Imports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 14.10.2026.

2025. gadā Latvijā tika importēts 78 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 247,4 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2025. gadā atšķirībā no iepriekšējā gada zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 2,1 % (1,6 tūkst. t) mazāk, turpretī importa vērtība ir palielinājusies par 8,9 % (20,1 milj. eiro), liecinot, ka Latvijas zivju ražotājiem nepieciešamas izejvielas dažādu zivju produktu ražošanai, kaut gan izejvielu vidējā cena ir palielinājusies.

2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā un no tām tika importēts 59,5 tūkst. t šīs produkcijas 189,8 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no ES valstīm samazinājās par 2,2 % tonnu (1,4 tūkst. t), bet vērtības izteiksmē palielinājās par 5,5 % (9,9 milj. eiro), ES valstu īpatsvaram veidojot 76,3 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma un sarūkot par 0,1 procentpunktu.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lietuva ar 25,1 % (19,6 tūkst. t), Igaunija ar 13,9 % (10,8 tūkst.t), Zviedrija ar 12,9 % (10,1 tūkst. t), Polija ar 6,6 % (5,2 tūkst. t) un Somija ar 5,3 % (4,1 tūkst. t).

Zivju produkcija (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu vairāk tika importēta no Igaunijas – par 3,4 tūkst. t, Ungārijas – par 1,4 tūkst. t, Somijas – par 920 t, Slovākijas – par 341 t un Francijas – par 109 t, bet mazāk no Lietuvas – par 4,1 tūkst. t, Zviedrijas – par 1,1 tūkst. t, Austrijas – par 905 t, Polijas – par 602 t un Dānijas – par 304 t.

2025. gadā tika pārtraukts zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Austrijas un Horvātijas, bet atsākās no Kipras un Ungārijas.

2025. gadā zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā: tika importēts 18,5 tūkst. t produkcijas 57,6 milj. eiro vērtībā, bet salīdzinājumā ar 2024. gadu no trešajām valstīm importētajam apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 1,6 % (306 t) mazāk, toties importa vērtība palielinājās par 21,5 % (10,2 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 23,7 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma un salīdzinājumā ar 2025. gadu pakāpās par 0,1 procentpunktu.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lielbritānija ar 5,0 % (3,9 tūkst. t), Norvēģija ar 4,3 % (3,3 tūkst. t), Fēru salas ar 4,2 % (3,3 tūkst. t), Islande ar 3,0 % (2,3 tūkst. t) un Grenlande ar 1,6 % (1,2 tūkst. t).

Savukārt no Krievijas Latvijā nelielā apjomā nonāca vītinātas un sālītas zivis (0,023 t), kas veidoja mazāk nekā 1 % īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma.

Importa apjoms zivju produkcijai (bez konserviem) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās no Grenlandes par –749 t, Norvēģijas – par 434 t, ASV – par 429 t, Vjetnamas – par 284 t un Ķīnas – par 283 t, bet samazinājās no Fēru salām par –1,5 tūkst. t, Lielbritānijas – par 1,1 tūkst. t, Islandes – par 282 t un Marokas – par 53 t.

2025. gadā atsākās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Indonēzijas (64 t), Ekvadoras (55 t) un Izraēlas (0,2 t), bet tika pārtraukts no Irānas, Mauritānijas, Taizemes, Turcijas un Šveices, taču no šīm valstīm importētais apjoms nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

2025. gadā zivju produkcija (bez konserviem) Latvijā tika importēta no 49 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2025. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma, 78 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2025. gadā (% no kopējā apjoma 72,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Latvijā 2025. gadā tika importēts 8,5 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 46,9 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Salīdzinājumā ar gadu iepriekš 2025. gadā Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomam vērojama palielinājuma tendence, t. i., par 3,3 % (0,270 tūkst. t), un par 5,4 % (2,4 milj. eiro) ir palielinājusies arī importa vērtība.

2025. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā ar 6,6 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 37,1 milj. eiro vērtībā.

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms no ES valstīm palielinājās gan tonnās – par 5,2 % (0,330 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 7,6 % (2,6 milj. eiro). ES valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 78,1 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma un palielinājās par 1,4 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā veidoja Lietuva ar 47 % (4,0 tūkst. t), Dānija ar 5,3 % (453 t), Vācija ar 5,3 % (453 t), Polija ar 4,9 % (414 t) un Nīderlande ar 4,3 % (362 t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Lietuvas –par 557 t, Spānijas – par 24 t, Nīderlandes – par 23 t, Vācijas – par 7,5 t un Horvātijas – par 7,4 t, bet samazinājās no Dānijas – par 84 t, Francijas – par 75 t, Igaunijas – par 60 t, Zviedrijas – par 52 t un Beļģijas – par 17 t.

2025. gadā atsākās sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no Ungārijas (0,062 t), bet izbeidzās no Portugāles un Kipras.

2025. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā. Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 1,86 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 9,8 milj. eiro vērtībā, bet salīdzinājumā ar 2024. gadu to importa apjoms no trešajām valstīm saruka gan tonnās – par 3,1 % (59 t), gan vērtības izteiksmē – par 2,3 % (0,233 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2025. gadā veidoja 21,9 %no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma un salīdzinājumā ar 2024. gadu kritās par 1,4 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ieņēma Taizeme ar 5,3 % (445 t), Ķīna ar 4,6 % (264 t), Čīle ar 3,7 % (315 t), Ekvadora ar 3,5% (299 t) un Islande ar 1,7 % (143 t).

2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Ekvadoras –par 117 t, Taizemes – par 77 t, Baltkrievijas – par 61 t, Lielbritānijas – par 14 t un Turcijas – par 5,4 t, bet samazinājās no Ķīnas – par 131 t, Čīles – par 68 t, Vjetnamas – par 61 t, Norvēģijas – par 32 t un Moldovas – par 18 t.

2025. gadā imports tika pārtraukts no Irākas, Kazahstānas, Seišelām un Šrilankas, taču no šīm četrām valstīm importētais apjoms nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

2025. gadā sagatavotie vai konservētie zivju un jūras produkti Latvijā tika importēti no 33 valstīm.