Piekrastes zveja

Rūpnieciskās zvejas limiti jūras piekrastes ūdeņos 2023.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Savukārt ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē, saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, iedala šādu nozvejas apjomu:

1. brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;
2. brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;
3. lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;
4. mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;
5. reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;
6. reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

Padomes 2022. gada 27. oktobra Regula (ES) 2022/2090, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109 (turpmāk – ES regula) paredz mencu un lašu specializētās zvejas liegumu Baltijas jūrā 2023.gadā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti

Ievērojot to, ka piekrastē pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, Zivsaimniecības konsultatīvā padome 08.12.2021. elektroniskās saskaņošanas procedūras ietvaros ir vienojusies 2023.gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai noteikt lielāku, nekā minimālais Zvejniecības likumā paredzētais 3 procentu apjoms, paredzot to 10 t apmērā no Latvijai ES regulā paredzētās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā (51 t), lai samazinātu risku potenciālai zvejas slēgšanai piekrastē. Noteiktais piezvejas apjoms sīkāk starp pašvaldībām 2023.gadā netiks sadalīts, jo šis apjoms nav paredzēts iedalīšanai specializētai zvejai, bet tikai piezveju segšanai citu zivju sugu zvejā.

Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas ES regulā, no Latvijas kopējās 2023.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

*tikai piezvejai citu zivju sugu zvejā

Savukārt reņģu nozvejas limiti Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2023.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem tiek noteikti šādos apjomos:

* atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 3.pielikumam.

** no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (3851 tonnas) nodalīti 4% jeb 154 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.1375 2.2.apakšpunktu.

Tāpat ar ES regulu 2022. gadā noteikts savvaļas lašu (zivis ar nenogrieztu taukspuru) ieguves aizliegums pašpatēriņa zvejā Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka pašpatēriņa zvejā noķertie savvaļas laši ir nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, ja tiek noķerts no audzētavas izlaists lasis ar nogrieztu taukspuru. Viens pašpatēriņa zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta taukspura.

Saites

• Statistika: Latvijas nozveja iekšējos ūdeņos