Publicēts: 01.03.2023.
2021.gadā ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva. Eksports pārsniedz importu par 31,5 milj. EUR.
2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tonnās samazinājās par 3,7%, savukārt naudas izteiksmē tas palielinājās par 18,1%, kas nozīme, ka Latvija sāka vairāk eksportēt zivju produkciju ar lielāku vērtību. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 88,6 tūkst. t, savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 141 milj. EUR.
2021.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā no 31,5% (2020. gadā) līdz 30,0%, un vienlaikus zivju produkcijas eksports uz ES valstīm samazinājās par 8,2% jeb 2,4 tūkst. t un sastādīja 26,6 tūkst. t. Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums uz ES valstīm ir izskaidrojams ar to, ka samazinājās gan kopējais eksportēto zivju produkcijas (bez konserviem) apjoms, gan ka Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020.gada beigās un tās tirdzniecības dati tālāk tiek pieskaitīti pie trešo valstu rādītājiem.
ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Igaunija, Polija un Vācija – attiecīgi ar 9,6%, 5,5%, 5,0% un 2,7% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās uz Poliju un Vāciju, attiecīgi par 1,3 tūkst. t un 247t, savukārt samazinājās uz Lietuvu un Igaunija, attiecīgi par 1,2 tūkst. t un 678t. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Beļģija, Dānija, Horvātija, Portugāle, Rumānija un Spānija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Čehiju, Franciju, Itāliju, Īriju un Nīderlandi.
2021. gadā līderpozīcijā ar 70,0% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), kas salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 1,5 procentu punktiem un sasniedza 62,1 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 1,6% jeb 1 tūkst. t.
2021. gadā pirmajā vietā starp trešajām valstīm ar 17,3% īpatsvaru jeb 15,4 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Maroka (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Otro vietu ar 15,8% jeb 14 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Ukraina. 74,3% no zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma uz Ukrainu veidoja saldētās siļķes (t.sk. reņģes) un 19,4% saldētās brētliņas, kuras pamatā saražotas no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm. Savukārt trešo vietu ar 14,2% jeb 12,6 tūkst. t ieņēma Apvienotie Arābu Emirāti (saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem). Tāpat lielo īpatsvaru sastāda zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Kanādu – 9,7% jeb 8,6 tūkst. t (arī saistībā ar atvēsināto un saldēto zivju produkciju no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem).
Norvēģijas tirgū zivju produkcijas eksportā ir saskatāms pieaugums - 2021.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās no Latvijas uz Norvēģiju palielinājās par 32,6% jeb 362t un veidoja 1,5 tūkst. t. 93,8% no eksporta apjoma uz Norvēģiju veidoja mencu filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā Malaizija, Maķedonija, Turkmenistāna un Uganda, bet pārtrauca eksportēt uz Beninu, Dienvidāfriku, Honkongu, Islandi, Krieviju un Taizemi, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.
Zivju produkcijas eksports uz Muitas savienības valstīm 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4,9% un sasniedza 5,3 tūkst. t. Šo valstu īpatsvars veidoja 6,0% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta uz Baltkrieviju un Kazahstānu. Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports būtiski palielinājās uz Kazahstānu par 43,1% jeb 481t.
2021. gadā Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 47 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 88,6 tūkst. t)
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 88,6 tūkst. t)
2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās samazinājās par 0,2% un veidoja 34,6 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apmērs samazinājās par 11,7% un eksporta vērtība sasniedza 98,7 milj. EUR. Tas nozīmē, ka 2021. gadā Latvija sāka vairāk eksportēt zemākas vērtības zivju konservus.
Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau daudzus gadus saglabā ES valstis. 2021. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 10,4% jeb 2 tūkst. t un kopā veidoja 20,9 tūkst. t. Tāpat ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 5,8 procentu punktiem un veidoja 60,3% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Jāatzīmē, ka 2021.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās sagatavotu un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavotu un konservēto zivju eksporta apjomi uz Zviedriju, Vāciju un Dāniju, attiecīgi par 3,5 tūkst. t, 1,3 tūkst. t un 983t. Vienlaikus pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austriju, taču neliels eksporta apjoma kritums bija uz Franciju, Īriju, Itāliju, Nīderlandi, Somiju un Spāniju. Savukārt 2021.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES austrumdaļas valstīm. Starp ES austrumdaļas valstīm eksporta apjoma samazinājums bija Čehijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas tirgū, savukārt eksporta apjoma palielinājums bija Bulgārijas un Igaunijas tirgū.
2021. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās par 13% jeb 2 tūkst. t, sasniedzot 13,7 tūkst. t. Samazinājās arī šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 45,5% (2020. gadā) līdz 39,7%.
2021. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms tonnās uz NVS valstīm samazinājās par 17,1% jeb 1,9 tūkst. t un veidoja 9,4 tūkst. t. Visbūtiskāk samazinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Uzbekistānu par 1,2 tūkst. t, Ukrainu par 342t, Azerbaidžānu par 216t, Armēniju par 118t un Moldovu par 116t. Neskatoties uz zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz Ukrainu, Ukraina ar 17,9% īpatsvaru jeb 6,2 tūkst. t ieņem otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā. Savukārt pavisam nedaudz par 1,3% jeb 6t palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju. 2021.gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz Muitas savienības valstīm nebija liels un sasniedza 437t. Šo valstu īpatsvars veidoja tikai 1,3% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma.
Starp citām trešajām valstīm samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem Apvienotajā Karalistē par 1,2 tūkst. t, ASV par 472t un Japānā par 150t, taču nedaudz palielinājās Korejas Republikā par 65t. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju konservus uz tādām valstīm, kā Libāna, Saūda Arābija, Šrilanka, Tunisija un Urugvaja, bet pārtrauca eksportēt uz Kolumbiju un Melnkalni, taču eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.
2021. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 64 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservētu zivju un jūras produktu eksportā 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 34,6 tūkst. t)
Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 34,6 tūkst. t)
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.