Imports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 29.04.2026.

2025. gadā Latvijā tika importēts 72,5 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 245,4 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 9,0 % (7,1 tūkst. t) mazāk, turpretī importa vērtība ir palielinājusies par 8 % (18,1 milj. eiro), liecinot, ka Latvijas zivju ražotājiem nepieciešamas importa izejvielas dažādu zivju produktu ražošanai, kaut arī izejvielu cenas ir palielinājušās.

2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.

Latvijā no ES valstīm tika importēts 54,0 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 188,0 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no ES valstīm samazinājās tonnās par 11,3 % (6,9 tūkst. t), bet vērtības izteiksmē palielinājās par 4,5 % (8,1 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 74,5 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 1,89 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lietuva ar 22,7 % (16,5 tūkst. t), Zviedrija ar 13,3 % (9,6 tūkst. t), Igaunija ar 13,3 % (9,6 tūkst.t), Polija ar 7,1 % (5,1 tūkst. t), Somija ar 5,7 % (4,1 tūkst. t) un Dānija ar 4,8 % (3,5 tūkst. t).

Importa apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās no Igaunijas – par 2,2 tūkst. t, Ungārijas – par 1,4 tūkst. t, Somijas – par 920 t, Slovākijas – par 339 t, Francijas – par 90 t un Īrijas – par 79 t, bet samazinājās no Lietuvas – par 7,2 tūkst. t, Zviedrijas – par 1,6 tūkst. t, Austrijas – par 904 t, Dānijas – par 779 t, Polijas – par 621 t un Vācijas – par 208 t.

2025. gadā tika pārtraukts zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Horvātijas, bet atsākās no Kipras un Ungārijas.

2025. gadā zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.

Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 18,5 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 57,5 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu no trešajām valstīm importētās zivju produkcijas (bez konserviem) apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 1,7 % (322 t) mazāk, toties importa vērtība palielinājās par 21,3 % (10,0 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 25,5 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma un salīdzinājumā ar 2025. gadu palielinājās par 1,89 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lielbritānija ar 5,4 % (3,9 tūkst. t), Norvēģija ar 4,6 % (3,3 tūkst. t), Fēru salas ar 4,5 % (3,2 tūkst. t), Islande ar 3,2 % (2,3 tūkst. t), Grenlande ar 1,7 % (1,2 tūkst. t) un ASV ar 1,0 % (0,8 tūkst. t).

Savukārt no Krievijas Latvijā nelielā apjomā nonāca vītinātas un sālītas zivis (0,023 t), kas veidoja mazāk nekā 1 % īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma.

Importa apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās no Grenlandes – par 749 t, Norvēģijas – par 434 t, ASV – par 429 t, Vjetnamas – par 284 t un Ķīnas – par 283 t, bet samazinājās no Fēru salām – par 1,5 tūkst. t, Lielbritānijas – par 1,1 tūkst. t, Islandes – par 282 t, Marokas – par 53 t un Ukrainas – par 35 t.

2025. gadā atsākās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Indonēzijas (64 t), Ekvadoras (55 t) un Izraēlas (0,2 t), bet tika pārtraukts no Irānas, Mauritānijas, Taizemes, Turcijas un Šveices, taču no šīm valstīm importētais apjoms nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

2025. gadā zivju produkcija (bez konserviem) Latvijā tika importēta no 50 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2025. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 72,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2025. gadā (% no kopējā apjoma 72,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Latvijā 2025. gadā tika importēts 8,1 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 45,2 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Salīdzinājumā ar 2024. gadu 2025. gadā Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 1,2 % (0,1 tūkst. t), toties importa vērtība palielinājusies par 1,6 % (0,7 milj. eiro) vairāk.

2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā. Latvijā no citām ES valstīm tika importēti 6,3 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 35,4 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms no ES valstīm samazinājās tonnās par 0,7 % (42 t), bet palielinājās pēc vērtības – par 2,8 % (1,0 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 77,1 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 0,44 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā veidoja Lietuva ar 45 % (3,7 tūkst. t), Dānija ar 5,6 % (451 t), Vācija ar 5,5 % (445 t), Polija ar 5,0 % (406 t), Nīderlande ar 4,4 % (360 t) un Igaunija ar 3,3 % (268 t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Lietuvas – par 247 t, Nīderlandes – par 21 t, Spānijas – par 20 t, Grieķijas – par 6,3 t un Somijas – par 5,4 t, bet samazinājās no Dānijas – par 86 t, Igaunijas – par 80 t, Francijas – par 75 t, Zviedrijas – par 52 t, Polijas – par 23 t un Beļģijas – par 21 t.

2025. gadā atsākās sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no Ungārijas (0,062 t), bet imports izbeidzās no Portugāles un Kipras.

2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā. Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 1,86 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 9,8 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm samazinājās gan tonnās –par 3,1 % (59 t), gan vērtības izteiksmē – par 2,3 % (0,233 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 23,3 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 0,44 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ieņēma Ķīna ar 5,5 % (264 t), Taizeme ar 5,5 % (445 t), Čīle ar 3,9 % (315 t), Ekvadora ar 3,7% (299 t) un Islande ar 1,8 % (143 t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Ekvadoras – par 117 t, Taizemes – par 77 t, Baltkrievijas – par 61 t, Lielbritānijas – par 14 t un Turcijas – par 5,3 t, bet samazinājās no Ķīnas – par 131 t, Čīles – par 68 t, Vjetnamas – par 61 t, Norvēģijas – par 32 t un Moldovas – par 18 t.

2025. gadā atsākās imports no Irākas (21 t), Šrilankas (8,0 t) un Turcijas (5,4 t), bet imports tika pārtraukts no Irānas, Kazahstānas, Seišelām un Šrilankas, taču no šīm četrām valstīm importētais apjoms nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

2025. gadā sagatavotie vai konservētie zivju un jūras produkti Latvijā tika importēti no 33 valstīm.