2024. gadā PVD bija atzīti 117 akvakultūras uzņēmumi, savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā aktīvi darbojās 66 uzņēmumi, kuri piedāvāja akvakultūras produkciju vietējā un ārvalstu tirgū. Akvakultūras uzņēmumi realizēja dažādu sugu zivjis, produktus no aļģēm, kā arī zivju mazuļus, kas bija paredzēti zivju resursu atražošanai.

Institūta BIOR zivju audzētava “Tome” ar savām piecām filiālēm nodrošina zivju mazuļu audzēšanu zivju resursu atražošanai valstī apstiprinātā zivju resursu atražošanas daudzgadu plāna īstebošanai. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana.

Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls Latvijā nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo zivju audzēšanas tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā.

2024. gadā ekonomiski aktīvajos 66 uzņēmumos (kopējais nodarbināto skaits – 288 cilvēki) akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 623 dīķi ar 5683,6 ha kopējo platību, 1159 baseini ar 14 866 m3 lielu kopējo tilpumu un 111 recirkulācijas sistēmas ar 15 458 m3 lielu kopējo tilpumu (sk. 1.tabulu).

1. tabula

Akvakultūras produkcijas audzēšanas veids, ražošanas infrastruktūra un uzņēmumu skaits

Gads

Dīķu skaits

Dīķu platība, ha

Baseinu skaits

Baseinu tilpums, m3

Recirkulācijas sistēmu skaits

Recirkulācijas sistēmu tilpums, m3

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits

2012.

756

5607.5

1303

17 727

25

2786

66

2013.

728

5380,3

1277

17 143

22

3879

67

2014.

721

5211,0

1276

18 256

28

5133

68

2015.

792

4949,3

1282

17 289

28

6923

88

2016.

816

4957,9

1245

15 228

35

5765

88

2017.

769

4649,5

1312

16 052

34

5944

88

2018.

766

5191,3

1279

15 740

37

5729

87

2019.

649

4950,7

1194

15 161

46

9945,5

79

2020.

657

5339,2

1143

14 638

58

16024,5

78

2021.

641

5333,4

1147

15 492

75

14930,2

75

2022.

667

5582,9

1124

14 688

78

14031,2

69

2023.

641

5560,6

1150

14 777

79

14708

69

2024.

623

5683,6

1159

14 866

111

15458

66

Avots: CSP dati

Pēc CSP datiem, 2024. gadā Latvijas kopējais realizētais akvakultūras zivju produkcijas apjoms sastādīja 742,0 tonnas 3,1 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā realizēta zivju produkcija ārzemju tirgos sastādīja 41,3 tonnas 239,8 tūkst. eiro vērtībā. Galvenās realizētās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa, palija, sams, store, forele, līnis, zandarts, līdaka u. c. sugu zivis (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms vietējā un ārzemju tirgū, tonnas

Gads

Karpa un karūsa

Palija

Sams

Store

Forele

Līnis

Līdaka

Pārējās zivju sugas un vēži

Kopā, tonnas

2022.

620,5

86,7

58,0

45,8

27,9

3,9

1,2

25,8

869,8

2023.

578,2

59,6

39,5

28,5

36,0

5,1

11,5

25,5

783,9

2024.

487,2

87,9

54,4

38,7

30,6

11,4

5,8

26,0

742,0

Avots: CSP

Laika periodā no 2010. – 2024. gadam kopējās realizētās akvakultūras zivju produkcijas gada vidējais apjoms sastāda 717 tonnas. Būtiskākais realizētās produkcijas apjoma kāpums vērojams 2021. gadā, kad tas sasniedza 902,5 tonnas, savukārt pēdējo trīs gadu laikā vērojama realizēto zivju apjoma samazinājums.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas realizētās akvakultūras zivju produkcijas apjoms samazinājās par 42 tonnām, toties palielinājās produkcijas vērtība par 0,1 milj. eiro. Līdz ar to var secināt, ka akvakultūras zivju produkcija minētajā periodā tika realizēta ar augstāku vērtību nekā iepriekš (sk. 1. attēls).

1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2010. – 2024. gadā, tonnas

Avots: CSP

 

Saistītie dokumenti: 

Saites: