Amonjaka emisija Latvijā

Lauksaimnieciskā darbība var izraisīt gaisu piesārņojošo vielu (amonjaks, slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, sīkās daļiņas (PM2,5; PM10)) emisiju gaisā. Amonjaka emisijas galvenais cēlonis ir lauksaimnieciskā darbība. 

Avots: Latvia’s Informative Inventory report 1990 – 2016.

 

2016.gadā 86% (13,97 kt) no amonjaka emisijas veidoja lauksaimnieciskā darbība – 51% minerālmēslu un organiskā mēslojuma lietošana un 49% kūtsmēslu apsaimniekošana.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra direktīvā Nr.2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (NEC direktīva) Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019.-2030.gadam. To īstenošanai ES dalībvalstīm noteikts izstrādāt gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kurās jāiekļauj amonjaka emisijas samazinoši pasākumi, kas no 2019.-2030.gadam jāpiemēro lauksaimniecības nozarei dzīvnieku ēdināšanā, kūtsmēslu izkliedēšanā, kūtsmēslu uzglabāšanā, dzīvnieku novietņu sistēmās, kā arī amonjaka emisijas ierobežošanā no minerālmēslu lietošanas. Latvijas gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam ir aplūkojams likumi.lv.

Aprēķinātās amonjaka emisijas prognozes Latvijā pa sektoriem bez papildus pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. – 2030.gads.

 

Avots: Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.gadam.

 

Latvijai noteiktais mērķis ir samazināt amonjaka emisiju par 1% zem 2005.gada amonjaka emisijas līmeņa uz 2020.gadu un uz 2030.gadu. Pie esošās emisiju prognozes amonjaka emisija pārsniedz noteikto valsts mērķi 2020. gadam par 13,4% un 2030. gadam par 19,6%. Līdz ar to Latvijas gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030.gadam tiek noteikti papildus pasākumi NEC direktīvā noteiktā amonjaka emisijas samazināšanas mērķa sasniegšanai. 

Kādēļ ir jāsamazina amonjaka emisija?

Amonjaka emisija veicina skābo lietu veidošanos un eitrofikāciju, kas var radīt izmaiņas augsnes un ūdens kvalitātē. Skābajiem lietiem var būt ievērojama negatīva ietekme uz ūdens ekosistēmām upēs un ezeros, mežiem, kultūraugiem un citu veģetāciju. Eitrofikācija izraisa ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, samazinot bioloģisko daudzveidību tajās, izmaiņas sugu sastāvā un dominancē un radot toksisku vidi. Īpaši aktuāla šī problēma ir Baltijas jūrā, kur eitrofikācijas process traucē nodrošināt labu jūras vides stāvokli. 

Amonjaka emisijas ietekme uz vidi

Avots: DEFRA (Departament for Environment, Food & Rural Affairs) “Code of Good Agricultural Practice for reducing ammonia emissions”. Pieejams:  https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/729646/code-good-agricultural-practice-ammonia.pdf

 

Amonjaka emisija izraisa arī sīko daļiņu (PM2,5) aerosolu veidošanos atmosfērā. Sīko daļiņu (PM2,5)  aerosoli ir būtiska gaisu piesārņojoša viela, ņemot vērā to kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību (Eiropas Vides aģentūra: Emissions of primary particles and secondary particulate precursors). Sīko daļiņu (PM2,5) emisijas var radīt smadzeņu attīstības, nervu sistēmas traucējumus, elpošanas orgānu slimības, kardiovaskulārās un reproduktīvās sistēmas traucējumus.

Eiropas Vides aģentūra (Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018 “Air Quality in Europe -2018 Report”, ISSN 1977-8449) ir novērtējusi, ka Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1600 priekšlaicīgas nāves gadījumus un izraisījis arī 17 600 zaudētos dzīves gadus

Rokasgrāmata par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisijas samazināšanai Latvijā

Lauksaimnieki var sniegt nozīmīgu ieguldījumu amonjaka emisijas samazināšanā esošās situācijas uzlabošanai, īstenojot labas lauksaimniecības prakses ieteikumus saimniecībā.  Tādēļ, vadoties pēc ieteikumiem, kas sniegti ANO EEK 2014.gada Pamatkodeksā par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju ierobežošanai un sadarbībā ar lauksaimniecības ekspertiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra un nevalstiskajām organizācijām, ir sagatavota rokasgrāmata par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisijas samazināšanai Latvijā:

Rokasgrāmatā iekļautie praktiskie ieteikumi ir īstenojami brīvprātīgi, vienlaikus tiek sniegta informācija arī par pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, kas veicina amonjaka emisijas samazināšanu un ir īstenojami obligāti.

LABA LAUKSAIMNIECĪBAS PRAKSE AMONJAKA EMISIJAS SAMAZINĀŠANAI

Ieteikumi pasākumiem: