Publicēts: 01.03.2023.
2021. gadā ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva. Eksports pārsniedz importu par 31,5 milj. EUR.
2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,5% un par 12,3%. 2021.gadā Latvija importēja 88 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 176,8 milj. EUR vērtībā.
2021. gadā nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. 2021.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā palielinājās par 1,7 procenta punktu, un ES valstu īpatsvars veidoja 79,5% jeb 70 tūkst. t no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Vienlaikus kopējais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās no ES valstīm šajā periodā palielinājās par 9,9% jeb 6,3 tūkst. t, savukārt naudas izteiksmē par 17,4% jeb 20,5 milj. EUR.
ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma sešas valstis – Lietuva (43,3% īpatsvars no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma), Zviedrija (13,7%), Igaunija (11,7%), Dānija (4%), Spānija (1,8%) un Polija (1,7%). 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju produkcijas importa apjoms no katras no iepriekšminētām valstīm, izņemot Poliju, palielinājās. Visbūtiskāk zivju produkcijas imports palielinājās no Lietuvas par 10,4 tūkst. t, Zviedrijas par 3,2 tūkst. t un Igaunijas par 1,4 tūkst. t. Tāpat zivju produkcijas importa apjoms palielinājās no Spānijas par 37 t un Dānijas par 5 t, bet samazinājās no Polijas par 4,2 tūkst. t. Turklāt palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no tādām valstīm, kā Beļģija, Francija un Somija. Starp ES valstīm zivju produkcijas importa apjomi samazinājās no Īrijas, Nīderlandes un Vācijas.
Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās tonnās par 0,7% jeb 133 t, kopā sasniedzot 18 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē tas samazinājās par 2,8% jeb 1,1 milj. EUR, kopā sasniedzot 38,8 milj. EUR. Tāpat 2021.gadā nedaudz samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā no 22,2% (2020. gadā) līdz 20,5%.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā ieņem Islande ar 6,2% jeb 5,4 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas importa apjoms samazinājās no Apvienotās Karalistes par 1,6 tūkst. t, Norvēģijas par 1,4 tūkst. t, Fēru salām par 924t, Marokas par 242t, Peru par 156t, Ķīnas par 124t, Vjetnama par 115t, Čīles par 66t, ASV par 55t un Argentīnas par 54t, savukārt palielinājās no Krievijas par 279t un Indijas par 106t. Turklāt Latvija sāka importēt zivju produkciju no tādam valstīm, kā Austrālija, Šrilanka un Turcija, bet pārtrauca zivju produkcijas importu no Gruzijas, Jaunzēlandes, Mauritānijas un Meksikas, taču importa apjomi no iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.
Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 42 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2021.gadā, (% no kopējā apjoma, 88 tūkst. t)
Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 88 tūkst. t)
2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 16,8% un par 19,6%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms 2021.gadā tonnās veidoja 7,4 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 31,4 milj. EUR.
Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sagatavoto un konservēto zivju imports no ES valstīm palielinājās gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 15,9% jeb 855t un 18% jeb 3,9 milj. EUR. Taču par 0,6 procentu punktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2021. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 83,6% jeb 6,2 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi palielinājās no Lietuvas par 471t, Francijas par 158t, Polijas par 150t, Vācijas par 125t, Nīderlandes par 61t, Spānijas par 46t un Igaunijas par 45t, bet nenozīmīgi samazinājās no Itālijas par 14t un Dānijas par 11t. Turklāt 2021. gadā līderpozīcijā ar 52,7% īpatsvaru jeb 3,9 tūkst. t no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ierindojās Lietuva. Galvenokārt Latvija importēja no Lietuvas sagatavoto un konservēto zivju produkciju no siļķes (t.sk. reņģes) un zivju produkciju no surimi.
2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 21,2% jeb 214t un par 27,1% jeb 1,3 milj. EUR. Tāpat par 0,6 procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2021. gadā tas veidoja 16,4% jeb 1,2 tūkst. t. Latvija šajā periodā sāka importēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus no Baltkrievijas, Ekvadoras, Ganas, Indonēzijas, Izraēlas, Peru un Papua Jaungvinejas, bet pārtrauca no Maurīcijas, Singapūras, Šrilankas, Ukrainas, Urugvajas un Filipīnām. Turklāt Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Čīle, Islande, Ķīna, Norvēģija, Seišelu salas, Taizeme un Vjetnama, no kurām zivju konservu importa apjomi palielinājās. Attiecīgi no Čīles par 116t, Norvēģijas par 70t, Islandes par 35t un Taizemes par 8t.
Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 38 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavotu un konservēto zivju un jūras produktu importā 2021.gadā, (% no kopējā apjoma, 7,4 tūkst. t)
Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2021. gadā, (% no kopējā apjoma, 7,4 tūkst. t)
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.