2021. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem aktīvi darbojās 75 uzņēmumi, kuriem bija tiesības nodarboties ar zivju audzēšanu to patēriņam pārtikā un zivju mazuļu audzēšanu resursu atražošanai, ko nodrošināja arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētava “Tome” ar savām piecām filiālēm. Valsts zivju audzētavas un tās filiāļu galvenais darbības virziens ir dabisko ūdenstilpju zivju resursu atražošana un papildināšana. Akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls Latvijā nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā.
2021. gadā ekonomiski aktīvajos 75 uzņēmumos (kopējais nodarbināto skaits – 307 cilvēki) akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 641 dīķi ar 5333,4 ha kopējo platību, 1147 baseini ar 15492 m3 lielu tilpumu un 75 recirkulācijas sistēmas ar 14930,2 m3 lielu tilpumu (sk. 1.tabulu).
1. tabula
Akvakultūrā izmantojamie ūdeņi un platība
|
Gads |
Dīķu skaits |
Dīķu platība, ha |
Baseinu skaits |
Baseinu tilpums, m3 |
Recirkulācijas sistēmu skaits |
Recirkulācijas sistēmu tilpums, m3 |
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits |
|
2011. |
728 |
5707,3 |
1270 |
17 051 |
13 |
1184 |
55 |
|
2012. |
756 |
5607.5 |
1303 |
17 727 |
25 |
2786 |
66 |
|
2013. |
728 |
5380,3 |
1277 |
17 143 |
22 |
3879 |
67 |
|
2014. |
721 |
5211,0 |
1276 |
18 256 |
28 |
5133 |
68 |
|
2015. |
792 |
4949,3 |
1282 |
17 289 |
28 |
6923 |
88 |
|
2016. |
816 |
4957,9 |
1245 |
15 228 |
35 |
5765 |
88 |
|
2017. |
769 |
4649,5 |
1312 |
16 052 |
34 |
5944 |
88 |
|
2018. |
766 |
5191,3 |
1279 |
15 740 |
37 |
5729 |
87 |
|
2019. |
649 |
4950,7 |
1194 |
15 161 |
46 |
9945,5 |
79 |
|
2020. |
657 |
5339,2 |
1143 |
14 638 |
58 |
16024,5 |
78 |
|
2021. |
641 |
5333,4 |
1147 |
15 492 |
75 |
14930,2 |
75 |
Avots: CSP dati
Pēc CSP iesniegtajiem datiem, 2021. gadā akvakultūras sektorā realizētās produkcijas apjoms bija 902,5 tonnas, no kurām 96,3 tonnas tika realizētas ārvalstu tirgū. Galvenās audzētās un realizētās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa, forele, sams, store u.c. (sk. 2. tab.).
2. tabula
Akvakultūras produkcijas apjoms (vietējā un ārvalstu tirgū realizētās zivis)
|
Akvakultūras produkcijas apjoms pa zivju sugām, t |
Karpa un karūsa |
Līnis |
Forele |
Līdaka |
Store |
Sams |
Pārējās zivju sugas un vēži |
Kopā |
|
2020. gadā realizētas |
544,2 |
21,4 |
60,7 |
3,9 |
38,4 |
29,1 |
29,7 |
727,4 |
|
2021. gadā realizētas |
569,4 |
3,1 |
91,9 |
3,0 |
55,4 |
69,4 |
110,1 |
902,5 |
Avots: CSP
Laikā no 2007. līdz 2021. gadam kopējās realizētās akvakultūras produkcijas gada vidējais apjoms svārstās ap 680 tonnām. Būtiskākais realizētās produkcijas apjoma kāpums vērojams 2021. gadā, kad tas sasniedza 902 tonnas, bet vismazāk produkcijas realizēts 2009. gadā – 517 tonnu. Lai gan akvakultūras produkcijas apjoms gadu no gada svārstās, kopš 2007. gada ir vērojama kopējās realizētās akvakultūras produkcijas pakāpeniska pieauguma tendence (sk. 1. att.).
1. attēls. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2007.–2021. gadā, tonnas
Avots: CSP
Latvijas akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība, ņemot vērā pārmaiņas tirgos, 2021. gadā bija 3 163 982 EUR.