Iedvesmas stāsti

Zemnieku saimniecībā “Birznieki” jau 32 gadus audzē Latvijas vietējās šķirnes piena kazas. Saimniecības īpašnieks Jānis Rencis stāsta, kā ES fondu nauda palīdz ataudzēt Latvijas vietējās kazas veco tipu, kas labāk pielāgojas laikapstākļiem. Vēl ES līdzekļi ieguldīti uzņēmuma mehanizācijā un piensaimniecības iekārtās.

Kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzskata, ka ES fondu atbalsts pašlaik ir vienīgais rīks, ļauj piensaimniecībām turpināt dabu. Ja pirmās neatkarības laikā Latvija bija sviesta ekportētājsvalsts, tad pašlaik Latvija eksportē tā sauktos specifiskos produktus, kuru ražošanā izmanto jaunās tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.

Zemnieku saimniecības "Mazlauri" īpašnieks Māris Rehtšpreihers ES fondu atbalstu ieguldījis fermas būvniecībā un robotizētā tās aprīkojumā. Pateicoties unikālam robotam, kas veicināja saimniecības atīstību, ir nodrošinātas darba vietas gan pašā saimniecībā, gan arī ārpus tās. Tieši darba robotizēšana ir atslēga jaunatnes noturēšanai laukos, uzskata saimnieks. Saimniecībā jau devīto gadu ražo arī nogatavināto sieru.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Jānis Rencis, Jānis Šolks, Māris Rehtšpreihers, Inese Rehtšpreihere

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis izstāsta biedrības veidošanās iemeslus un kā tā izauga no trim līdz vairāk nekā 70 biedriem, aptverot visu Latvijas piekrasti no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam. Zvejnieki jau ir izgājuši pirmo projektu rakstīšanas skolu, un tagad droši startē konkuros uz ES fondu naudas atbalstu, kas jūtami atvieglo zvejnieku dzīvi.

Kvadrcikls, mājražošanas aprīkojums, mikroautobuss ar dzesētavu, laivas – daudz vajadzīgu lietu biedrība ir iegādājusi, investējot ES fondu līdzekļus. Piekrastes zvejnieks Ivars Cīrulis izstāsta projektu rakstīšanas pirmsākumus biedrībā, pastāsta par atbalsta komandu un ieskicē nākotnes nodomus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš izstāsta par ES sniegtajām iespējām piekrastes zvejniekiem, kā arī par diskusijām Briselē, lai kopīgi ar citām jūras valstīm aizstāvētu piekrastes zvejnieku intereses.

Zvejnieku saimniecības “Zvīņas L” īpašnieks Andris Laukšteins atklāj, ka mazie zvejnieki lēš par savām zivju pārstrādes iespējām un kopdarbībā šādu projektu ar ES atbalsta naudu būtu vienkāršāk īstenot. Saimnieks arī izstāsta par savu ar ES fondu atbalstu būvēto zvejas laivu, kuru projektējis pats un kas velk bušu vadu, lai mazinātu smago roku darbu.

Zvejnieku saimniecības “Vilnis” īpašnieks Jurģis Elsons vērtē piekrastes zvejniecības attīstību, tajā skaitā progresu zvejas rīkos. Attīstību noteikti ir veicinājuši gan ES granti, gan ES fondu atbalsts projektiem, gan – nenoliedzami – biedrība “Mazjūras zvejnieki”, kura saliedēja mazos piekrastes zvejniekus darbam ar projektiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Cīrulis, Ivars Cīrulis, Ģirts Krūmiņš, Andris Laukšteins, Jurģis Elsons

Gulbenes novada ZS “Torņkalns”, kura dibināta vēl pagājušajā gadsimtā, īpašnieks Andris Gargurnis atklāj, kāpēc saimniecība pašlaik strādā tikai augkopībā un kādu atbalstu graudkopībai dod ES fondu investīcijas.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone atklāj ES fondu naudas nozīmību Latvijas lauksaimniecībai.

ZS “Kadiķi M.A.”, kas izveidota pirms 40 gadiem, ir viena no lielākajām Alūksnes novada saimniecībām. Tās īpašniek Mārtiņš Augstkalnietis apstiprina, ka ES fondu investīcijas ir atbalsts zemniekiem, un dalās pieredzē, kā saimniecībā ES fondu finansējums izmantots, tajā skaitā precīzajās tehnoloģijās.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Gargurnis, Liene Jansone, Mārtiņš Augstkalnietis

Alūksnes putnu fermas izpilddirektors Hermanis Govgijs izstāsta, kā Latvija, apsteidzot Nīderlandi, ir kļuvusi par pārliecinošu ES līderi putnkopībā – pilntiesīgu olu ražošanas lielvalsti. Alūksnes putnu ferma ir Latvijas senākais olu ražošanas uzņēmums, kurš pašlaik strauji attīstās. Izpilddirektors Hermanis Govgijs atklāj iemeslus uzņēmuma veiksmes stāstam.

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals apliecina, ka olas ir viens no nedaudzajiem produktiem, ar ko Latvija sevi apgādā pilnībā. Latvija ir viena no piecām ES valstīm – olu eksportētājām.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš izstāsta par ES atbalstu pārtikas ražošanai un atbalsta programmu mērķiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Hermanis Govgijs, Jānis Gaigals, Ģirts Krūmiņš

LBTU Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Ph.D. Sanita Sazonova stāsta par centra izveidošanas mērķi, darbību nākotnes plāniem. Centrs ir izveidots ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzfinansējumu.

SIA “DAGI” attīstības vadītājs Jānis Skalbe stāsta par zivju produktu ražotāju un LBTU Zivju pētniecības centra sadarbību un uzņēmēja ieguvumiem no sadarbības ar centru – par produkcijas modelēšanu, testēšanu, pilnveidošanu u.tml.

Eiropas inovāciju tehnoloģiju institūta pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ilze Laukalēja-Broka stāsta par zinātnes un sadarbības projektiem ar pētniecības centru.

LBTU maģistra programmas "Pārtikas zinātne" 1. kursa studente Daniela Dreslere dalās iespaidos un secinājumos par viņas pētniecības darbā iegūtajiem rezultātiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Sanita Sazonova, Sintija Vētra, Ilze Laukalēja-Broka, Jānis Skalbe, Daniela Dreslere.

Saruna ar zinātniskā institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Aivaru Bērziņu par centra izveidošanas mērķi, rezultātiem, nākotnes plāniem, sadarbību ar uzņēmējiem un pašlaik īstenojamiem projektiem.

“BIOR” Akvakultūras un pētniecības centra, kas atrodas zivju audzētavā “Tome”, vadītājs Ivars Putviķis stāsta par zivju audzēšanas procesu, centra sasniegumiem un problēmjautājumiem.

“BIOR” Akvakultūras un pētniecības centrs izveidots ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzfinansējumu.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Aivars Bērziņš, Ivars Putviķis.

Saruna ar biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētāju Andri Cīruli par piekrastes zvejnieku apvienošanos zvejnieku ražotāju organizācijā un papildu ieguvumiem kopdarbībai no tās (katru gadu pieejami 35 000 eiro organizācijas plāna īstenošanai no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzekļiem).

A. Cīruļa secinājumi par ieguvumiem no piekrastes zvejas atbalsta programmas un programmas vērtējums (katram zvejniekam piejami līdz 30 000 eiro savu ieceru īstenošanai no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzekļiem) un nākotnes iespējas.

“Mazjūras zvejnieku” biroja vadītāja Iveta Tomsone stāsta par piekrastes zvejas mārketinga programmu, kas veidota sadarbībā ar AREI (subsīdiju finansējums no ZM Tirgus veicināšanas pasākumiem lauksaimniecībai un arī piekrastes zvejai).

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Cīrulis, Ivars Cīrulis, Iveta Tomsone.