Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 25.05.2023.
Atjaunināts: 25.05.2023.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās Latvijā ir samazinājies par 15,2 %, bet naudas izteiksmē palielinājies par 19,3%. 2022.gadā Latvija importēja 74,7 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 210,9 milj. EUR vērtībā.
2022.gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā samazinājās par 4,7 procentpunktiem, un ES valstu īpatsvars veidoja 74,7% jeb 55,8 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Vienlaikus kopējais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās no ES valstīm šajā periodā samazinājās par 20,3% jeb 14,2 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē palielinājās par 15,8% jeb 21,8 milj. EUR.
ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma vairākas valstis – Lietuva (38,6% īpatsvars no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma), Igaunija (11,9%), Zviedrija (11,3%), Dānija (4,7%), Polija (2,4%), Somija (1,9%).
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu zivju produkcijas importa apjoms samazinājās no Lietuvas par 9,3 tūkst. t, Zviedrijas par 3,6 tūkst. t, Igaunijas par 1,5 tūkst. t., Spānijas par 487 t, Nīderlandes par 245,8 t, Francijas par 73,9 t, Dānijas par 33,3 t un Slovākijas par 23 t. Savukārt zivju produkcijas importa apjoms nedaudz palielinājās no Somijas par 567,7 t, Polijas par 273,2 t, Čehijas par 135,5 t, Vācijas par 57,6 t, Itālijas par 30,6 t un Kipras par 24,7 t.
Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) sastādīja 18,8 tūkst. t. Salīdzinājumā ar 2021. gadu imports no šīm valstīm palielinājās tonnās par 4,45 % jeb 804 t. Naudas izteiksmē imports palielinājās par 31,5% jeb 12,2 milj. EUR, un kopā sastādīja 51 milj. EUR.
2022.gadā palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā no 20,5% 2021. gadā līdz 25,2%. Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā ieņem Norvēģija ar 8,4% jeb 6,3 tūkst. t. un Apvienotā Karaliste ar 6,75% jeb 5,0 tūkst. t.
Zivju produkcijas importa apjoms samazinājās no Islandes par 4,4 tūkst. t, Fēru salām par 894,8 t un Ķīnas par 168,6 t, savukārt palielinājās no Norvēģijas par 1,1 tūkst. t, Marokas par 837 t, Indijas par 610 t, ASV par 416,2 t, Vjetnamas par 333 t, Krievijas par 185,7 t, Argentīnas par 108 t un Ukrainas par 55,5 t.
Latvija sāka importēt zivju produkciju no Baltkrievijas, Gruzijas, Japānas, Rumānijas, Ungārijas, bet pārtrauca zivju produkcijas importu no Austrālijas, Austrijas, Horvātijas, Šrilankas, taču importa apjomi no iepriekšminētajām valstīm nav tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.
Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 43 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2022.gadā, (īpatsvars% no kopējā apjoma - 74,7 tūkst. tonnas)
Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2022. gadā, (% no kopējā apjoma - 74,7 tūkst. tonnas)
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports Latvijā palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi pieaugot par 17,1% un par 26,5%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms Latvijā 2022.gadā tonnās veidoja 8,7 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 39,7 milj. EUR.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu sagatavoto un konservēto zivju imports Latvijā no ES valstīm palielinājās gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 15,0 % jeb 933 t un 23,5 % jeb 5,9 milj. EUR. Taču par 1,53 procentpunktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2022. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 82,04% jeb 7,1 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi palielinājās no Polijas par 284 t, Vācijas par 204 t, Lietuvas par 196 t, Dānijas par 152 t, Francijas par 106 t, Spānijas par 46 t, Zviedrijas par 24,7 t, bet importa apjomi samazinājās no Igaunijas par 69,4 t, Nīderlandes par 10,6 t, Beļģijas par 5,6 t un Čehijas par 2 t.
Turklāt 2022. gadā līderpozīcijā ar 47,24% īpatsvaru jeb 4,1 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ierindojās Lietuva.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 28,1% jeb 343,7 t un par 39,0 % jeb 2,3 milj. EUR. Līdz ar to palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā par 1,53 % un 2022.gadā tas veidoja 17,96 % jeb 1,57 tūkst. t.
Importa apjoms palielinājās no Islandes par 121,2 t, Čīles par 121 t, Ķīnas par 42,6 t, Baltkrievijas par 12,4 t, Indijas par 8,8 t, un Apvienotās Karalistes par 7,8 t, bet samazinājās no Ekvadoras par 50 t, Seišelu salām par 31 t, Norvēģijas par 13,5 t un Peru 4,4 t.
Latvija šajā periodā sāka importēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus no Zālamanu salām 76,5 t un mazākos daudzumos no Austrālijas 1,1 t, Ukrainas 0,2 t un Japānas 0,032 t, bet pārtrauca importu no ASV, Ganas, Korejas Republikas, Papua - Jaungvinejas.
Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 40 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importā 2022.gadā, (īpatsvars % no kopējā apjoma - 8,7 tūkst. tonnas)
Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2022. gadā, (% no kopējā apjoma - 8,7 tūkst. tonnas)
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.