(2023. gada pirmie deviņi mēneši jeb I - III ceturksnis)

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā tika importēts 53,2 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 164,7 milj. eiro vērtībā.

Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada deviņiem mēnešiem zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās Latvijā ir samazinājies par 1,8  % (0,98 tūkst t), bet vērtības izteiksmē palielinājies par 9,6 % (14,4 milj t), liecinot par zivju produkcijas (bez konserviem), tostarp zivju izejvielu, cenu kāpumu. Zivju produkcija (bez konserviem) minētajā laika periodā tika importēta ar augstāku vērtību.

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm

Latvijā no ES tika importēts 39,6 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 131,4 milj. eiro vērtībā.

ES valstu īpatsvars 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 74,4 % (39,6 tūkst. t) no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinoties par 0,3 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lietuva ar 29,9 % (15,9 tūkst. t), Zviedrija ar 14,8 % (7,8 tūkst.t), Igaunija ar 10,0 % (5,3 tūkst. t), Polija ar 6,7 % (3,5 tūkst t) un Dānija ar 5,0 % (2,7 tūkst t).

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem palielinājās no Polijas – par 2,7 tūkst. t, Zviedrijas – par 1,6 tūkst. t, Čehijas – par 479 t, Somijas – par 365 t, Nīderlandes – par 206 t un Dānijas – par 159 t, bet samazinājās no Lietuvas – par 4,4 tūkst. t, Igaunijas – par 1,9 tūkst. t, Spānijas – par 258 t un Itālijas – par 33 t.

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm

Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 13,6 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 33,3 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem no trešajām valstīm importētās zivju produkcijas (bez konserviem) apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 0,8 % (111 t) mazāk, bet importa vērtībai sarūkot pat par 7,3 % (2,6 milj. eiro).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā, veidojot 25,6 % (13,6 tūkst. t) no kopējā šīs produkcijas importa apjoma un salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem šis rādītājs palielinājās par 0,2 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lielbritānija ar 8,2 % (4,3 tūkst. t), Norvēģija ar 4,5 % (2,4 tūkst. t), Islande ar 4,4 % (2,4 tūkst. t), Fēru salas ar 3,9 % (2,1 tūkst. t) un Ķīna ar 1,1 % (0,57 tūkst. t).

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu palielinājās no Islandes – par 1,6 tūkst. t, Fēru salām – par 1,2 tūkst. t, Lielbritānijas – par 312 t, Ķīnas – par 247 t un Čīles ‑ par 75 t, bet samazinājās no Norvēģijas – par 1,9 tūkst. t, Marokas – par 529 t, Indijas ‑284 t, Krievijas – par 281 t, ASV – par 253 t un Vjetnamas – par 215 t.

Kopumā gan no ES valstīm, gan no trešajām valstīm Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos tika importēta zivju produkcija (bez konserviem) no Grenlandes (8 t), Slovākijas (5 t) un mazākā apjomā no Gruzijas (0,031 t) un Austrijas (0,016 t), savukārt imports tika pārtraukts no Izraēlas, Kanādas, Luksemburgas, Ukrainas, Ungārijas un Ziemeļīrijas, taču tā apjoms no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos zivju produkciju (bez konserviem) Latvija importēja no 42 valstīm.

Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos (īpatsvars, % no kopējā apjoma 53,2 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos (% no kopējā apjoma 53,2 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

 

(2023. gada pirmie deviņi mēneši jeb I - III ceturksnis)

Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos tika importēti 5,5 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 27,1 milj. eiro vērtībā.

Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa dinamika

Avots: Oficiālās statistikas portāls

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms samazinājās gan tonnās par 11 % (0,680 tūkst. t), gan pēc vērtības par 2,4 % (0,7 milj. eiro).

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā no citām ES valstīm tika importēti 4,4 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 21,7 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem importa apjoms samazinājās par 11,7 % (0,6 tūkst. t), tomēr tā vērtība palielinājās par 1,1 % (0,2 milj. eiro).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju importā.

ES valstu īpatsvars 2023. gada deviņos mēnešos veidoja 79,8 % (4,4 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, samazinoties par 0,61 procentpunktiem.

Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā veidoja Lietuva – 44,4 % (2,4 tūkst. t), Polija – 9,2 % (506 t), Vācija – 5,6 % (306 t), Dānija – 4,6 % (252 t) un Spānija – 3,3 % (180 t).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem importa apjoms Latvijā palielinājās no Nīderlandes – par 54 t, Zviedrijas – par 18 t, Portugāles – par 9,8 t, Beļģijas – par 0,9 t un Itālijas – par 9,6 t, bet samazinājās no Lietuvas – par 400 t, Polijas – par 150 t, Francijas – par 88 t, Dānijas – par 29 t un Igaunijas – par 26 t.

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no trešajām valstīm

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 1,1 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 5,4 milj. eiro vērtībā.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm samazinājās gan tonnās ‑ par 8,2 % (0,1 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē – par 14,4 % (0,9 milj. eiro).

Trešo valstu īpatsvars 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 20,2 % (1,1 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem palielinoties par 0,6 procentpunktiem.

Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ieņēma Čīle ar 5,1 % (283 t), Vjetnama ar 3,3 % (182 t), Taizeme ar 3,1 % (169 t), Ķīna ar 2,7 % (149 t) un Islande ar 1,28 % (70 t).

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem importa apjoms Latvijā palielinājās no Ķīnas – par 70 t, Armēnijas – par 48 t, Ekvadoras – par 28 t, Baltkrievijas – par 26 t un Turcijas – par 15 t, bet samazinājās no Islandes – par 125 t, Zālamanu salām – par 77 t, Indijas – par 16 t, Indonēzijas – par 16 t un Šeišelu salām – par 16 t.

Kopumā gan no ES valstīm, gan no trešajām valstīm Latvijā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos sākās sagatavotu vai konservētu zivju un jūras produktu imports no Armēnijas (48 t), Ekvadoras (28 t), Turcijas (15 t), Portugāles (9,8 t) un Grieķijas (0,43 t), bet izbeidzās no Austrijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Indonēzijas, Japānas, Kanādas, Kipras, Peru un Zālamanu salām, taču importa apjoms no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

2023. gada pirmajos deviņos mēnešos sagatavotie vai konservētie zivju un jūras produkti Latvijā tika importēti no 37 valstīm.

Latvijas galvenie partneri sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importā 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos (īpatsvars, % no kopējā apjoma 5,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos, (% no kopējā apjoma 5,5 tūkst. tonnu)

Avots: Oficiālās statistikas portāls

* Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.

Saistītie dokumenti: