Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 14.10.2026.
Atjaunināts: 14.10.2026.
2025. gadā no Latvijas tika eksportēts 100,9 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 217,4 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā atvēsināto un saldēto zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem veidoja 48,2 tūkst. t 42,7 milj. eiro vērtībā.
Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta dinamika
Avots: ZM pēc Oficiālās statistikas portāla datiem
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms palielinājās gan tonnās par 2,1 % (2,1 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē par 10,5 % (20,6 milj. eiro). Tā kā zivju produkcija minētajā periodā tika eksportēta ar lielāku vērtību nekā iepriekš, var secināt, ka Latvijas zivju produkcija joprojām ieņem stabilu tirgus daļu mūsu ražotāju eksporta noieta tirgos.
2025. gadā zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz ES valstīm salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā. No Latvijas uz ES valstīm tika eksportēts 30,6 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 131,1 milj. eiro vērtībā, un salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 11,3 % (3,1 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 11,2 % (13,2 milj. eiro).
Vienlaikus ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 30,3 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu pakāpās par 2,4 procentpunktiem.
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Lietuva ar 7,8 % (7,8 tūkst. t), Igaunija ar 6,7 % (6,8 tūkst. t), Polija ar 5,6 % (5,7 tūkst. t), Vācija ar 2,2 % (2,2 tūkst. t) un Dānija ar 2,1 % (2,1 tūkst. t).
Eksporta apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās uz Lietuvu – par 1,8 tūkst. t, Igauniju – par 1,4 tūkst. t, Poliju – par 1,1 tūkst.t, Vāciju – par 458 t un Nīderlandi – par 311 t, bet samazinājās uz Rumāniju – par 756 t, Spāniju – par 672 t, Bulgāriju – par 343 t, Itāliju – par 242 t un Dāniju – par 142 t.
2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā. Uz trešajām valstīm tika eksportēts 70,3 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 86,3 milj. eiro vērtībā, bet salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms samazinājās tonnās – par 1,4 % (1,0 tūkst. t), toties palielinājās vērtības izteiksmē – par 9,3 % (7,4 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 69,7 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu saruka par 2,4 procentpunktiem.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Kanāda ar 45,6% (46,0 tūkst. t), Ukraina ar 13,4 % (13,6 tūkst. t), Kazahstāna ar 2,1 % (2,1 tūkst. t), Islande ar 1,9 % (1,9 tūkst. t) un Baltkrievija ar 1,3 % (1,3 tūkst. t).
Eksporta apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās uz Kazahstānu – par 1,3 tūkst. t, Gruziju – par 380 t, Moldovu – par 327 t, Norvēģiju – par 302 t un Japānu – par 153 t, bet samazinājās uz Kanādu – par 2,2 tūkst. t, Lielbritāniju – par 438 t, Islandi – par 312 t, Baltkrieviju – par 237 t un Ukrainu – par 205 t.
Latvija 2025. gadā sāka eksportu uz Kirgizstānu (40 t), Saūda Arābiju (4,4 t), Honkongu (1,6 t) un Armēniju (1,2 t), bet pārtrauca eksportu uz Azerbaidžānu, Dienvidāfriku, Ganu un Vjetnamu.
2025. gadā Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 49 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2025. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma, 100,9 tūkst. tonnu)
Avots: ZM pēc Oficiālās statistikas portāla datiem
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2025. gadā (% no kopējā apjoma, 100,9 tūkst. tonnu)
Avots: ZM pēc Oficiālās statistikas portāla datiem
2025. gadā no Latvijas tika eksportēts 40,6 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 175,8 milj. eiro vērtībā.
Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta dinamika
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Salīdzinājumā ar 2024. gadu 2025. gadā Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 1,8 % (0,7 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 10,7 % (17,0 milj. eiro), liecinot par to, ka produkcija tiek eksportēta ar augstāku vērtību.
2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā: no Latvijas uz citām ES valstīm tika eksportēts 24,3 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 106,6 milj. eiro vērtībā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms mazliet palielinājās par 0,2 % tonnu (44 t) un par 5,7 % eiro (5,7 milj. eiro).
ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 59,8 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu nokritās par vienu procentpunktu.
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Vācija 16,1 % (6,5 tūkst. t), Zviedrija 10,3 % (4,2 tūkst. t), Lietuva 5,8 % (2,4 tūkst. t), Dānija 5,4 % (2,2 tūkst. t) un Igaunija 4,4 % (1,8 tūkst. t).
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz Čehiju par –316 t, Austriju – par 263 t, Spāniju – par 257 t, Lietuvu – par 189 t un Franciju – par 185 t, toties saruka uz Vāciju – par 1,5 tūkst. t, Poliju – par 223 t, Nīderlandi – par 94 t, Slovākiju – par 60 t un Beļģiju – par 39 t.
2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā ar16,4 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 69,2 milj. eiro vērtībā, un salīdzinājumā gadu iepriekš to eksports uz trešajām valstīm palielinājās gan pēc apjoma – par 4,4 % (0,7 tūkst. t), gan vērtības – par 19,5 % (11,3 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 40,2 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu pakāpās par vienu procentpunktu.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Ukraina ar 14,1 % (5,7 tūkst. t), ASV ar 7,3 % (3,0 tūkst. t), Uzbekistāna ar 3,6 % (1,5 tūkst. t), Moldova ar 2,7 % (1,1 tūkst.t) un Lielbritānija ar 2,3 % (1,0 tūkst. t).
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz ASV – par 854 t, Lielbritāniju – par 550 t, Dominikānas Republiku – par 211 t, Uzbekistānu – par 93 t un Gruziju – par 88 t, toties mazāk tika eksportēts uz Ukrainu – par 740 t, Izraēlu – par 325 t, Kanādu – par 231 t, Moldovu – par 80 t un Mongoliju – par 63 t.
2025. gadā sākās eksports no Latvijas uz Irāku (21,5 t), Bosniju un Hercegovinu (16,5 t), Šrilanku (8,1 t), Makao (3,1 t) un Malaiziju (0,003 t), bet tas tika pārtraukts uz Albāniju, Kataru, Taizemi un Turciju, tomēr eksporta apjoms uz iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu Latvijas kopējo sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu. Pēc septiņu gadu pārtraukuma atsākās eksports uz Makao.
2025. gadā sagatavotās vai konservētās zivis un jūras produkti no Latvijas tika eksportēti uz 72 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā 2025. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma, 40,6 tūkst. t)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2025. gadā (% no kopējā apjoma, 40,6 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls