Augu kaitīgie organismi
Augu kaitīgie organismi ir augiem un augu produktiem kaitīgie dzīvnieku vai augu valsts organismi, vīrusi un citi patogēni. Savukārt karantīnas organismi ir tie augiem kaitīgie organismi, kuri patlaban valstī nav sastopami vai ir izplatīti ierobežotās platībās un tiek aktīvi apkaroti, un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Karantīnas organismu izplatību veicina tas, ka tiem bieži ir plašs saimniekaugu spektrs un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku.
Plašāka informācija par augiem kaitīgajiem organismiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.
Papildu informācija par citiem neregulētajiem augiem kaitīgajiem organismiem ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē "Kaitīgie organismi"
Bakteriālā iedega
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augu karantīnas slimība, kuras infekciju izraisa baktērija (Erwinia amylovora), kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību un var inficēt ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķus, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Lieli izplatīšanās draudi ir siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā ir informācija kā atpazīt un kā rīkoties, ja ir aizdomas par šī kaitīgā organisma izplatību. Ja tiek konstatēts šis kaitīgais organisms, ko apstiprina laboratoriskās analizēs, tad jāveic attiecīgi fitosanitārie pasākumi, kā arī tiek noteikta buferzona.
Tā kā ik gadu tiek atklātas jaunas ar bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) skartas teritorijas, par augu iznīcināšanu un fitosanitāro prasību ievērošanu un izpildi kultūraugu audzētājiem tiek maksātas kompensācijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā to paredz Augu aizsardzības likums.
Plašāka informācija par bakteriālo iedegu pieejama www.vaad.lv.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve un tumšā gredzenpuve
Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no bīstamākajām kartupeļu slimībām. To ierosina baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus, un slimības dēļ kartupeļu raža un tās kvalitāte var samazināties pat līdz 50%. Šī slimība galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, atkārtoti stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai stādīšanai izmantoto materiālu pakāpeniski atjaunotu ar sertificētu sēklu, tādējādi gan palielinot iegūto ražu, gan arī samazinot risku kartupeļiem inficēties ar dažādām slimībām.
Laboratorisko testu rezultātā 2020. gadā kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter sepedonicus konstatēta sešos paraugos. Saimniecību skaits, kurās konstatē kartupeļu gaišo gredzenpuvi pēdējo trīs gadu laikā ir nemainīgi mazs (divi līdz četri).
Lai sekmīgāk ierobežotu šī kaitīgā organisma izplatību, audzējot kartupeļus jāievēro stingras fitosanitārās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumos Nr.365 „Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”, t.i., kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno stādāmais materiāls ar sertificētu sēklu vismaz 10% apmērā no audzētās kartupeļu platības, turpmākai stādīšanai, bet ne ilgāk kā divus gadus izmanto kartupeļus, kas izaudzēti no sertificētiem sēklas kartupeļiem. Pastāv iespēja, ka, vienu gadu apstādot lielāku platību ar sertificētu sēklu, nākamā gadā ar sertificētu sēklu apstādāmo platību var proporcionāli samazināt. Bet ja saimniecība vienā gadā pilnīgi nomaina stādāmo materiālu ar sertificētu sēklu (t.i. 100% apmērā), tad nākamos divus gadus sertificētu sēklas materiālu drīkst nestādīt. Kartupeļu audzētājiem jākārto lauka vēsture (norāda ar kartupeļiem kopīgo apstādīto platību, ar sertificētu seklu apstādīto platību, izstādīto kartupeļu daudzumu un novākto kartupeļu ražu). Dokumenti jāglabā vismaz seši gadi, lai varētu pārliecināties par noteikto prasību izpildi. Audzējot kartupeļus sēklai, sēklas kartupeļi jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 12 „Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”
Kartupeļu tumšā gredzenpuve, kuru ierosina Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. Latvijā nav sastopama.
