Lauksaimnieciskā darbība gan augkopības, gan lopkopības sektorā var ietekmēt ūdens un gaisa kvalitāti, ja netiek ievērota vidi saudzējoša jeb laba lauksaimniecības prakse.
Galvenie riski ir augu barības vielu (slāpekļa un fosfora) nonākšana virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī amonjaka emisijas gaisā. Šie procesi var veicināt ūdensobjektu eitrofikāciju, pasliktināt gaisa kvalitāti un negatīvi ietekmēt ekosistēmas.
Tādēļ Eiropas Savienības tiesību akti nosaka vides aizsardzības prasības lauksaimnieciskajai darbībai, lai samazinātu ūdens piesārņojumu ar augu barības vielām un ierobežotu amonjaka emisijas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu saimniekošanu.
