Aicinām lauksaimniekus sniegt aktuālo informāciju anketā par novietņu infrastruktūras un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmu apsaimniekošanu

Aicinām lauksaimniekus sniegt aktuālo informāciju anketā par novietņu infrastruktūras un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmu apsaimniekošanu
Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus sniegt aktuālo informāciju aptaujas anketā “Novietnes infrastruktūras un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmu apsaimniekošanu” (turpmāk tekstā – anketa).
 
Aptaujas anketa pieejama ŠEIT.
 
Anketas aizpildīšanai ir divi galvenie mērķi – iegūt nepieciešamos datus un  informāciju par lauku saimniecību struktūru 2020. gadā un šos datus izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) un amonjaka emisiju aprēķināšanā valsts līmenī lopkopības sektorā. Līdz šim šāda veida informācija un dati netika uzskaitīti.
 
Latvijā 2020. gadā notiks obligātā lauku saimniecību integrētā statistikas datu vākšana, ko paredz Eiropas Savienības (ES) statistikas normatīvo aktu prasības. Tās paredz, ka lauku saimniecību strukturālie pamatdati būs jāsniedz arī 2023. un 2026. gadā. Lauku saimniecību integrētās struktūras apsekojumā iegūst vispārīgu informāciju par saimniecību, tās īpašnieku un vadītāju, zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām, saimniecības tehnisko aprīkojumu, tostarp dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošanu, nodarbinātajiem lauksaimniecībā, lauksaimnieciskās ražošanas metodēm un cita veida informāciju. 
 
Statistisko datu apkopojumu par lauku saimniecību struktūru 2020. gadā jāveic Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), bet tā kā ir pieļaujams izmantot arī citu iestāžu datubāzē esošo informāciju un Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē jau pastāv daļa no nepieciešamās informācijas, tad CSP vienojās ar LDC par papildus informācijas un datu apkopošanu un  to uzskaiti, kas nepieciešama lauku saimniecību integrētās struktūras apsekojumā.
 
Tādēļ LDC ir sācis lauksaimnieku aptauju par dzīvnieku novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu apsaimniekošanu, kas ir daļa no lauku saimniecības statistikas pamatdatiem. Tā ietver informāciju par novietnē izmantoto dzīvnieku turēšanas veidu (t.sk., grīdas segums, izmantotie pakaiši, ēdināšana, slaukšana) un kūtsmēslu apsaimniekošana (t.sk., kūtsmēslu uzglabāšana – krātuves veidi un to ietilpība, kūtsmēslu iestrāde un to pārstrāde). Dati attiecas uz dažādām dzīvnieku sugām.
 
Apkopotie dati ir nozīmīgs informācijas avots, kas sniegs ieskatu par pašreizējo situāciju attiecībā uz dzīvnieku novietnēs izmantoto aprīkojumu un kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām un ļaus datus izmantot Latvijas nacionālā inventarizācijas ziņojuma par SEG emisijām un Informatīvā inventarizācijas ziņojuma par gaisa piesārņojošo vielu emisijām lauksaimniecības sektorā sagatavošanā, t.sk., ļauj valstij pāriet uz augstāku SEG emisiju un gaisa piesārņojošu vielu emisiju aprēķināšanas metodes izmantošanu. 
 
Informācija par dzīvnieku novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu apsaimniekošanu ir svarīga ne tikai pašiem lauksaimniekiem, zinātniekiem un politikas ieviesējiem, bet vēl nozīmīgāka tā ir tālākai tautsaimniecības attīstības plānošanai un lauksaimniecības politikas veidošanai. Datubāzes par dzīvnieku novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu apsaimniekošanu izveidošana ir viens no būtiskākajiem monitoringa ieviešanas mehānismiem attiecībā uz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju un Kioto protokola īstenošanu ES. Dati par dzīvnieku novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu apsaimniekošanu tiek vērtēti arī dažādās starptautiskajās organizācijās, piemēram, EUROSTAT, ANO, OECD un FAO.
 
Tāpat šāda veida informācija un dati ir nepieciešama:
1) lai izpētītu tendences lauku saimniecību struktūrā, vienlaikus uzlabotu un precizētu statistikas datu apmaiņu starp CSP un citām valsts un starptautiskajām institūcijām, tā nodrošinot un uzlabojot statistikas zināšanu bāzi Valsts un ES līmenī;
2) lai novērtētu, pārskatītu, izstrādātu un īstenotu lauksaimniecības politikas jomas, jo īpaši kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros, tostarp tiešmaksājumu un lauku attīstības pasākumu ieviešanā, kā arī vides un klimata pārmaiņu un to seku mazināšanai;
3) KLP reformu lēmumu pieņemšanas procesā sniegtu pamatojumu Eiropas Komisijai, nodrošinot ar jaunākajiem datiem par to, ka Latvija un tās lauksaimnieki nav lielākie SEG emisiju avoti un gaisa piesārņotāji, un pasargāt lauksaimniekus no tā, ka tiem  tiek uzliktas nesamērīgas prasības, lai izpildītu ES prasību samazināt SEG un amonjaka emisijas. 
 
Papildus darām zināmu, ka anketā esošie dati tiks iesniegti CSP informācijas sagatavošanai saskaņā ar regulas par lauku saimniecību integrētu statistiku (2020. gadā)  prasībām. Anketās reģistrētā informācija nebūs publiski pieejama.
 
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv
  • Publicēts:
    04.03.2020