Eksports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 16.08.2024.

2024.gada 3 mēnešos ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm bija pozitīva. Eksports pārsniedz importu par 15,7 milj. EUR.

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tonnās palielinājās par 14,9% jeb 3,5 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 4,7% jeb 2,2 milj. EUR. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 27 tūkst. t, savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 48,5 milj. EUR, (tajā skaitā atvēsinātā un saldētā zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem 12,6 tūkst. t 8,1 milj. EUR vērtībā).

2024.gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu nedaudz samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā no 31,1% (2023. gada 3 mēnešos) līdz 23,6%, un vienlaikus zivju produkcijas eksports uz ES valstīm samazinājās par 12,5% jeb 912 t un sastādīja 6,4 tūkst. t.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Polija, Igaunija, Lietuva un Vācija – attiecīgi ar 5,1%, 4,3%, 4,2% un 2,0% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms nedaudz palielinājās uz Poliju un Vāciju, attiecīgi par 50 t un 13 t, savukārt samazinājās uz Lietuvu un Igaunija, attiecīgi par 550 t un 356 t. Turklāt nedaudz samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Īrija, Nīderlande, Rumānija, Spānija un Francija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi nedaudz palielinājās uz Horvātiju, Itāliju, Austriju, Beļģiju un Čehiju.

2024. gada 3 mēnešos līderpozīcijā ar 76,4% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis, kas salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu palielinājās par 7,4 procentu punktiem un sasniedza 20,6 tūkst. t. Turklāt zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 27,3% jeb 4,4 tūkst. t.

2024. gada 3 mēnešos pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 45,1% īpatsvaru jeb 12,2 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Kanāda (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Otro vietu ar 21,3% jeb 5,7 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Ukraina. 85,5,3% no zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma uz Ukrainu veidoja saldētās siļķes (t.sk. reņģes) un 14,4% saldētās brētliņas jeb šprotes, kuras pamatā saražotas no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm.

Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā Dienvidāfrika un Grūzija, bet pārtrauca eksportēt uz Uzbekistānu, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.

Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības valstīm 2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 46,1% un sasniedza tikai 840 t. Šo valstu īpatsvars veidoja 3,1% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta uz Baltkrieviju un Kazahstānu.

2024. gada 3 mēnešos Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 40 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2024. gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 27 tūkst. t)

Avots: CSP

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2024. gada 3 mēnešos, (% no kopējā apjoma, 27 tūkst. t)

Avots: CSP

2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās nedaudz palielinājās par 1% un veidoja 9,9 tūkst. t. Turklāt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apmērs palielinājās par 8,4% un eksporta vērtība sasniedza 37,7 milj. EUR. Tas nozīmē, ka 2024. gada 3 mēnešos Latvija sāka vairāk eksportēt augstākas vērtības zivju konservus.

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomā saglabā ES valstis. 2024. gada 3 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 19,6% jeb 1,5 tūkst. t un kopā veidoja 6,2 tūkst. t. Tāpat ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 9,9 procentu punktiem un veidoja 63,3% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma.

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma sešas valstis – Vācija, Zviedrija, Lietuva, Polija, Igaunija un Dānija – attiecīgi ar 24,4%, 7,6%, 6,5%, 5,5%, 4,5% un 4,4% īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. 2024. gada 3 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms palielinājās uz Vāciju, Lietuvu un Poliju, attiecīgi par 944 t, 119 t un 96 t, savukārt samazinājās uz Zviedriju un Dāniju, attiecīgi par 109 t un 83 t. Turklāt nedaudz samazinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz tādām valstīm, kā Austrija, Čehija un Slovākija. Starp ES valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi nedaudz palielinājās uz Beļģiju, Franciju, Itāliju, Rumāniju un Spāniju.

2024. gada 3 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu samazinājās par 20,4% jeb 928 t, sasniedzot 3,6 tūkst. t. Samazinājās arī šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 46,6% (2023. gada 3 mēnešos) līdz 36,7%.

2024. gada 3 mēnešos pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 16,2% īpatsvaru jeb 1,6 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavotā un konservētā zivju un jūras produktu eksporta apjoma ierindojās Ukraina. 71,6 % no sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma uz Ukrainu veidoja konservētas sardinellas, sardīnes, brētliņas vai šprotes. Otro vietu ar 4% jeb 390 t no Latvijas kopējā sagatavotā un konservētā zivju eksporta apjoma ieņēma ASV. 80,7% no sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma uz ASV veidoja arī konservētas sardinellas, sardīnes, brētliņas vai šprotes. Trešā vietu ar 3,5% jeb 341 t no Latvijas kopējā sagatavotā un konservētā zivju eksporta apjoma ieņēma Uzbekistāna.

Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt sagatavotās un konservētās zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Dienvidāfrika, Kazahstāna, Kolumbija, Dienvidkoreja, Kuveita un Taizeme, bet pārtrauca eksportēt uz Ziemeļmaķedoniju, Meksiku, Serbiju un Turkmenistānu, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.

2024. gada 3 mēnešos Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 53 valstīm.