Eksports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 29.04.2026.

2025. gadā no Latvijas tika eksportēts 97,9 tūkst.t zivju produkcijas (bez konserviem) 216,9 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā atvēsināto un saldēto zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem veidoja 48,2 tūkst. t 42,7 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta dinamika

Avots: ZM pēc Oficiālās statistikas portāla datiem

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms mazliet samazinājās tonnās – par 1 % (0,9 tūkst. t), toties vērtības izteiksmē palielinājās par 10,2 % (20,0 milj. eiro). Tā kā zivju produkcija minētajā periodā tika eksportēta ar augstāku vērtību nekā iepriekš, var secināt, ka Latvijas zivju produkcija joprojām ieņem stabilu tirgus daļu mūsu ražotāju eksporta noieta tirgos.

2025. gadā zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz ES valstīm salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā. No Latvijas uz ES valstīm tika eksportēts 29,1 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 132,0 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās – par 5,5 % (1,5 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē – par 12 % (14,1 milj. eiro).

Vienlaikus ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 29,7 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 1,85 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Lietuva ar 7,2 % (7,0 tūkst. t), Igaunija ar 6,6 % (6,5 tūkst. t), Polija ar 5,7 % (5,6 tūkst. t), Vācija ar 2,3 % (2,2 tūkst. t), Dānija ar 2,2 % (2,1 tūkst. t) un Rumānija ar 1,3 % (1,3 tūkst. t).

Eksporta apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās uz Igauniju – par 1,1 tūkst. t, Lietuvu – par 1,0 tūkst. t, Poliju – par 997 t, Vāciju – par 438 t, Nīderlandi – par 289 t un Grieķiju – par 243 t, bet samazinājās uz Spāniju – par 834 t, Rumāniju – par 756 t, Bulgāriju – par 346 t, Itāliju – par 243 t, Franciju – par 155 t un Portugāli – par 146 t.

2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā.

Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 68,8 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 84,8 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms uz trešajām valstīm samazinājās tonnās – par 3,5 % (2,5 tūkst. t), toties palielinājās vērtības izteiksmē – par 7,5 % (5,9 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 70,3 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 1,85 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Kanāda ar 47 % (46,0 tūkst. t), Ukraina ar 12,8 % (12,5 tūkst. t), Kazahstāna ar 2,0 % (2,0 tūkst. t), Islande ar 2,0 % (1,9 tūkst. t), Baltkrievija ar 1,3 % (1,3 tūkst. t) un ASV ar 1,1 % (1,1 tūkst. t).

Eksporta apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās uz Kazahstānu – par 1,2 tūkst. t, Gruziju – par 379 t, Norvēģiju – par 294 t, Moldovu – par 247 t, Grieķiju – par 243 t, Izraēlu – par 123 t un Zambiju – par 101 t, bet samazinājās uz Kanādu – par 2,2 tūkst. t, Ukrainu – par 1,2 tūkst. t, Lielbritāniju – par 496 t, Islandi – par 312 t, Baltkrieviju – par 297 t un Taizemi – par 125 t.

Latvija 2025. gadā sāka eksportu uz Kirgizstānu (40 t), Saūda Arābiju (4,4 t), Honkongu (1,6 t) un Armēniju (1,2 t), bet pārtrauca eksportu uz Azerbaidžānu, Dienvidāfriku, Ganu un Vjetnamu.

2025. gadā zivju produkciju (bez konserviem) Latvija eksportēja uz 49 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2025. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma, 97,9 tūkst. tonnu)

Avots: ZM pēc Oficiālās statistikas portāla datiem

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2025. gadā (% no kopējā apjoma 97,9 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2025. gadā no Latvijas tika eksportēts 39,4 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 171,0 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Salīdzinājumā ar 2024. gadu 2025. gadā Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms samazinājās tonnās – par 1,2 % (0,5 tūkst. t), bet pēc vērtības palielinājās par 7,7 % (12,2 milj. eiro), liecinot par to, ka vairāk eksportēta produkcija ar augstāku vērtību.

2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā: no Latvijas uz citām ES valstīm tika eksportēts 23,7 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 104 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms samazinājās tonnās par 2,4 % (0,6 tūkst. t), bet pēc vērtības palielinājās par 3,1 % (3,1 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 60,0 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 0,76 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Vācija 16,5 % (6,5 tūkst. t), Zviedrija 10,6 % (4,2 tūkst. t), Dānija 5,6 % (2,2 tūkst. t), Lietuva 5,3 % (2,1 tūkst. t), Igaunija 4,4 % (1,7 tūkst. t) un Polija 4,2 % (1,6 tūkst. t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz Čehiju – par 273 t, Spāniju – par 257 t, Austriju – par 249 t, Franciju – par 149 t, Itāliju – par 140 t, toties saruka uz Vāciju – par 1,5 tūkst. t, Poliju – par 295 t, Lielbritāniju – par 102 t, Nīderlandi – par 94 t, Slovākiju – par 60 t un Beļģiju – par 40 t.

2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā. Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 15,7 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 67 milj. eiro vērtībā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu 2025. gadā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm mazliet palielinājās pēc apjoma – par 0,7 % (108 t) un pēc vērtības – par 15,7 % (9,1 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 40,0 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 0,76 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Ukraina ar 13,7 % (5,4 tūkst. t), ASV ar 7,5 % (3,0 tūkst. t), Uzbekistāna ar 3,7 % (1,5 tūkst. t), Moldova ar 2,6 % (1,0 tūkst. t) un Lielbritānija ar 2,3 % (926 t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz ASV – par 840 t, Lielbritāniju – par 521 t, Dominikānas Republiku – par 211 t, Uzbekistānu – par 93 t, Gruziju – par 72 t un Armēniju – par 54 t, toties saruka uz Ukrainu – par 1,1 tūkst. t, Izraēlu – par 339 t, Kanādu – par 231 t, Moldovu – par 167 t, Mongoliju – par 63 t un Ķīnu – par 51 t.

2025. gadā no Latvijas sākās eksports uz Irāku (21,5 t), Bosniju un Hercegovinu (16,5 t) un Šrilanku (8,1 t), bet tika pārtraukts uz Albāniju, Jordāniju, Kataru, Taizemi un Turciju, tomēr eksporta apjoms uz iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu Latvijas kopējo sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.

2025. gadā sagatavotās vai konservētās zivis un jūras produkti no Latvijas tika eksportēti uz 70 valstīm.