikto politiku valsts un sabiedrības interesēs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā un tā vairojot pozitīvu sabiedrības attieksmi pret ministriju, uzlabojot ministrijas darba kultūru, nostiprinot atgriezenisko saikni starp ministriju un sabiedrību, kā arī veicinot katras ministrijas amatpersonas (darbinieka) individuālu atbildību, godprātību un kalpošanu valsts un sabiedrības labā.
2. Lai sekmētu kopējo mērķu sasniegšanu, ministrijas amatpersona (darbinieks), pildot amata pienākumus, kā arī ārpus darba laika ievēro Ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus, bet Ētikas kodeksā neminētās situācijās rīkojas atbilstoši vispārpieņemtām uzvedības normām.
3. Ētikas kodeksā deklarētie ētikas pamatprincipi, uzvedības normas un vērtības ir saistoši visām ministrijas amatpersonām (darbiniekiem) lēmumu izstrādē un pieņemšanā, rīcības izvēlē, interešu konfliktsituācijās un attiecībās ar cilvēkiem.
2. Ētikas pamatprincipi
2.1. Neatkarība un neitralitāte
4. Ministrijas amatpersona (darbinieks):
4.1. savā darbībā ir neatkarīga un neitrāla, un tās lēmumi, spriedumi un rīcība atbilst Latvijas Republikas Satversmei, kā arī ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām;
4.2. savu profesionālo darbību veic un lēmumus pieņem atbilstoši savai kompetencei un neatkarīgi no savas piederības pie politiskajām partijām, sabiedriskajām kustībām vai organizācijām un simpātijām pret tām, kā arī no personiska rakstura materiāliem vai nemateriāliem apstākļiem, tā veicinot objektīva un pozitīva sabiedrības viedokļa un attieksmes veidošanos pret ministrijas darbību;
4.3. atturas no rīcības, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu nelielu grupu labā, neievērojot valsts un visas sabiedrības intereses un tā mazinot pozitīvu ministrijas tēlu sabiedrībā, tās autoritāti un darbības nozīmīgumu.
2.2. Objektivitāte un godīgums
5. Ministrijas amatpersona (darbinieks):
5.1. pilda savus pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievēro personu vienlīdzību likuma priekšā, neizrāda īpašu labvēlību vai nepiešķir privilēģijas kādai personai vai personu grupai;
5.2. izskata jautājumus un pieņem lēmumus pēc būtības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, izmantojot informāciju, kuras pamatā ir pārbaudīti fakti un pierādījumi;
5.3. ir paškritiska, prot atzīt un labot savas kļūdas, atvainojas par neētisku vai kļūdainu rīcību;
5.4. ļaunprātīgi neizmanto savu kolēģu vai citu personu zināšanu vai pieredzes trūkumu, nekompetenci un pieļautās kļūdas;
5.5. neatkarīgi no ieņemamā amata ir taisnīga savstarpējās attiecībās ar kolēģiem;
5.6. neizmanto dienesta vai amata stāvokļa priekšrocības personīga labuma gūšanai;
5.7. godprātīgi izturas pret saviem pienākumiem un principiāli rīkojas jebkurā negodīgas rīcības situācijā;
5.8. nepieņem dāvanas, kas reāli vai šķietami var ietekmēt pienākumu izpildi un objektivitāti;
5.9. neiesaistās darbībās, kas:
5.9.1. ir pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm;
5.9.2. var traucēt objektīvi pildīt amata pienākumus;
5.9.3. diskreditē ierēdņa un darbinieka profesiju;
5.10. ievēro ētikas normas saskarsmē ar saviem sadarbības partneriem un veicina ministrijas reputācijas nostiprināšanu;
5.11. atsakās no pienākumu veikšanas vai amata savienošanas vienmēr, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta amatpersonas (darbinieka) darbības objektivitāte un neitralitāte.
2.3. Lojalitāte
6. Ministrijas amatpersona (darbinieks):
6.1. savā rīcībā un izteikumos ir lojāla pret ministriju, tās darbības mērķiem un pamatvērtībām, kā arī koleģiālajām attiecībām un nepieļauj publisku necienīgu izteikumu paušanu par ministriju un kolēģiem;
6.2. saskarsmē ar sabiedrību rūpējas par ministrijas reputāciju un prestižu, atturoties no izteikumiem, kas ļautu apšaubīt savu lojalitāti, kā arī pilsonisko un morālo stāju.
2.4. Atklātība
7. Ministrijas amatpersona (darbinieks):
7.1. savā profesionālajā darbībā ir atklāta pret kolēģiem un sabiedrību, ievērojot normatīvajos aktos noteikto konfidencialitāti un cienot privātās dzīves neaizskaramību;
7.2. nepieļauj prettiesiskas rīcības slēpšanu un atbalstīšanu;
7.3. ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos pauž skaidri formulētu personisko vai ministrijas viedokli, norādot uz to.
2.5. Profesionalitāte
8. Ministrijas amatpersona (darbinieks):
8.1. regulāri paplašina un padziļina savas profesionālās zināšanas;
8.2. apgūst darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai profesionāli pildītu savus pienākumus;
8.3. izmanto iegūtās zināšanas un nostiprinātās prasmes ikdienas darbā;
8.4. pilda darba pienākumus atbildīgi, precīzi un taisnīgi, izmantojot labāko valsts pārvaldes pieredzi un praksi;
8.5. izceļas ar labu valodas kultūru un lielu profesionalitāti;
8.6. savu pienākumu izpildē ievēro valsts pārvaldes principus, valsts un sabiedrības intereses;
8.7. sadarbojas ar citiem kolēģiem, sniedzot vai saņemot palīdzību darba pienākumu un uzdevumu izpildē.
2.6. Konfidencialitāte
9. Ministrijas amatpersona (darbinieks) piesardzīgi izturas pret informāciju – neizmanto darbā iegūto informāciju ne personiskās interesēs, ne arī kādā citā veidā, kas ir pretrunā ar ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām vai negatīvi ietekmē ministrijas mērķu sasniegšanu.
3. Ministrijas amatpersonu un darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība
10. Katrai ministrijas amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības:
10.1. atbilstoši savai kompetencei pieņemt patstāvīgus lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī brīvi paust un argumentēt savu viedokli;
10.2. saņemt darba pienākumu un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
10.3. saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņas pilnu attieksmi no tiešā vadītāja un ministrijas vadības;
10.4. uz personīgās dzīves neaizskaramību;
10.5. atteikties pildīt tiešā vadītāja vai ministrijas vadības dotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un Ētikas kodeksu;
10.6. ikvienai amatpersonai (darbiniekam) vai citai personai ir tiesības iesniegt sūdzību vai iesniegumu, ja netiek ievēroti Ētikas kodeksā noteiktie principi un normas, kā arī iesniegt ieteikumus par Ētikas kodeksa grozījumiem.
11. Katrai ministrijas amatpersonai (darbiniekam) ir pienākums:
11.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas un ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktās uzvedības normas darba laikā un ārpus tā;
11.2. godīgi atzīt neētisku vai kļūdainu rīcību, atvainoties par to un labot neētiskās vai kļūdainās rīcības radītas nelabvēlīgās sekas;
11.3. uzturēt koleģiālas savstarpējās attiecības un konstruktīvi risināt konfliktus, neizmantojot savtīgos nolūkos padotā un vadītāja attiecības, kolēģu nekompetenci, kļūdas vai pieredzes trūkumu;
11.4. deleģēt un uzdot padotajiem rīkojumus un uzdevumus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām;
11.5. savstarpējās attiecībās ar kolēģiem un citām personām ievērot cieņu, pieklājību, godīgumu, izpalīdzību, sadarbību, savstarpēju uzticēšanos un atbalstu, nepieļaujot kolēģu un citu personu goda un cieņas aizskaršanu neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociālā vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, vecuma un dzimuma;
11.6. izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi, dienesta un darba informāciju izmantot tikai darba pienākumu un uzdevumu izpildei;
11.7. izvairīties no augstprātības un autoritāra vadības stila, kā arī ievērot demokrātijas normas un koleģialitāti;
11.8. nepieļaut kolēģu pazemošanu, publisku kritiku un cinisku attieksmi pret tiem. Par kļūdām darbā aizrādīt personīgi un vērtēt kolēģa darbu, nevis viņa personību vai uzskatus;
11.9. izvairīties no konfliktiem ministrijā un ārpus tās, bet, ja tādi radušies, tos risināt konstruktīvas sadarbības ceļā. Ar apmeklētajiem un kolēģiem diskutēt savstarpējas cieņas, atklātības un sapratnes gaisotnē. Cienīt ikviena tiesības uz savu viedokli un ņemt vērā citu uzskatus, nevienu personiski neaizskarot un neaizvainojot;
11.10. zvanot pa tālruni, nosaukt savu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;
11.11. pieklājīgi atbildēt uz tālruņa zvanu, vēstulēm un e-pasta sūtījumiem, ievērojot savu kompetenci, un sniegt iespējami pilnīgāku un precīzāku atbildi;
11.12. veicināt publiskas atzinības izteikšanu amatpersonām (darbiniekiem) par sekmīgu pienākumu pildīšanu, radošu pieeju un iniciatīvu;
11.13. darba laikā ievērot ģērbšanās un darba kultūru, kas atbilst lietišķajam stilam un komunikācijai. Ar darba videi piemērotu uzvedību un ģērbšanās kultūru veicināt sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret ministriju, apzinoties, ka ikvienas amatpersonas (darbinieka) uzvedība, ģērbšanās kultūra un rīcība veido ministrijas kā valsts pārvaldes iestādes kopējo tēlu sabiedrībā.
4. Ministrijas amatpersonu (darbinieku) ētiskas uzvedības noteikumi komunikācijā ar lobētājiem
12. Ministrijas amatpersonai (darbiniekam) komunikācijā ar privātpersonām, kuru nolūks ir lobēt, tas ir, savās vai citu interesēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu saistībā ar tiesību aktu sagatavošanu, kā arī iepirkumiem ministrijas vajadzībām, ir pienākums:
12.1. atstatīt sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas situācijās, kad gatavojamais vai pieņemtais lēmums var ietekmēt vai radīt aizdomas par to, ka tiek ietekmētas:
12.1.1. amatpersonas (darbinieka) vai tās ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses;
12.1.2. ar amatpersonu (darbinieku) saistītas organizācijas vai tās sponsoru mantiskās intereses;
12.2. pieņemot vai gatavojot lēmumu, ņemt vērā visas sabiedrības, ne tikai lobētāja aizstāvētās intereses;
12.3. rūpēties par to, lai visiem konkrētā jautājuma izlemšanā ieinteresētajiem lobētājiem būtu vienlīdzīga iespēja tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;
12.4. izvērtēt jebkuru ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, apsverot, vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību ielūguma vai viesmīlības piedāvātājam;
12.5. informēt augstāku amatpersonu par paredzētajām vai notikušajām sarunām un konsultācijām ar lobētāju, ja tās attiecas uz jautājumu, par kuru amatpersona (darbinieks) ir atbildīga, sagatavojot vai pieņemot lēmumu, kā arī šo informāciju ietvert sanāksmes protokolā, tiesību akta anotācijā, paskaidrojuma rakstā vai iepirkuma dokumentācijā, ja tāda tiek gatavota;
12.6. iesniegt ar augstākstāvošu amatpersonu saskaņotu informāciju par lobētāju Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā apkopošanai, reģistrēšanai un publicēšanai ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, norādot pārstāvētās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, juridisko personu, ko tā pārstāv, konkrēta lēmuma sagatavošanas procesu, par kuru notiek lobēšana, kā arī jomu, uz kuru priekšlikums vērsts, ja:
12.6.1. struktūrvienībai ir sadarbības partneri struktūrvienības kompetencē esošajās darbības jomās;
12.6.2. normatīvā akta izstrādei tiek veidota darba grupa – arī informāciju par tās izveidi, sastāvu un mērķi, izmaiņām šajā informācijā un par darba grupas darba beigšanu un normatīvā akta izstrādi;
12.6.3. sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām tiek veidota konsultatīvā padome – arī informāciju par tās izveidi, sastāvu, mērķi un izmaiņām konsultatīvas padomes sastāvā, kā arī par sanāksmju protokolu nosūtīšanu;
12.7. sagatavojot normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), amatpersona (darbinieks) tajā norāda šādas ziņas par lobētāju;
12.7.1. lobētāja vārdu, uzvārdu un/vai lobētāja pārstāvētās juridiskās personas nosaukumu;
12.7.2. kādā veidā notikusi komunikācija ar lobētāju (tikšanās, sarakste, konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids);
12.8. ja priekšlikumu vai pieprasījumu iesniedz fiziskā vai juridiskā persona, kas neietilpst Ētikas kodeksa 12.6.2. un 12.6.3.apakšpunktā minētajā grupā vai padomē, struktūrvienības vadītājs vai viņa norīkota amatpersona (darbinieks) sagatavo un iesniedz valsts sekretāram dienesta ziņojumu par lobēšanu. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu valsts sekretārs nodod šo informāciju Preses un sabiedrisko attiecību nodaļai ievietošanai ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”;
12.9. rakstiski informēt ministrijas vadību par savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir saistītas vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu, lūdzot sevi atstatīt no turpmākas dalības lēmumu pieņemšanā.
13. Amatpersonai (darbiniekam) ir aizliegts:
13.1. neievērot vienlīdzības principu un salīdzinājumā ar citām ieinteresētajām pusēm dot kādam no lobētājiem sevišķas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, tostarp īpaši informējot vienu no lobētājiem par viņu interesējošo jautājumu un dodot iespēju piekļūt lēmuma pieņēmējiem vai gūt citus labumus;
13.2. no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, pieņemt dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai jebkurus citus materiālos labumus (samaksu par transportu, izmitināšanu, ēdināšanu un dzērieniem u.c.) savām, ģimenes locekļu vai tās organizācijas vajadzībām, ar kuru ierēdnis un darbinieks ir saistīts;
13.3. izmantot savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem dotu iespēju piekļūt augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāju interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;
13.4. maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka amatpersona (darbinieks) var palīdzēt lobētājam piekļūt augstākstāvošām amatpersonām vai ietekmēt viņu pieņemtos lēmumus;
13.5. lūgt lobētāju vai organizāciju, kas algo lobētāju, materiāli atbalstīt ministriju;
13.6. par atlīdzību vai bez tās lobētāja statusā pārstāvēt fizisku personu, komersantu vai organizāciju valsts vai pašvaldību institūcijā.
5. Ministrijas amatpersonas (darbinieka) rīcība interešu konflikta situācijā, kā arī attieksme pret dāvanām un viesmīlības piedāvājumiem
14. Ministrijas amatpersona (darbinieks) rakstiski informē pēc hierarhijas nākamo augstāko amatpersonu, ja lēmuma pieņemšana vai citas ar amata (darba) pienākumiem saistītas darbības ietekmē vai var ietekmēt ne tikai savas un amatpersonas (darbinieka) radinieku (likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē), bet arī citu personu (dzīvesbiedra, kas nav laulātais, svainībā esošas personas, drauga u.c.) personiskās vai mantiskās intereses.
15. Amatpersona (darbinieks) atsakās no amata (darba) pienākumu pildīšanas, ja ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta amatpersonas (darbinieka) objektivitāte un neitralitāte.
16. Amatpersona (darbinieks) ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu, pildot amata (darba) pienākumus.
17. Amatpersona (darbinieks) atsakās no dāvanām, viesmīlības piedāvājumiem un tādu labumu pieņemšanas, kas nav uzskatāmi par dāvanām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē (ziediem, suvenīriem, grāmatām, reprezentācijas priekšmetiem u.c.|), ja to pieņemšana rada vai var radīt iespaidu, ka tādā veidā tiek ietekmēta amata (darba) pienākumu pildīšana vai var rasties šaubas par amatpersonas (darbinieka) vai ministrijas darbības objektivitāti un neitralitāti. Amatpersona (darbinieks) informē pēc hierarhijas nākamo augstāko amatpersonu, ja, pildot dienesta (darba) pienākumus, tai ir piedāvāti iepriekš minētie labumi.
18. Ja amatpersona (darbinieks) pēc komunikācijas ar jautājuma risināšanā ieinteresēto personu konstatē, ka tā viņa darba vietā vai tikšanās vietā ir atstājusi dāvanu vai tādu labumu, kas nav uzskatāms par dāvanu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, amatpersona (darbinieks) par to informē pēc hierarhijas nākamo augstāko amatpersonu.
6. Noslēguma jautājumi
19. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir nepieciešamas konsultācijas interešu konflikta un korupcijas novēršanas jautājumos, tā vēršas pie Juridiskā departamenta Personāla nodaļas atbildīgajām amatpersonām.
20. Ja amatpersonas (darbinieka) rīcībā nonāk pamatota informācija vai tā ir bijusi lieciniece citas amatpersonas (darbinieka) prettiesiskai darbībai, kas ir pretrunā ar ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām, amatpersona (darbinieks) par to mutiski vai rakstiski informē savu tiešo vadītāju vai ministrijas valsts sekretāru.
21. Ja amatpersona (darbinieks) par Ētikas kodeksa 20.punktā minētajiem gadījumiem vēlas ziņot anonīmi, tā sagatavoto ziņojumu ievieto ministrijas 1.stāvā novietotajā korespondences saņemšanas kastītē ar uzrakstu “ZM Juridiskā departamenta Personāla nodaļa”.
22. Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vadītājs divas reizes nedēļā korespondences saņemšanas kastīti pārbauda, izņem no tās korespondenci, izskata to un par tās saturu informē savu tiešo vadītāju, un tas pēc nepieciešamības informē valsts sekretāru.
23. Ikviena ministrijas amatpersona (darbinieks) ir individuāli atbildīga par Ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu.
24. Ikreiz, kad ir nepieciešams izskatīt sūdzības un iesniegumus par amatpersonu (darbinieku) rīcību, kas neatbilst Ētikas kodeksa normām, valsts sekretārs no amatpersonu (darbinieku) vidus izveido komisiju triju cilvēku sastāvā.
25. Ētikas kodekss ir publicēts ministrijas tīmekļa vietnē.