Imports

Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 08.10.2025.

2024. gadā Latvijā tika importēts 79,6 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 227,3 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomam un vērtībai vērojama palielinājuma tendence, t. i. par 3,3 % (2,6 tūkst. t) un 1,8 % (4,0 milj. eiro) vairāk, liecinot par Latvijas zivju apstrādātājiem nepieciešamo izejvielu lielākām piegādēm dažādu zivju produktu ražošanai.

2024. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.

Latvijā no ES valstīm tika importēts 60,8 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 179,9 milj. eiro vērtībā.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no ES valstīm palielinājās gan tonnās par 3 % (1,76 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē par 0,17 % (0,302 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars 2024. gadā veidoja 76,4 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās par 0,25 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lietuva ar 29,7 % (23,6 tūkst. t), Zviedrija ar 14,1 % (11,2 tūkst. t), Igaunija ar 9,3 % (7,4 tūkst.t), Polija ar 7,2 % (5,8 tūkst. t), Dānija ar 5,4 % (4,3 tūkst. t) un Somija ar 4,0 % (3,2 tūkst. t).

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās no Austrijas – par 905 t, Somijas – par 870 t, Dānijas – par 311 t, Spānijas – par 301 t, Nīderlandes – par 222 t un Itālijas – par 157 t, bet samazinājās no Čehijas – par 959 t, Igaunijas – par 630 t un Īrijas – par 48 t.

2024. gadā tika pārtraukts zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Kipras.

2024. gadā zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.

Latvijā no trešajām valstīm tika importētas 18,8 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 47,4 milj. eiro vērtībā.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu no trešajām valstīm importētās zivju produkcijas (bez konserviem) apjomam vērojama palielinājuma tendence, t. i., par 4,4% (795 t) vairāk, importa vērtībai palielinoties par 8,3 % (3,6 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2024. gadā veidoja 23,6 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 0,25 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lielbritānija ar 6,2 % (5,0 tūkst. t), Fēru salas ar 6,0 % (4,8 tūkst. t), Norvēģija ar 3,6 % (2,9 tūkst. t), Islande ar 3,3 % (2,6 tūkst. t), Maroka ar 0,9 % (0,8 tūkst. t) un Indija ar 0,7 % (0,6 tūkst. t). Savukārt no Krievijas Latvijā nelielā apjomā nonāca tikai saldēta saldūdens zivju fileja, kas veidoja 0,02% (13,5 t) īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma.

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās no Fēru salām – par 1,7 tūkst. t, Grenlandes – par 454 t, Indijas – par 369 t, Marokas – par 140 t un Kanādas – par 136 t, bet samazinājās no Lielbritānijas – par 488 t, ASV – par 435 t, Krievijas – par 385 t, Ķīnas – par 342 t, Norvēģijas – par 196 t un Islandes – par 160 t.

2024.gadā atsākās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Kanādas (136 t), Ukrainas (60 t), Meksikas (54 t), Mauritānijas (36 t), Taivānas (28 t), Turcijas (11 t), Maurīcijas (2,0 t) un Seišalām (1,8 t), savukārt imports tika pārtraukts no Armēnijas, Baltkrievijas, Ekvadoras, Gruzijas, Indonēzijas, Šrilankas un Urugvajas.

Importa apjomi, kas tika pārtraukti no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

2024. gadā zivju produkciju (bez konserviem) Latvija importēja no 48 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2024. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 79,6 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2024. gadā (% no kopējā apjoma 79,6 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Latvijā 2024. gadā tika importēti 8,2 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 44,5 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomam un vērtībai vērojama palielinājuma tendence, t. i. par 5,1 % (0,4 tūkst. t) un 13,1 % (5,1 milj. eiro) vairāk.

2024. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā.

2024. gadā Latvijā no citām ES valstīm tika importēti 6,3 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 34,4 milj. eiro vērtībā.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu importa apjoms no ES valstīm samazinājās tonnās par 1,7 % (0,106 tūkst. t), bet pieauga vērtības ziņā par 6,4 % (2,1 milj. eiro).

ES valstu īpatsvars 2024. gadā veidoja 76,7 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās par 5,3 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā veidoja Lietuva – 42% (3,4 tūkst. t), Dānija – 6,5 % (537 t), Vācija – 5,4 % (446 t), Polija – 5,2 % (430 t), Igaunija – 4,2 % (347 t) un Nīderlande – 4,1 % (339 t).

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Dānijas – par 185 t, Igaunijas – par 110 t, Nīderlandes – par 94 t, Beļģijas – par 44 t un Čehijas – par 7 t, bet samazinājās no Polijas – par 263 t, Lietuvas – par 203 t, Zviedrijas – par 57 t, Spānijas – par 42 t un Vācijas – par 15 t.

2024. gadā atsākās sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no Horvātijas (33,5 t) un Kipras (0,049 t) bet imports izbeidzās no Bulgārijas.

2024. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā.

2024. gadā Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 1,9 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 10,1 milj. eiro vērtībā.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās ‑ par 36 % (507 t), gan vērtības izteiksmē – par 44 % (3,1 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2024. gadā veidoja 23,3 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 5,3 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ieņēma Ķīna ar 4,8 % (395 t), Čīle ar 4,7 % (383 t), Taizeme ar 4,5 % (368 t),Vjetnama ar 2,3 % (192 t) un Ekvadora ar 2,2 % (182 t).

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Taizemes – par 199 t, Ķīnas – par 196 t, Ekvadoras – par 154 t, Islandes – par 51 t un Moldovas – 18 t, bet samazinājās no Armēnijas – par 48 t, Vjetnamas – par 22 t, Turcijas – par 15 t, Seišalām – par 13 t un Norvēģijas – par 12 t.

2024. gadā atsākās imports pavisam nelielā apjomā no Irānas (0,002 t) un Šrilankas (0,002 t), bet imports tika pārtraukts no Armēnijas, Austrālijas, Dienvidāfrikas, Indijas, Japānas, Krievijas, Šveices un Turcijas. Tomēr importa apjoms, kas tika pārtraukts no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

2024. gadā sagatavotie vai konservētie zivju un jūras produkti Latvijā tika importēti no 36 valstīm.