2025. gadā Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) bija atzīts 131 akvakultūras uzņēmums, savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gadā aktīvi darbojās 68 uzņēmumi, kas piedāvāja akvakultūras produkciju vietējā un ārvalstu tirgū. Akvakultūras uzņēmumi realizēja dažādu sugu zivis, produktus no aļģēm, kā arī zivju mazuļus, kas paredzēti zivju resursu atražošanai.

Institūta BIOR zivju audzētava “Tome” ar savām piecām filiālēm audzēja zivju mazuļus zivju resursu atražošanai valstī apstiprinātā zivju resursu atražošanas daudzgadu plāna īstenošanai. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana.

Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls Latvijā nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo zivju audzēšanas tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā.

2025. gadā ekonomiski aktīvajos 68 uzņēmumos (kopējais nodarbināto skaits – 272) zivju audzēšanai tika izmantoti 618 dīķi ar 5458,5 ha kopējo platību, vēžveidīgo audzēšanai tika izmantots viens dīķis ar 0,1 ha kopējo platību, zivju audzēšanai tika izmantoti 1135 baseini ar 14 781 m3 lielu kopējo tilpumu un 81 recirkulācijas sistēma ar 6739,0 m3 lielu kopējo tilpumu, savukārt aļģu audzēšanai tika izmantotas 32 recirkulācijas sistēmas ar 25,2 m3 lielu kopējo tilpumu (sk. 1.tabulu).

1. tabula

Akvakultūras produkcijas audzēšanas veids, ražošanas infrastruktūra un uzņēmumu skaits

GadsDīķu skaitsDīķu platība, haBaseinu skaitsBaseinu tilpums, m3Recirkulācijas sistēmu skaitsRecirkulācijas sistēmu tilpums, m3Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits
2012.7565607.5130317 72725278666
2013.7285380,3127717 14322387967
2014.7215211,0127618 25628513368
2015.7924949,3128217 28928692388
2016.8164957,9124515 22835576588
2017.7694649,5131216 05234594488
2018.7665191,3127915 74037572987
2019.6494950,7119415 161469945,579
2020.6575339,2114314 6385816024,578
2021.6415333,4114715 4927514930,275
2022.6675582,9112414 6887814031,269
2023.6415560,6115014 777791470869
2024.6235683,6115914 8661111545866
2025.6195458,6113514 7811136764,268

Avots: CSP dati

Pēc CSP datiem, 2025. gadā Latvijas kopējais realizētais akvakultūras zivju produkcijas apjoms sastādīja 850,1 tonnas 3,5 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā realizēta zivju produkcija ārzemju tirgos sastādīja 35,4 tonnas 166,1 tūkst. eiro vērtībā. Galvenās realizētās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa, palija, sams, store, forele, līnis, zandarts, līdaka u. c. sugu zivis (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms vietējā un ārzemju tirgū, tonnas

GadsKarpa un karūsaPalijaSamsStore un stērleteVaravīksnes un strauta foreleLīnisLīdakaPārējās zivju sugas un vēžiKopā, tonnas
          
2023.578,259,639,528,536,05,111,525,5783,9
2024.487,287,954,439,430,611,45,825,3742,0
2025. 594,7104,940,037,225,711,27,329,1850,1

Avots: CSP

Savukārt realizētās aļģu produkcijas daudzums bija sešas tonnas 597,1  tūkst. eiro vērtībā un hlorellas produkcijas daudzums – 1,3 tonnas 8,8 tūkst. eiro vērtībā.

Laikā no 2011. līdz 2025.  gadam kopējās realizētās akvakultūras zivju produkcijas gada vidējais apjoms veido 738 tonnas. Lielākais realizētās produkcijas apjoma kāpums vērojams 2021. gadā, kad tas sasniedza 902,5 tonnas. 

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu Latvijas realizētās akvakultūras zivju produkcijas apjoms pakāpās par 108 tonnām, par 350 tūkst. eiro palielinoties arī vērtības izteiksmē (sk. 1. attēls).

1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2011. – 2025. gadā, tonnas

1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2010. – 2024. gadā, tonnas

Avots: CSP

Saistītie dokumenti: 

Saites: