Publicēts: 06.12.2022.
Atjaunināts: 14.01.2025.

Transmisīvā sūkļveida encefalopātija

(TSE) ir vairāku slimību grupa, kurā ietilpst šādas slimības – govju sūkļveida encefalopātija, skrepi, briežu hroniskā novājēšanas slimība, ūdeļu transmisīvā encefalopātija, kaķu sūkļveida encefalopātija, Kreicfelda-Jakoba slimība (pārsvarā slimo vecāki cilvēki, slimība zināma kopš 1920.gada), Kreicfelda-Jākoba slimības variants (pārsvarā slimo jaunāki cilvēki, slimība zināma kopš 1996.gada, tiek uzskatīts, ka šīs slimības cēlonis ir ar GSE slimu dzīvnieku gaļa un to gaļas produkti).

TSE ierosinātājs ir priona proteīns (turpmāk – PrP) – izmainītas, modificētas olbaltumvielas paveids. Inficēšanās parasti notiek, dzīvniekam apēdot inficētu olbaltumvielas saturošu barību vai nonākot ciešā saskarē ar inficētiem audiem, organisma šķidrumiem vai inficētiem medicīniskiem instrumentiem. Slimības inkubācijas periods ir ilgs – vairāki mēneši, dažreiz pat gadi. PrP pēc iekļūšanas organismā vairojas limfoīdajos audos un šūnās, virzoties uz centrālo nervu sistēmu. Laboratoriskās metodes slimības noteikšanai dzīviem dzīvniekiem pagaidām nav izstrādātas. Slimību apstiprina laboratoriski, izmeklējot galvas smadzeņu paraugu.

Govju sūkļveida encefalopātija

(turpmāk – GSE) ir slimība, kas ietilpst TSE slimību grupā. GSE ir neārstējama, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība liellopiem, kuriem novēro lēnu, ilgstošu un progresējošu organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, ar neatgriezeniskiem centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, galvas un muguras smadzeņu deģeneratīvām izmaiņām (neironi galvas smadzeņu pelēkā vielā deģenerēti un caurausti vakuolām, kuras līdzīgas sūklim), novājēšanu, kā rezultātā iestājas nāve (slimība zināma kopš 1986.gada). GSE ierosinātājs ir vienīgais TSE ierosinātājs, kurš ir atzīts kā zoonozes izraisītājs.

Tiek novēroti atipiskais H-tipa, L-tipa GSE. Pašlaik zinātniski tiek uzskatīts, ka atipiskais L tipa GSE ierosinātājs arī ir zoonozes slimības izraisītājs. Pašlaik ES visi atipiskie GSE saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti, kā apstiprināti GSE saslimšanas gadījumi.

GSE ierosinātājs ir amiloīds proteīns, kurš nosaukts par infekciozo priona proteīnu (PrPGSE) (turpmāk – prions). Prionus šūnas nespēj izmantot, tie uzkrājas smadzeņu pelēkajā vielā un izraisa smadzeņu šūnu (neironu) funkciju traucējumus un deģenerāciju. Inkubācijas perioda laikā prioni vairojas mandelēs, retrofaringeālajos limfmezglos un zarnās. Pēc tam tie nonāk citos limfmezglos un liesā, kur paliek ilgu laiku un nodrošina infekcijas izplatīšanos, bet vēlāk nonāk smadzenēs, radot tur deģeneratīvas pārmaiņas. Saslimšanas gadījumu analīze ir ļāvusi secināt, ka ar GSE sāka slimot liellopi, kuru ēdināšanā tika izmantoti gaļas-kaulu milti, kas bija pagatavoti no skrepi slimu aitu kautķermeņiem. Infekciozais skrepi priona proteīns (PrPSC) saglabājās gaļas-kaulu miltos, kad mainījās to ražošanas tehnoloģija, atsakoties no hidrokarbonātu izmantošanas tauku šķīdināšanai un samazinot temperatūru. Bet jāņem vērā, ka pašreiz saslimšanas gadījumus ar GSE novēro dzīvniekiem, kuri nav saņēmuši gaļas–kaulu miltus, kas liecina par citām inficēšanas iespējām.

Skrepi ir slimība, kas ietilpst TSE slimību grupā. Skrepi raksturo letāli deģeneratīvi centrālās nervu sistēmas traucējumi ar patoloģiskas izoformas priona proteīna (izmainīts, modificēts olbaltumvielu paveids) uzkrāšanos smadzeņu šūnu proteīna prionā, un dzīvniekam tiek novērota nieze un kustības traucējumi. Slimībai progresējot, dzīvnieki novājē, tiem novēro izteiktu muskuļu vājumu. Slimība nav ārstējama. Slimība ir zināma kopš 1732. gada. Tā izraisa ekonomiskus zaudējumus, bet netiek uzskatīta par riska faktoru cilvēku veselībai. Zinātniskajā atzinumā ir pateikts, ka atipiskā skrepi slimība, iespējams, ir mazāk lipīga vai vispār nav lipīga, tāpēc Eiropas Savienībā vairs netiek uzskatīts, ka atipiskie skrepi saslimšanas gadījumi radītu risku dzīvnieku veselībai.

Hroniskā novājēšanas slimība (turpmāk – HNS) ir slimība, kas ietilpst TSE slimību grupā un tā ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, kustību traucējumus un organisma vispārējā stāvokļa pasliktināšanos, turklāt nav izslēgtas aizdomas, ka hroniskā novājēšanas slimība var radīt risku sabiedrības veselībai (slimība zināma kopš 1967.gada).

Latvijā līdz šim nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar TSE.

2014. gada maijā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latvijai piešķīra GSE nenozīmīga riska valsts statusu.

Valstī ir ieviesta TSE uzraudzības sistēma, kas ietver paraugu noņemšanu un laboratorisko izmeklēšana uz GSE govju sugas dzīvniekiem GSE un skrepi aitu un kazu sugas dzīvniekiem.

TSE uzraudzības programmas mērķis ir saglabāt GSE nenozīmīga riska valsts statusu, nodrošināt slimības agrīnu atklāšanu, veicot riska grupas dzīvnieku izmeklējumus, un nodrošināt labvēlīgu pamatu tirdzniecības un eksporta aktivitātēm ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.”

Plašāku informāciju par TSE un GSE skatīt Pārtikas veterinārā dienesta interneta vietnē: https://www.pvd.gov.lv/lv/transmisiva-suklveida-encefalopatija un https://www.pvd.gov.lv/lv/govju-suklveida-encefalopatija

Prasības dzīvnieku veselības jomā

TSE

Prasības par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE), tostarp par GSE, skrepi, HNS uzraudzību:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula 999/2001 ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Reglamentē TSE (GSE, skrepi, HNS) uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus dzīvnieku ganāmpulkos (liellopu, aitu, kazu un briežu dzimtas dzīvniekiem) saskaņā ar Regula Nr. 999/2001 6. un 6.a punktu un III., VII un VIII pielikumu.

GSE

Papildus prasības par govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) govju sugas dzīvniekiem:

  1. Komisijas 2007. gada 29. jūnija lēmumā 2007/453/EK ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska;
  2. Komisijas 2009. gada 28. septembra lēmumā 2009/719/EK  ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt valsts ikgadējo GSE uzraudzības programmu;

Skrepi

Papildus prasības par skrepi aitu un kazu sugas dzīvniekiem:

  1. Komisijas 2002. gada 18. decembra lēmumā 2002/1003/EK ar ko nosaka prasību minimumu aitu šķirņu prionu proteīnu genotipu apsekojumam;
  2. Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 “Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība”. Reglamentē:
  • nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statusa piešķiršanas kārtību aitu un kazu novietnēm;
  • rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statusa piešķiršanas kārtību aitu novietnēm, kā arī nosaka prasības skrepi rezistentu aitu selekcijas programmas īstenošanā saskaņā ar regulu Nr. 999/2001;
  • skrepi rezistentu aitu selekcijas programmas īstenošanas prasības;
  • aitu genotipu alēļu riska grupas, paredzot dzīvnieku izmantošanas prasības attiecīgajā riska grupā.

Lauku atbalsta dienests savas tīmekļvietnes publiskajā sadaļā uztur aktuālu sarakstu par novietnēm, kurām piešķirts un saglabāts statuss: https://food.ec.europa.eu/safety/biological-safety/food-borne-diseases-zoonoses/control-tses/lists-holdings-status-classical-scrapie_en

HNS

Papildus prasības par hroniskās novājēšanas slimību briežu dzimtas dzīvniekiem:

Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 „Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumi”.

Prasības pārtikas nekaitīguma jomā

Prasības saistībā par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju kontroli (TSE):

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula 999/2001 ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001). Prasības par dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas iegūti no atgremotāju audiem vai satur šos audus noteiktas regulas Nr. 999/2001 8. un 9.pantā, kā arī V pielikumā;
  2. valsts uzraudzības pasākumi kautuvēs (kontrole un laboratoriskie izmeklējumi), kas saistīti ar lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, tiek īstenoti saskaņā ar Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005, 29. pantu un 37.panta 1. punkta “b” apakšpunktu.

Prasības dzīvnieku blakusproduktu jomā

Prasības par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tostarp par īpašo riska materiālu attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula 999/2001 ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai). Prasības saistībā par īpašo riska materiālu noteiktas regulas Nr. 999/2001 8.pantā un V pielikumā;
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009   Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula). Prasības par atgremotāju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem saistībā ar TSE  noteiktas regulas Nr. 1069/ 2009 8., 10., 12. un14.pantā.

Prasības dzīvnieku barības jomā

Aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku barību:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula 999/2001 ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai). Aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku barību noteiktas regulas Nr. 999/2001 7.pantā un IV pielikumā.

Prasības dzīvnieku un preču tirdzniecības jomā

Noteiktas pārvietošanas prasības starp dalībvalstīm un trešajām valstīm uz ES saistībā par TSE:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula 999/2001 ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai). Tirdzniecības un eksporta prasības  saistībā par:

  1. dzīvniekiem, to spermu, embrijiem un olšunām noteiktas regulas Nr. 999/2001 15.pantā un VIII un IX pielikumā;
  2. dzīvnieku izcelsmes produktu laišana tirgū – 16., 17., 18.pantā un VIII un IX pielikumā.

Plašāku informāciju par TSE ES tiesību aktiem skatīt: https://food.ec.europa.eu/safety/biological-safety/food-borne-diseases-zoonoses/control-tses_en