Publicēts: 25.11.2022.
Atjaunināts: 22.09.2026.

Augu aizsardzības līdzekļi

Augu aizsardzības līdzekļu apriti un kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, kura mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā, kā arī panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novērst augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām.

Valsts uzraudzību un kontroli augu aizsardzības jomā veic Valsts augu aizsardzības dienests Informācija par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, izplatīšanu, lietošanu un apmācībām ar augu aizsardzības līdzekļiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā.

Aktualitātes:

Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai ir politikas plānošanas dokuments, kas tiek izstrādāts, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK prasības. Direktīva nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizstrādā nacionālie rīcības plāni, tajos nosakot mērķus, pasākumus, izpildes termiņus un rādītājus pesticīdu lietošanas radītā riska un ietekmes mazināšanai. Rīcības plāns jāpārskata vismaz reizi piecos gados.

Latvijas rīcības plānā noteikti pasākumi, lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku cilvēku veselībai un videi, sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo augu aizsardzības metožu ieviešanu un mazinātu atkarību no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Plānā ietverti uzdevumi augu aizsardzības līdzekļu lietotāju apmācībai, augu aizsardzības līdzekļu tirgus un lietošanas uzraudzībai, sabiedrības informēšanai, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, ūdens un konkrētu teritoriju aizsardzībai, kā arī drošai un pamatotai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

Informatīvais ziņojums par Rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai izpildi 2024. un 2025. gadā

Apkopota informācija par Latvijas rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai uzdevumu izpildi 2024. un 2025. gadā.

Ziņojumā iekļauti dati par augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācību, augu aizsardzības līdzekļu tirgus un lietošanas uzraudzību, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, sabiedrības informēšanu, ūdens un īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzību, kā arī integrētās augu aizsardzības principu ieviešanu.

Apkopotie dati liecina, ka Latvijā kopumā saglabājas augsts augu aizsardzības līdzekļu aprites un lietošanas prasību ievērošanas līmenis. Vienlaikus ziņojumā norādīti uzdevumi, kuru īstenošana turpināma jaunajā plānošanas periodā, tostarp profesionālo zināšanu pilnveidošana, alternatīvo augu aizsardzības metožu ieviešana un vides aizsardzības pasākumi.

2026. gads

Ministru kabineta 2026. gada 15. septembra noteikumi Nr. 560 “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 949 “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū””

Ministru kabineta 15.09.2026. noteikumi Nr. 560 / LV, 180, 18.09.2026. /

Grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas un uzskaites kārtību, paplašinātu elektronisko informācijas apriti un precizētu prasības augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un uzglabāšanas vietām. Grozījumi izdarīti Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 949 “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū”. Noteikumu prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu grozījumi:

  • paplašina elektronisko informācijas apriti, paredzot augu aizsardzības līdzekļu ievešanas un pārdošanas datu iesniegšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā; 

  • nosaka kārtību, kādā drīkst ievest un izplatīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij paredzētu augu aizsardzības līdzekli, kas ir identisks Latvijā reģistrētam līdzeklim; 

  • precizē prasības augu aizsardzības līdzekļu paraugu analīžu veicējiem; 

  • precizē augu aizsardzības līdzekļu izvietošanas un uzglabāšanas prasības tirdzniecības un uzglabāšanas vietās; 

  • pilnveido augu aizsardzības līdzekļu aprites uzskaiti un izsekojamību. 

Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 19. septembrī. Prasības par augu aizsardzības līdzekļu ievešanas un pārdošanas datu iesniegšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Ministru kabineta 2026. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 399 “Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu noteikumi”

Ministru kabineta 07.07.2026. noteikumi Nr. 399 /LV, 131, 13.07.2026./

Jaunie noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu skaidrāku, strukturētāku un praksē vieglāk piemērojamu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudes, sertifikācijas un informācijas aprites kārtību, kā arī ieviestu mūsdienīgus digitālos risinājumus. Tie aizstāj Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumus Nr. 491 “Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām”. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Noteikumu uzraudzību un kontroli īsteno Valsts augu aizsardzības dienests.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu jaunie noteikumi:

  • vienkāršo iekārtu pārbaužu veicēju sertifikāciju, jo vairs nav nepieciešama obligāta akreditācija Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā;

  • pārbaužu veicēju atbilstību turpmāk izvērtē Valsts augu aizsardzības dienests;

  • pilnveido iekārtu uzskaiti, nosakot iekārtas valdītājam pienākumu sniegt informāciju par jaunu iekārtu un tās valdījuma tiesību maiņu;

  • paplašina elektronisko dokumentu apriti;

  • precizē tehniskās pārbaudes prasības un vērtēšanas kritērijus, kā arī ir izstrādāta atsevišķa pārbaudes kārtība stacionārajām un daļēji mobilajām iekārtām;

  • precizē arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veikto pārbaužu atzīšanas kārtību. Ja informācija par lietošanā esošu iekārtu vēl nav Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā, tā jāsniedz līdz 2029. gada 1. janvārim. 

Noteikumi stājās spēkā 2026. gada 14. jūlijā.

Augu kaitīgie organismi

Augu kaitīgie organismi ir augiem un augu produktiem kaitīgie dzīvnieku vai augu valsts organismi, vīrusi un citi patogēni. Savukārt karantīnas organismi ir tie augiem kaitīgie organismi, kuri patlaban valstī nav sastopami vai ir izplatīti ierobežotās platībās un tiek aktīvi apkaroti, un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Karantīnas organismu izplatību veicina tas, ka tiem bieži ir plašs saimniekaugu spektrs un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku. 

Plašāka informācija par augiem kaitīgajiem organismiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.

Aktualitātes:

Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augu karantīnas slimība, ko izraisa baktērija Erwinia amylovora. Tā var inficēt ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķus. Vairākas no minētajām augu sugām ir nozīmīgas Latvijas augļkopībā un apstādījumos.

Slimība var izplatīties ar kukaiņiem, putniem, vēju, lietu, inficētu stādāmo materiālu un citiem pārnesējiem. Bakteriālās iedegas izplatībai īpaši labvēlīgs ir silts un mitrs laiks. Slimības pazīmes var atšķirties atkarībā no gadalaika un būt līdzīgas citu slimību vai nelabvēlīgu laikapstākļu izraisītiem bojājumiem, tādēļ bakteriālās iedegas klātbūtni var droši apstiprināt tikai laboratoriskajā testēšanā.

Ja rodas aizdomas par bakteriālo iedegu, par to jāinformē Valsts augu aizsardzības dienests. Ja laboratoriskajā testēšanā tiek apstiprināta slimības klātbūtne, dienests nosaka veicamos fitosanitāros pasākumus un buferzonu. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos kultūraugu audzētājiem izmaksā kompensāciju par augu iznīcināšanu un noteikto fitosanitāro pasākumu izpildi.

Plašāka informācija par slimības pazīmēm un rīcību aizdomu gadījumā pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.

Aktuāli: 

Bakteriālā iedega 2025. gadā Latvijā tika apstiprināta piecās vietās, tostarp pirmo reizi Ādažu novadā. Valsts augu aizsardzības dienests veica vairāk nekā 1480 saimniekaugu pārbaudes un laboratoriskajai testēšanai noņēma 277 paraugus, no kuriem 13 paraugos tika apstiprināta slimības ierosinātāja klātbūtne.

Plašāka informācija pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē

Kartupeļu gaišā gredzenpuve un kartupeļu tumšā gredzenpuve ir bīstamas kartupeļu slimības. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi izraisa baktērija Clavibacter sepedonicus, savukārt kartupeļu tumšo gredzenpuvi – Ralstonia solanacearum. Slimības galvenokārt izplatās ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, kā arī ar piesārņotu augsni, ūdeni, taru, tehniku un iekārtām.

Lai samazinātu slimību izplatīšanās risku, stādīšanai jāizmanto pārbaudīts un sertificēts kartupeļu sēklas materiāls, regulāri tas jāatjauno un jānodrošina kartupeļu izcelsmes izsekojamība.

Audzējot kartupeļus sēklai, sēklas kartupeļi jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 12 “Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”. 

Aktuāli:

Fitosanitārās prasības slimību apkarošanai un izplatības ierobežošanai nosaka Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 572 “Kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”.

Noteikumi paredz prasības kartupeļu audzētājiem, sēklaudzētājiem un tirgotājiem, tostarp paraugu ņemšanai, sēklas materiāla atjaunošanai, dokumentu glabāšanai un kartupeļu izcelsmes izsekojamības nodrošināšanai.

Noteikumu projekts par kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtības atcelšanu

Sagatavots noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 683 “Kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība”  atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Noteikumus Nr. 683 paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem, jo kartupeļu vēža ierosinātāja Synchytrium endobioticum izskaušanas un izplatības novēršanas pasākumi tagad ir vienoti noteikti tieši piemērojamās Eiropas Savienības regulās. Līdzšinējie Latvijas noteikumi dublē Eiropas Savienības regulējumu un vairs nav nepieciešami.

Noteikumu atcelšana nenozīmē, ka tiek atceltas kartupeļu vēža kontroles un ierobežošanas prasības. Turpmāk tās piemērojamas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1195 un tās grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2382.