Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) 2010.gadā uzsāka zinātnisku pētījumu, lai ik gadu novērtētu lauksaimnieciskās darbības izraisītā difūzā un punktveida piesārņojuma ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu piesārņojuma. Difūzais ūdens piesārņojums ir telpiski izkliedētas augu barības vielu noplūdes, piemēram, notece no meliorācijas sistēmu drenu kolektoriem un virszemes notece, savukārt punktveida piesārņojums ir telpā koncentrētas noplūdes, piemēram, kanalizācija vai noplūdes no lielo lopkopības fermu teritorijām.

Zinātniskā pētījuma ietvaros tiek īstenots gruntsūdeņu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs. Pētījuma mērķu sasniegšanai Latvijā ir izveidots lauksaimniecības noteču monitoringa staciju un posteņu tīkls un ik gadu tiek veikti šādi uzdevumi:

  1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avotu lomu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā.
    1. Monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus 2 izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;
    2. Monitoringa izpilde nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu sastāvu 11 urbumos 3 monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi kvartālā;
    3. Trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.
  2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas ĪJT platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
  3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures/pašattīrīšanās procesus, kuri nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.
  4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijām (N un P savienojumi) 8 vietās ĪJT upju baseinos – ūdens paraugi ne retāk kā reizi mēnesī.
  5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrāciju izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajās mitrzemēs.

Informācija par šo projektu.

Saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, lauksaimniecībā ir jāievieš pastiprināti vidi saudzējošie pasākumi, kas ietver barības vielu zuduma, minerālmēslu un pesticīdu lietojuma samazinājumu. Eiropas Zaļā kursa mērķi nosaka samazināt augu barības vielas zudumus par 50%, tādējādi samazinot mēslošanas līdzekļu patēriņu par 20%. 

Lai veicinātu Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, Dārzkopības institūts no 2021.-2025.gadam īsteno pētījumu ar mērķi noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās, lai izstrādātu Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem. 

Sadarbībā ar 10 zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu - fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski), tiek veikti sekojoši uzdevumi:

  1. Noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021 -2024); šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022-2025); 
  2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021-2025); 
  3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās pie dažāda barības vielu nodrošinājuma pārvaldības, kā arī lauka izmēģinājumos pie dažādas augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanas (2021-2025); 
  4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021-2022); 
  5. Ierīkot lauka izmēģinājumus Dārzkopības institūtā, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021-2024); 
  6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025); 
  7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas zināšanu pārnesei (2023-2025). 

2021.gada pētījuma rezultāti:

  • Uzsākot projektu un veicot tā realizāciju nepilnu veģetācijas periodu, iegūts nozīmīgs datu apjoms par dārzeņu ražību un to barības elementu sastāvu. Šie rādītāji izmantoti iznesu aprēķinos. 
  • Apsekojot saimniecības un veicot augšņu analīzes, iegūti dati par saimniecību augšņu agroķīmisko sastāvu un īpašībām, barības vielu nodrošinājumu. 
  • Nosakot augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHA, elpošana un celulāzes aktivitāte), iegūti dati par konkrēto augšņu bioloģisko aktivitāti 2021. gada sezonā. Turpinot šis analīzes visa projekta laikā (5 gados), tiks iegūts priekšstats par mēslošanas plāna maiņas ietekmi uz augsnes bioloģisko aktivitāti. 
  • Veicot saimniecību apsekojumu, iegūti dati par mēslojuma izmantošanu un aprēķināts ar mēslojumu ienesto elementu apjoms. 
  • Ierīkots izmēģinājums Dārzkopības institūtā ar 6 lauku augseku, kurā ietverti arī zaļmēslojuma augi / uztvērējaugi. Šīs augu maiņas ietekme uz augu barības elementu bilanci un augsnes auglību tiks vērtēti visa projekta laikā.

Informācija par šo pētījumu.

2021.-2022.gadā Agroresursu un ekonomikas institūts veic pētījumu, lai izvērtētu ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari Taksonomijas regulējuma kontekstā. Pētījumā Taksonomijas regulējums ir aplūkots saskaņā ar esošo Taksonomijas regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852) darbības jomu – vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Pētījuma ietvaros ir izvērtēta regulējuma ietekme gan uz lauksaimniecību, gan pārtikas ražošanu (lauksaimniecības produktu pārstrādi), kā arī izvērtēta regulējuma netiešā ietekme – regulējuma ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

Pētījuma uzdevumi:

  1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).
  2. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā, ņemot vērā pieejamo citu ES dalībvalstu pieredzi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanā.
  3. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm. 

Informācija par šo pētījumu un tā rezultātiem.