Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 24.04.2024.
Atjaunināts: 24.04.2024.
(2023. gads, provizoriskie dati 09.02.2024.)
Latvijas ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai (bez konserviem) 2023. gadā bija negatīva (– 37,7 milj. eiro), bet tā saglabājās pozitīva sagatavotām vai konservētām zivīm (+ 96,0 milj. eiro). Tāpēc ir jāņem vērā, ka no citām valstīm importētās saldētās zivis būtiskā apjomā Latvijā tiek izmantotas par izejvielu sagatavoto vai konservēto zivju produkcijas ražošanai, palielinot šīs produkcijas ražošanas un tirdzniecības rādītājus. Līdz ar to kopējā zivju produkcijas, tajā skaitā sagatavotu vai konservētu zivju produkcijas, eksporta vērtība pārsniedza importu par 58,3 milj. eiro.
2023. gadā no Latvijas tika eksportēts 88,3 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 186,3 milj. eiro vērtībā, tajā skaitā atvēsināto un saldēto zivju produkcija no Latvijas tāljūras zvejas kuģiem veidoja 41,3 tūkst. t 32,7 milj. eiro vērtībā.
Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta dinamika
Avots: Oficiālās statistikas portāls
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms tonnās samazinājās par 4,3 % (3,9 tūkst. t), bet tā vērtība palielinājās par 7,3 % (12,7 milj. eiro). Tā kā šī zivju produkcija minētajā periodā tika eksportēta ar augstāku vērtību nekā iepriekš, var secināt, ka zivju produkcijas cenas ir palielinājušās.
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm
2023. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā.
No Latvijas uz ES valstīm tika eksportēts 24,4 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 113,4 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 8,1 % (2,2 tūkst. t), bet tā vērtība palielinājās par 14,8 % (14,6 milj. eiro).
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Lietuva ar 6,3 % (5,6 tūkst. t), Igaunija ar 5,8 % (5,1 tūkst. t), Polija ar 4,4 % (3,9 tūkst. t), Rumānija 2,3% (2,0 tūkst. t) un Dānija ar 1,9 % (1,7 tūkst. t).
Lietuvā un Igaunijā nonāca galvenokārt atvēsināto zivju produkcija (varavīksnes foreles, Atlantijas laši, siļķes, tostarp reņģes), saldēto zivju produkcija (siļķes, tostarp reņģes, brētliņas, Argentīnas merlūzas, Atlantijas makreles) un zivju fileja, Polijā – saldētas zivis (siļķes, tostarp reņģes, brētliņas, Argentīnas merlūzas) un zivju fileja, Rumānijā – saldētas zivis (siļķes, tostarp reņģes, brētliņas), Dānijā – kūpinātas zivis (laši).
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās uz Spāniju – par 864 t, Rumāniju – par 443 t, Itāliju – par 229 t, Čehiju – par 137 t un Beļģiju – par 27 t, bet samazinājās uz Lietuvu – par 1,6 tūkst. t, Poliju – par 560 t, Vāciju – par 554 t, Īriju – par 471 t un Ungāriju – par 419 t. Latvija 2023. gadā pārtrauca eksportu uz Slovēniju.
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz trešajām valstīm
2023. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā.
Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 63,9 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 72,9 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) uz trešajām valstīm eksporta apjoms samazinājās gan tonnās – par 2,7 % (1,8 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē – par 2,6 % (1,9 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 72,3 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinoties par 1,1 procentpunktu.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ieņēma Kanāda ar 43,9 % (38,8 tūkst. t), Ukraina ar 17,1 % (15,1 tūkst. t), Baltkrievija ar 3,2 % (2,8 tūkst. t), ASV ar 1,7 % (1,5 tūkst t) un Lielbritānija ar 1,4 % (1,3 tūkst. t).
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās uz Kanādu – par 14,7 tūkst. t, Ukrainu ‑ par 1,8 tūkst. t, Japānu – par 180 t, ASV – par 108 t un Taizemi – par 75 t, bet samazinājās uz Maroku ‑ par 14,1 tūkst. t, Ganu – par 1,4 tūkst.t, Baltkrieviju – par 1,2 tūkst. t, Norvēģiju – par 605 t, Kazahstānu ‑ par 604 t un Īriju – par 471 t.
Latvija 2023. gadā sāka eksportu uz Vjetnamu (50 t) un Honkongu (20 t), bet pārtrauca eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Beninu, Dienvidāfriku, Koreju, Kosovu, Kotdivuāru, Kuveitu, Maķedoniju, Malaiziju, Maroku, Saūda Arābiju, Singapūru, Turciju un Ziemeļīriju. Savukārt uz Krieviju nekāds Latvijas zivju produktu (bez konserviem) eksports nenotika.
Pēdējos trīs gados eksporta apjoma uz Marokas īpatsvars vidēji sastādīja no 12,4 – 15,2 % no kopējā Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma, līdz ar to salīdzinājumā ar 2022. gadu tas izraisīja kopējā Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma samazinājumu.
2023. gadā zivju produkciju (bez konserviem) Latvija eksportēja uz 46 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā 2023. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 88,3 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta struktūra 2023. gadā (% no kopējā apjoma 88,3 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
(2023. gads, provizoriskie dati 09.02.2024.)
2023. gadā no Latvijas tika eksportēts 38,1 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 134,3 milj. eiro vērtībā.
Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta dinamika
Avots: Oficiālās statistikas portāls
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms samazinājās par 2,9 % (1,1 tūkst. t), bet tā vērtība palielinājās par 2,6 % (3,3 milj. eiro), liecinot par to, ka tika eksportēta produkcija ar augstāku vērtību.
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm
2023. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā.
2023. gadā no Latvijas uz citām ES valstīm tika eksportēts 22,8 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 87,3 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 9,3 % (1,9 tūkst. t), gan pēc vērtības – par 10,7 % (8,4 milj. eiro).
ES valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 60 % (22,8 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinoties par 6,7 procentpunktiem.
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Vācija 20,7 % (7,9 tūkst. t), Zviedrija 8,9 % (3,4 tūkst. t), Dānija 6,1 % (2,3 tūkst. t), Lietuva 5,9 % (2,3 tūkst. t) un Polija 4,8 % (1,8 tūkst. t).
Vācijā nonāca galvenokārt konservi no siļķēm, brētliņām un makrelēm, Zviedrijā - brētliņām un makrelēm, Dānijā – no makrelēm un siļķēm, Lietuvā – no brētliņām, makrelēm un gatavi zivju izstrādājumi, Polijā – no brētliņām un gatavi zivju izstrādājumi.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz Vāciju – par 3,4 tūkst. t, Poliju – par 546 t, Itāliju – par 107 t, Spāniju – par 58 t un Īriju – par 29 t, toties saruka uz Zviedriju – par 556 t, Lietuvu – par 464 t, Igauniju – par 390 t, Dāniju – par 217 t un Čehiju – par 203 t.
2023. gadā no Latvijas sākās šādu produktu eksports uz Horvātiju (0,9 t).
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksports uz trešajām valstīm
2023. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā.
Uz trešajām valstīm no Latvijas tika eksportēts 15,2 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 47,0 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms uz trešajām valstīm samazinājās gan apjomā – par 16,7 % (3,1 tūkst. t), gan vērtības izteiksmē – par 9,7 % (5,1 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 40,0 % (15,2 tūkst. t) no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinoties par 6,7 procentpunktiem.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma ieņēma Ukraina ar 17 % (6,5 tūkst. t), Uzbekistāna ar 4,9 % (1,9 tūkst. t), ASV ar 4,3 % (1,7 tūkst. t), Moldova ar 4,2 % (1,6 tūkst. t) un Izraēla ar 1,6 % (0,6 tūkst. t).
Latvijas konservi no brētliņām,lašiem, makrelēm, reņģēm un gatavi zivju izstrādājumi galvenokārt nonāca Ukrainā, Uzbekistānā, ASV, Moldovā un Izraēlā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu eksporta apjoms no Latvijas palielinājās uz ASV – par 272 t, Uzbekistānu – par 262 t, Ķīnu – par 55 t, Apvienotajiem Arābu Emirātiem – par 50 t un Grūziju – par 43 t, toties saruka uz Ukrainu – par 2,8 tūkst. t, Moldovu – par 354 t, Japānu – par 197 t, Izraēlu – par 148 t un Mongoliju – par 91 t.
2023. gadā no Latvijas sākās eksports uz Kazahstānu (16 t), Irāku (16 t), Vjetnamu (7 t), Papua-Jaungvineju (0,07 t) un Malaiziju (0,03 t), bet tas vairs neturpinājās uz Krieviju.
2023. gadā sagatavotās vai konservētās zivis un jūras produktus Latvija eksportēja uz 68 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksportā 2023. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 38,1 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta struktūra 2023. gadā (% no kopējā apjoma 38,1 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.