VIDEO: Apzina kūdras laukus, kas veicina globālo sasilšanu

Norway grants logo

 

Kārlis Kristapsons,  900 sekundes

 

Siltumnīcas efektu radošo gāzu mazināšanas nolūkā Latvijā šobrīd tiek apzināti kūdras lauki, kas veicina globālo sasilšanu!
Ar zondes palīdzību Latvijas Universitātes pētnieki ņem kūdras paraugus. Tos ievieto iepakojumā un pirms sūtīšanas uz laboratoriju atzīmē parauga ņemšanas vietu un laiku.

 

Krišjānis norāda, ka iepriekšējo reizi kūdraugšņu paraugi ir ņemti 90. gados. Vadoties pēc īpaši sagatavotām Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu kartēm, pētnieki atrod tās vietas, kur pirms trīsdesmit gadiem ņemti paraugi. Tādās vietās, kur jau agrāk ņemti paraugi, pētnieki rok bedri, lai precīzāk varētu salīdzināt izmaiņas kūdras slāņos.

 

Krišjānis Ralfs Veinbergs, LU ĢZZF kūdraugšņu kartētājs: ”Zonde palīdz noteikt tieši to kūdras slāņa biezumu, bet ar rakšanu var atšķirt horizontus. Zondējot tiek mazliet saspiesta tā augsne, īpaši kūdraugsne, kas kā jau purvā ir mazliet mīksta.”

 

Rokot un zondējot, pētniekiem ikdienā sanāk pārstaigāt daudzus laukus.

 

Puiši, meklējot pareizās kūdru vietas, bieži vien šķērso dažādus šķēršļus. Piemēram, tie ir elektriskie gani, un tu ne vienmēr zini, vai tas ir ieslēgts vai izslēgts. Labāk neriskēt.

 

Lauksaimniecības zemēs ņemtie paraugi nonāk Latvijas Universitātes laboratorijās. Agrāk šādi pētījumi veikti pēc padomju standartiem, tagad pētnieki izmanto starptautiski atzītas metodes. Nosakot kūdras veidu, tās sastāvu, tiek veidotas jaunas un precizētas kūdraugšņu kartes.

 

Vadošais pētnieks norāda, ka, salīdzinot ar senākajām kartēm, redzams, ka kūdras ir krietni mazāk nekā agrāk, attiecīgi ir atbrīvotas kūdrā esošās gāzes. Nepieciešams šo procesu krietni iegrožot.

 

Ivo Vinogradovs, LU ĢZZF vadošais pētnieks: ”Zinot augsnes datus, varam precīzi paredzēt konkrētu lauksaimniecisko darbību ietekmi, it sevišķi šajā oglekļa aprites ciklā, un izvēlēties atbilstošu praksi, kas būs ar vismazāko ietekmi.”

 

Vismazāko ietekmi uz globālo sasilšanu rada lauksaimniecības veidi, kas tā teikt neaiztiek kūdras slāni. Tās ir, piemēram, ganības un siena iegūšana.

 

Projekta koordinators paredz, ka lauksaimnieki, kuru īpašumā ir ar kūdru bagāti lauki, tiks mudināti veikt apstrādi, kas rada iespējami maz emisiju.

 

Raimonds Kasparinskis, LU ĢZZF projekta koordinators: “Mēs nezinām, kāda politika veidosies nākotnē Eiropas Savienībā. Iespējams, ka saistībā ar zālāju uzturēšanu varētu būt papildu atbalsta maksājumi, lai motivētu zemniekus uzturēt zālāju teritorijas, jo aramzemes nav vēlamas šajās kūdras augsnēs.”

 

Projekts tiek atbalstīts ar Norvēģu finanšu instrumenta palīdzību. Iecerēts, – projekts, kas ir vēl krietni plašāks nekā tikai kūdraugšņu apzināšana, turpināsies līdz 2024. gadam. Pētnieki paredz, ka noslēgumā kūdraugšņu platības būs mazāk, nekā sākotnēji domāts.

 

  • Publicēts:
    13.09.2021