Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 25.05.2023.
Atjaunināts: 25.05.2023.
2022.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva. Eksports pārsniedz importu par 52,9 milj. EUR.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) Latvijas eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 2,6% un par 23,2%. 2022.gadā Latvija eksportēja 91 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 173,7 milj. EUR vērtībā.
ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā salīdzinājumā ar 2021.gadu samazinājās par 2,9 procentpunktiem un 2022.gadā sastādīja 28,4% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Uz ES valstīm Latvija eksportēja 25,8 tūkst. t zivju produkcijas 99,5 milj. EUR vērtībā.
ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Vācija – attiecīgi ar 7,2%, 5,4%, 4,8% un 2,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma.
Taču 2022.gadā zivju produkcijas eksporta apjomi samazinājās salīdzinājumā ar 2021.gadu uz Lietuvu par 2,0 tūkst. t, Vāciju par 373,5 t, Čehiju par 84 t, Horvātiju par 45,9 t, Franciju par 37,2 t, Zviedriju par 30 t un Poliju par 26,1 t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās salīdzinājumā ar 2021.gadu uz Īriju par 555,5 t, Ungāriju par 322 t, Spāniju par 300 t, Nīderlandi par 200 t, Dāniju par 122,6 t un Rumāniju par 88 t.
2022. gadā līderpozīcijā ar 71,6% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), kas salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 1,6 procentpunktiem un sasniedza 65,2 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 5% jeb 3,1 tūkst. t.
2022. gadā pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 26,5% īpatsvaru jeb 24,1 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Kanāda (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Otrajā vietā ar 15,5% īpatsvaru jeb 14 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Maroka (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Trešajā vietā ar 14,6% īpatsvaru jeb 6,8 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Latvija uz Ukrainu eksportēja saldētas zivis (siļķes, brētliņas, saldūdens zivis).
Mazāku īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma veidoja eksports uz Ganu – 2,3% jeb 2,1 tūkst. t., taču 2022.gadā eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu uz šo valsti palielinājās par 59% jeb 721 t. Latvija uz Ganu eksportēja tikai saldētas brētliņas.
2022.gadā Latvija atsāka eksportu uz Islandi, kas veidoja 1,7% īpatsvaru jeb 1,5 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma.
Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm kā Benina, Dienvidāfrika, Saūda Arābija, Taizeme, Turcija, Ziemeļīrija.
Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības valstīm 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 4 % un sasniedza 5,5 tūkst. t. Šo valstu īpatsvars veidoja 6,0% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma.
Zivju produkcijas eksports uz Baltkrieviju veidoja 4,4% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. 2022.gadā eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu uz Baltkrieviju palielinājās par 7,7% jeb 284 t, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksports mazliet samazinājās uz Kazahstānu par 4,6% jeb 74 t, un tas veidoja 1,7% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma.
2022. gadā Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 58 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2022. gadā, (īpatsvars % no kopējā apjoma - 91 tūkst. tonnas)
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2022. gadā, (% no kopējā apjoma - 91 tūkst. tonnas)
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu Latvijas eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 12,4% un 31,5%. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās veidoja 38,9 tūkst. t. un naudas izteiksmē sasniedza 129,7 milj. EUR.
Joprojām ES valstis saglabā pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominē Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, lai gan 2022. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 0,8% jeb 161 t un kopā veidoja 20,7 tūkst. t.
ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 7,8 procentpunktiem un veidoja 53,2% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma.
2022.gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās sagatavotu un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga eksporta apjomi uz Vāciju par 282 t, Somiju par 148 t, Spāniju par 119 t, Dāniju par 117 t, Portugāli par 111 t, Īriju par 97 t, Beļģiju par 52 t, bet eksporta apjomi samazinājās uz Zviedriju par 147 t, Franciju par 88 t un Austriju par 47 t.
Savukārt uz ES austrumdaļas valstīm 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Lietuvu par 557 t, Čehiju par 213 t, Igauniju par 54 t un Rumāniju par 48 t. Starp ES austrumdaļas valstīm eksporta apjoma samazinājums bija uz Poliju par 112 t, Bulgāriju par 12,6 t un Slovēniju par 1,3 t.
2022. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās par 32,5% jeb 4,5 tūkst. t, sasniedzot 18,2 tūkst. t., kā arī palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 39,7% 2021. gadā līdz 46,8% 2022.gadā.
2022. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 44,7% jeb 4,2 tūkst. t un veidoja 13,6 tūkst. t. Palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Ukrainu par 3,1 tūkst. t, Moldovu par 609 t, Uzbekistānu par 603 t, Azerbaidžānu par 240 t, Gruziju par 217,6 t un Armēniju par 97,3 t.
Ukraina ar 23,8% īpatsvaru jeb 9,3 tūkst. t ieņem pirmo vietu no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma.
2022.gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju nebija liels un sasniedza 39,6 t. Šo valstu īpatsvars veidoja tikai 0,1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma.
2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu samazinājās eksports uz Krieviju par 376 t un Baltkrieviju par 4,7 t, bet eksports tika pārtraukts uz Kazahstānu.
Starp citām trešajām valstīm samazinājās eksports uz Japānu par 264 t, ASV par 113 t un Apvienoto Karalisti par 33 t, taču mazliet palielinājās eksports uz Saūda Arābiju par 107 t, Serbiju par 85 t un Austrāliju par 61 t.
Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju konservus uz tādām valstīm kā Albānija, Kolumbija, Maroka, bet pārtrauca eksportu uz Libānu un Tunisiju, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.
2022. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 63 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservētu zivju un jūras produktu eksportā 2022. gadā, (īpatsvars % no kopējā apjoma - 38,9 tūkst. tonnas)
Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2022. gadā, (% no kopējā apjoma - 38,9 tūkst. tonnas)
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.