Iedvesmas stāsti

Apraksts tiks papildināts tuvākajā laikā.

Zemnieku saimniecība “Kurmīši”, kurā saimnieko bioloģiski un līdz ar to saglabā labu agrovidi, audzē ārstniecības augus un gatavo zāļu tējas. Tās īpašnieks Ivars Geiba teic, ka tējām pievienojusies arī bišu vaska pārstrāde un dabīgās kosmētikas ražošana. Ar ES fondu atbalsta palīdzību tapusi siltumnīca stādu izaudzēšanai un bišu vaska pārstrādes ražotne. Atbalsts palīdz attīstīt ražošanu un saglabāt pieejamu cenu produkcijai.

Par agrovides pasākumiem, kas nozīmē ražošanu ar videi īpaši draudzīgām un piemērotām metodēm, lauksaimnieki var saņemt ES fondu maksājumus. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietniece Ilona Kromāne stāsta, ka no visiem agrovides pasākumiem Latvijā visvairāk izmantotais ir bioloģiskā lauksaimniecība, bet var saņemt arī maksājumu par dārzkopībai daudzīgu praksi, zaļo joslu un biotopu veidošanu, biškopību, paaugstinātu labturības prasību ievērošanu lopkopībā u.c.

Maijas Kondratjukas saimniecībā bioloģiski audzē arbūzus un melones. Saimnieks Andrejs Kondratjuks stāsta, ka nejaušība ”atvedusi” šīs lielās ogas uz saimniecību, kur tās aug līdzās ķiplokiem, krūmcidonijām un zemenēm. Pieteikšanās ES fondu atbalstam pēdējo 10 gadu laikā kļuvusi daudz vienkāršāka pateicoties digitālajai videi – tā esot ļoti ērta un paveicama mājās pie sava datora. Saimnieks ES fondu atbalstu uzskata par ļoti labu iespēju un lielu atbalstu lauku attīstībai. 

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Ivars Geiba, Ilona Kromāne un Andrejs Kondratjuks

Zemnieku saimniecības “Mūsu avenes” saimniece Inta Romanova atklāj, ka Zviedrijas lauku saimniecībās iegūtā pieredze novedusi pie sava vairāku hektāru liela aveņu dārza Latvijā. Saimniecībā arī aug sausserži, zīdkoki, krūmcidonijas, ābeles un sezonas dārzeņi. ES fondu atbalsts palīdzējis tikt pie kupola telts “Avenīte”, kurā var uzņemt līdz 40 cilvēku, lai tūristus iepazītinātu ar trīs paaudžu ģimenes uzņēmumu, kā arī izīrē telpu dažādiem pasākumiem. Uzņēmums “Mūsu avenes” sadarbojas ar SIA “Augu spēks”.

Saimniecībā “Mūsu avenes” izaudzētās ogas un dārzeņi nonāk SIA “Augu spēks”, kur tiek pievienota vērtība – top sulas, hidrolāti, sukādes u.c. SIA “Augu spēks” saimniece Dina Popluga stāsta, ka iekārtas kaltēšanai, smalcināšanai, destilēšanai iegādātas, izmantojot ES fondu atbalsta līdzekļus. Dina Popluga atklāj, ka ES naudas piesaiste sākas ar ideju, tad seko pamatīga izpēte, vajadzību apzināšana, un tikai seko projekta rakstīšana, kas ir vienkāršākais no procesiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Elīza Ilze Malceniece teic, ka laikapstākļi un situācija tirgū nelutina, bet Latvijas dārzeņkopjiem un dārzkopjiem ir liels potenciāls, kas jāizmanto. Latvijas dārzeņkopjiem un dārzkopjiem ES pierobežā nav vienkārši konkurēt ar produkciju, kas ienāk no trešajām valstīm - ir zemākas kvalitātes un par zemāku cenu. Ar ES fondu atbalstu var palielināt konkurētspēju un saimniecību efektivitāti: paplašināt stādījumus, iegādāt dažādu aprīkojumu un iekārtas.

Zemnieku saimniecībā “Lukstiņmājas”, izmēģinot veiksmi lopkopībā, pakāpeniski nonākuši līdz atklātā lauka dārzeņiem un to apstrādei. Saimniecības līdzīpašniece Ruta Ķipure stāsta, ka produkciju, ko audzē 20 gadus, pārdod Latgales iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī piedalās Rēzeknes novada iepirkumos. ES fondu atbalsts novirzīts dažāda aprīkojuma iegādei, tajā skaitā dziļirdināšanas iekārtai, traktoram, piekabēm. Pateicoties atbalstam, uzkrājumiem un plānošanai, izdevies izvairīties no kredītiem. Saimniecība ir ieguvusi konkurs “Sējējs” balvu nominācijā “Ģimene lauku sētā”.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Inta Romanova, Dina Popluga, Elīza Ilze Malceniece, Ruta Ķipure

Zemnieku saimniecībā “Birznieki” jau 32 gadus audzē Latvijas vietējās šķirnes piena kazas. Saimniecības īpašnieks Jānis Rencis stāsta, kā ES fondu nauda palīdz ataudzēt Latvijas vietējās kazas veco tipu, kas labāk pielāgojas laikapstākļiem. Vēl ES līdzekļi ieguldīti uzņēmuma mehanizācijā un piensaimniecības iekārtās.

Kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzskata, ka ES fondu atbalsts pašlaik ir vienīgais rīks, ļauj piensaimniecībām turpināt dabu. Ja pirmās neatkarības laikā Latvija bija sviesta ekportētājsvalsts, tad pašlaik Latvija eksportē tā sauktos specifiskos produktus, kuru ražošanā izmanto jaunās tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.

Zemnieku saimniecības "Mazlauri" īpašnieks Māris Rehtšpreihers ES fondu atbalstu ieguldījis fermas būvniecībā un robotizētā tās aprīkojumā. Pateicoties unikālam robotam, kas veicināja saimniecības atīstību, ir nodrošinātas darba vietas gan pašā saimniecībā, gan arī ārpus tās. Tieši darba robotizēšana ir atslēga jaunatnes noturēšanai laukos, uzskata saimnieks. Saimniecībā jau devīto gadu ražo arī nogatavināto sieru.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Jānis Rencis, Jānis Šolks, Māris Rehtšpreihers, Inese Rehtšpreihere

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis izstāsta biedrības veidošanās iemeslus un kā tā izauga no trim līdz vairāk nekā 70 biedriem, aptverot visu Latvijas piekrasti no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam. Zvejnieki jau ir izgājuši pirmo projektu rakstīšanas skolu, un tagad droši startē konkuros uz ES fondu naudas atbalstu, kas jūtami atvieglo zvejnieku dzīvi.

Kvadrcikls, mājražošanas aprīkojums, mikroautobuss ar dzesētavu, laivas – daudz vajadzīgu lietu biedrība ir iegādājusi, investējot ES fondu līdzekļus. Piekrastes zvejnieks Ivars Cīrulis izstāsta projektu rakstīšanas pirmsākumus biedrībā, pastāsta par atbalsta komandu un ieskicē nākotnes nodomus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš izstāsta par ES sniegtajām iespējām piekrastes zvejniekiem, kā arī par diskusijām Briselē, lai kopīgi ar citām jūras valstīm aizstāvētu piekrastes zvejnieku intereses.

Zvejnieku saimniecības “Zvīņas L” īpašnieks Andris Laukšteins atklāj, ka mazie zvejnieki lēš par savām zivju pārstrādes iespējām un kopdarbībā šādu projektu ar ES atbalsta naudu būtu vienkāršāk īstenot. Saimnieks arī izstāsta par savu ar ES fondu atbalstu būvēto zvejas laivu, kuru projektējis pats un kas velk bušu vadu, lai mazinātu smago roku darbu.

Zvejnieku saimniecības “Vilnis” īpašnieks Jurģis Elsons vērtē piekrastes zvejniecības attīstību, tajā skaitā progresu zvejas rīkos. Attīstību noteikti ir veicinājuši gan ES granti, gan ES fondu atbalsts projektiem, gan – nenoliedzami – biedrība “Mazjūras zvejnieki”, kura saliedēja mazos piekrastes zvejniekus darbam ar projektiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Cīrulis, Ivars Cīrulis, Ģirts Krūmiņš, Andris Laukšteins, Jurģis Elsons

Gulbenes novada ZS “Torņkalns”, kura dibināta vēl pagājušajā gadsimtā, īpašnieks Andris Gargurnis atklāj, kāpēc saimniecība pašlaik strādā tikai augkopībā un kādu atbalstu graudkopībai dod ES fondu investīcijas.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone atklāj ES fondu naudas nozīmību Latvijas lauksaimniecībai.

ZS “Kadiķi M.A.”, kas izveidota pirms 40 gadiem, ir viena no lielākajām Alūksnes novada saimniecībām. Tās īpašniek Mārtiņš Augstkalnietis apstiprina, ka ES fondu investīcijas ir atbalsts zemniekiem, un dalās pieredzē, kā saimniecībā ES fondu finansējums izmantots, tajā skaitā precīzajās tehnoloģijās.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Gargurnis, Liene Jansone, Mārtiņš Augstkalnietis

Alūksnes putnu fermas izpilddirektors Hermanis Govgijs izstāsta, kā Latvija, apsteidzot Nīderlandi, ir kļuvusi par pārliecinošu ES līderi putnkopībā – pilntiesīgu olu ražošanas lielvalsti. Alūksnes putnu ferma ir Latvijas senākais olu ražošanas uzņēmums, kurš pašlaik strauji attīstās. Izpilddirektors Hermanis Govgijs atklāj iemeslus uzņēmuma veiksmes stāstam.

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals apliecina, ka olas ir viens no nedaudzajiem produktiem, ar ko Latvija sevi apgādā pilnībā. Latvija ir viena no piecām ES valstīm – olu eksportētājām.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš izstāsta par ES atbalstu pārtikas ražošanai un atbalsta programmu mērķiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Hermanis Govgijs, Jānis Gaigals, Ģirts Krūmiņš

LBTU Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Ph.D. Sanita Sazonova stāsta par centra izveidošanas mērķi, darbību nākotnes plāniem. Centrs ir izveidots ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzfinansējumu.

SIA “DAGI” attīstības vadītājs Jānis Skalbe stāsta par zivju produktu ražotāju un LBTU Zivju pētniecības centra sadarbību un uzņēmēja ieguvumiem no sadarbības ar centru – par produkcijas modelēšanu, testēšanu, pilnveidošanu u.tml.

Eiropas inovāciju tehnoloģiju institūta pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ilze Laukalēja-Broka stāsta par zinātnes un sadarbības projektiem ar pētniecības centru.

LBTU maģistra programmas "Pārtikas zinātne" 1. kursa studente Daniela Dreslere dalās iespaidos un secinājumos par viņas pētniecības darbā iegūtajiem rezultātiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Sanita Sazonova, Sintija Vētra, Ilze Laukalēja-Broka, Jānis Skalbe, Daniela Dreslere.

Saruna ar zinātniskā institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Aivaru Bērziņu par centra izveidošanas mērķi, rezultātiem, nākotnes plāniem, sadarbību ar uzņēmējiem un pašlaik īstenojamiem projektiem.

“BIOR” Akvakultūras un pētniecības centra, kas atrodas zivju audzētavā “Tome”, vadītājs Ivars Putviķis stāsta par zivju audzēšanas procesu, centra sasniegumiem un problēmjautājumiem.

“BIOR” Akvakultūras un pētniecības centrs izveidots ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzfinansējumu.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Aivars Bērziņš, Ivars Putviķis.

Saruna ar biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētāju Andri Cīruli par piekrastes zvejnieku apvienošanos zvejnieku ražotāju organizācijā un papildu ieguvumiem kopdarbībai no tās (katru gadu pieejami 35 000 eiro organizācijas plāna īstenošanai no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzekļiem).

A. Cīruļa secinājumi par ieguvumiem no piekrastes zvejas atbalsta programmas un programmas vērtējums (katram zvejniekam piejami līdz 30 000 eiro savu ieceru īstenošanai no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda, EJZAF, līdzekļiem) un nākotnes iespējas.

“Mazjūras zvejnieku” biroja vadītāja Iveta Tomsone stāsta par piekrastes zvejas mārketinga programmu, kas veidota sadarbībā ar AREI (subsīdiju finansējums no ZM Tirgus veicināšanas pasākumiem lauksaimniecībai un arī piekrastes zvejai).

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Cīrulis, Ivars Cīrulis, Iveta Tomsone.