(2023. gada pirmie deviņi mēneši jeb I - III ceturksnis)

Lai gan Latvijas ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai (bez konserviem) 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – I, II un III ceturksnī bija negatīva (– 28,0 milj. eiro), tā saglabājās pozitīva sagatavotām vai konservētām zivīm (+ 67,9 milj. eiro), jo importētās saldētās zivis būtiskā apjomā Latvijā tiek izmantotas kā zivju izejviela sagatavoto un konservēto zivju produktu ražošanai. Tāpēc zivju produktu eksporta vērtība minētajā laikposmā pārsniedza importu par 39,9 milj. eiro.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos no Latvijas tika eksportēts 65,7 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 136,7 milj. eiro vērtībā, tai skaitā atvēsināto un saldēto zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem veidoja 30,9 tūkst. t 25,1 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls 

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 1,6 % (0,1 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 9,2 % (11,5 milj. eiro). Tā kā šī zivju produkcija minētajā periodā tika eksportēta ar augstāku vērtību nekā iepriekš, var secināt, ka šādas produkcijas cenas ir palielinājušās.

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm

No Latvijas uz ES valstīm tika eksportēts 17,2 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 81,2 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem eksporta apjoms samazinājās par 8,4 % (1,6 tūkst. t), bet tā vērtība palielinājās par 12,1 % (8,8 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars minētajā laikposmā veidoja 26,2 % (17,2 tūkst. t) no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, attiecīgi samazinoties par 3 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Lietuva ar 6,2 % (4,1 tūkst. t), Igaunija ar 5,3 % (3,5 tūkst. t), Polija ar 4,2 % (2,8 tūkst. t), Spānija ar 2,0 % (1,3 tūkst. t) un Dānija ar 1,9 % (1,2 tūkst. t).

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo laikposmu palielinājās uz Spāniju ‑ par 853 t, Čehiju ‑ par 98 t, Itāliju ‑ par 79 t, Rumāniju ‑ par 78 t un Beļģiju ‑ par 37 t, bet samazinājās uz Poliju ‑ par 623 t, Lietuvu ‑ par 542 t, Vāciju – par 535 t, Īriju ‑ par 274 t un Ungāriju ‑ par 224 t.

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz trešajām valstīm

Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 48,5 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 55,5 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem zivju produkcijas (bez konserviem) uz trešajām valstīm eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 5,6 % (2,6 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē – par 5,1 % (2,7 milj. eiro).

Tādējādi šajā laikposmā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā.

Trešo valstu īpatsvars 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 73,8 % (48,5 tūkst. t) no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, attiecīgi palielinoties par 2,8 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Kanāda ar 44,6 % (29,3 tūkst. t), Ukraina ar 17,7 % (11,6 tūkst. t), Baltkrievija ar 3,6 % (2,3 tūkst. t), ASV ar 1,8 % (1,2 tūkst t) un Lielbritānija ar 1,5 % (956 t).

Kanādā nonāca galvenokārt atvēsināto un saldēto zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem, Ukrainā – saldētas zivis (siļķes, tostarp reņģes, brētliņas, Argentīnas merlūzas, saldūdens zivis), Baltkrievijā – saldētas zivis (siļķes, tostarp reņģes, brētliņas), ASV un Lielbritānijā – zivju fileja un saldētas zivis.

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo laikposmu palielinājās uz Kanādu ‑ par 14,0 tūkst. t, Ukrainu ‑ par 4,6 tūkst. t, ASV ‑ par 401 t, Japānu ‑ par 181 t un Taizemi ‑ par 100 t, bet samazinājās uz Maroku ‑ par 13,4 tūkst. t, Ganu ‑ par 883 t, Kazahstānu ‑ par 823 t, Norvēģiju ‑ par 600 t, Baltkrieviju ‑ par 282 t un Islandi ‑ par 217 t.

Latvija 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos sāka eksportu uz Vjetnamu (50 t) un Honkongu (20 t), bet pārtrauca eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Beninu, Dienvidāfriku, Gruziju, Kirgizstānu, Kotdivuāru, Kosovu, Maroku, Maķedoniju, Turciju un Turkmenistānu.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos zivju produkciju (bez konserviem) Latvija eksportēja uz 43 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2023. gada I, II un III ceturksnī (īpatsvars, % no kopējā apjoma 65,7 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2023. gada I, II un III ceturksnī (% no kopējā apjoma 65,7 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

(2023. gada pirmie deviņi mēneši jeb I - III ceturksnis)

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos no Latvijas tika eksportēti 26,5 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 95,0 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms samazinājās par 3,6 % (1,0 tūkst. t), bet tā vērtība palielinājās par 5,2 % (4,7 milj. eiro), liecinot par to, ka tika eksportēta produkcija ar augstāku vērtību.

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos no Latvijas uz citām ES valstīm tika eksportēts 15,8 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 61,8 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 5,4 % (0,8 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 12,3 % (6,7 milj. eiro).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā.

ES valstu īpatsvars 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 59,4 % (15,8 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo laikposmu palielinoties par 5 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Vācija 19,9 % (5,3 tūkst. t), Zviedrija 9,6 % (2,5 tūkst. t), Dānija 6,0 % (1,6 tūkst. t), Lietuva 5,4 % (1,4 tūkst. t) un Polija 4,6 % (1,2 tūkst. t).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz Vāciju – par 2,3 tūkst. t, Poliju – par 307 t, Itāliju – par 68 t, Īriju – par 23 t un Rumāniju – par 20 t, toties saruka uz Lietuvu – par 488 t, Zviedriju – par 355 t, Dāniju – par 242 t, Igauniju – par 220 t un Čehiju – par 151 t.

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm

Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 10,8 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 33,3 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms uz trešajām valstīm samazinājās gan tonnās ‑ par 14,4 % (1,8 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē ‑ par 5,9 % (2,1 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 40,6 % (10,8 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu samazinoties par 5,1 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Ukraina ar 16,8 % (4,4 tūkst. t), Uzbekistāna ar 5,5 % (1,5 tūkst. t), ASV ar 4,6 % (1,2 tūkst. t), Moldova ar 3,7 % (993 t) un Izraēla ar 1,6 % (415 t).

No Latvijas, galvenokārt Ukrainā, Uzbekistānā, ASV, Moldovā un Izraēlā, nonāca konservi no brētliņām vai šprotēm, lašiem, makrelēm, reņģēm un gatavi zivju izstrādājumi.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz Uzbekistānu – par 473 t, ASV – par 187 t, Grūziju – par 88 t, Apvienotajiem Arābu Emirātiem – par 69 t un Ķīnu – par 68 t, toties saruka uz Ukrainu – par 2,0 tūkst. t, Moldovu – par 267 t, Japānu – par 161 t, Izraēlu – par 76 t un Austrāliju – par 73 t.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos no Latvijas sākās eksports uz Irāku (16 t), Papua-Jaungvineju (0,07 t) un Malaiziju (0,03 t), bet tas vairs neturpinājās uz Urugvaju, Taizemi, Kuveitu un Krieviju.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos sagatavotās vai konservētās zivis un jūras produktus Latvija eksportēja uz 63 valstīm.

Latvijas galvenie partneri sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksportā 2023. gada I, II un III ceturksnī (īpatsvars, % no kopējā apjoma 26,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2023. gada I, II un III ceturksnī (% no kopējā apjoma 26,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.

Saistītie dokumenti: