2024. gadā PVD bija atzīti 117 akvakultūras uzņēmumi, savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā aktīvi darbojās 66 uzņēmumi, kuri piedāvāja akvakultūras produkciju vietējā un ārvalstu tirgū. Akvakultūras uzņēmumi realizēja dažādu sugu zivjis, produktus no aļģēm, kā arī zivju mazuļus, kas bija paredzēti zivju resursu atražošanai.
Institūta BIOR zivju audzētava “Tome” ar savām piecām filiālēm nodrošina zivju mazuļu audzēšanu zivju resursu atražošanai valstī apstiprinātā zivju resursu atražošanas daudzgadu plāna īstebošanai. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana.
Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls Latvijā nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo zivju audzēšanas tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā.
2024. gadā ekonomiski aktīvajos 66 uzņēmumos (kopējais nodarbināto skaits – 288 cilvēki) akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 623 dīķi ar 5683,6 ha kopējo platību, 1159 baseini ar 14 866 m3 lielu kopējo tilpumu un 111 recirkulācijas sistēmas ar 15 458 m3 lielu kopējo tilpumu (sk. 1.tabulu).
1. tabula
Akvakultūras produkcijas audzēšanas veids, ražošanas infrastruktūra un uzņēmumu skaits
|
Gads |
Dīķu skaits |
Dīķu platība, ha |
Baseinu skaits |
Baseinu tilpums, m3 |
Recirkulācijas sistēmu skaits |
Recirkulācijas sistēmu tilpums, m3 |
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits |
|
2012. |
756 |
5607.5 |
1303 |
17 727 |
25 |
2786 |
66 |
|
2013. |
728 |
5380,3 |
1277 |
17 143 |
22 |
3879 |
67 |
|
2014. |
721 |
5211,0 |
1276 |
18 256 |
28 |
5133 |
68 |
|
2015. |
792 |
4949,3 |
1282 |
17 289 |
28 |
6923 |
88 |
|
2016. |
816 |
4957,9 |
1245 |
15 228 |
35 |
5765 |
88 |
|
2017. |
769 |
4649,5 |
1312 |
16 052 |
34 |
5944 |
88 |
|
2018. |
766 |
5191,3 |
1279 |
15 740 |
37 |
5729 |
87 |
|
2019. |
649 |
4950,7 |
1194 |
15 161 |
46 |
9945,5 |
79 |
|
2020. |
657 |
5339,2 |
1143 |
14 638 |
58 |
16024,5 |
78 |
|
2021. |
641 |
5333,4 |
1147 |
15 492 |
75 |
14930,2 |
75 |
|
2022. |
667 |
5582,9 |
1124 |
14 688 |
78 |
14031,2 |
69 |
|
2023. |
641 |
5560,6 |
1150 |
14 777 |
79 |
14708 |
69 |
|
2024. |
623 |
5683,6 |
1159 |
14 866 |
111 |
15458 |
66 |
Avots: CSP dati
Pēc CSP datiem, 2024. gadā Latvijas kopējais realizētais akvakultūras zivju produkcijas apjoms sastādīja 742,0 tonnas 3,1 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā realizēta zivju produkcija ārzemju tirgos sastādīja 41,3 tonnas 239,8 tūkst. eiro vērtībā. Galvenās realizētās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa, palija, sams, store, forele, līnis, zandarts, līdaka u. c. sugu zivis (sk. 2. tabulu).
2. tabula
Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms vietējā un ārzemju tirgū, tonnas
|
Gads |
Karpa un karūsa |
Palija |
Sams |
Store |
Forele |
Līnis |
Līdaka |
Pārējās zivju sugas un vēži |
Kopā, tonnas |
|
2022. |
620,5 |
86,7 |
58,0 |
45,8 |
27,9 |
3,9 |
1,2 |
25,8 |
869,8 |
|
2023. |
578,2 |
59,6 |
39,5 |
28,5 |
36,0 |
5,1 |
11,5 |
25,5 |
783,9 |
|
2024. |
487,2 |
87,9 |
54,4 |
38,7 |
30,6 |
11,4 |
5,8 |
26,0 |
742,0 |
Avots: CSP
Laika periodā no 2010. – 2024. gadam kopējās realizētās akvakultūras zivju produkcijas gada vidējais apjoms sastāda 717 tonnas. Būtiskākais realizētās produkcijas apjoma kāpums vērojams 2021. gadā, kad tas sasniedza 902,5 tonnas, savukārt pēdējo trīs gadu laikā vērojama realizēto zivju apjoma samazinājums.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas realizētās akvakultūras zivju produkcijas apjoms samazinājās par 42 tonnām, toties palielinājās produkcijas vērtība par 0,1 milj. eiro. Līdz ar to var secināt, ka akvakultūras zivju produkcija minētajā periodā tika realizēta ar augstāku vērtību nekā iepriekš (sk. 1. attēls).
1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2010. – 2024. gadā, tonnas
Avots: CSP