Imports

Zivju produkcijas ( bez konserviem) imports

 

2019. gada 9 mēnešos zivju produkcijas (bez konserviem) imports  palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 10% un par 2%. Latvija importēja 45,4 tūkst. t zivju produkcijas 110,8 milj. EUR vērtībā. 2019. gada 9 mēnešos izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Tā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 0,6 procentu punktiem pieauga ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā.  ES valstu īpatsvars veidoja 74,3%, savukārt trešo valstu īpatsvars samazinājās un sastādīja 25,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa. 

 

2019. gada 9 mēnešos līderpozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Igaunija, Zviedrija, Islande, Norvēģija, Dānija un Lielbritānija. Iepriekšminēto valstu īpatsvars saglabājās 2018. gada I pusgada līmenī un  veidoja 87,4% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma. Zivju produkcijas importa apjoms no Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Polijas palielinājās, turklāt  nokritās zivju produkcijas importa apjomi no Lielbritānijas (par 19%), Zviedrijas (par 18%) un Dānijas (par 16%), kā arī no Norvēģijas (par 8%).

 

Nozīmīgāko valstu zivju produktu (bez konserviem) importa struktūra sugu griezumā (% no katras valsts kopējā importa apjoma)

 

2019. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu zivju produkcijas imports no trešajām valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8% un par 30%. Starp trešajām valstīm zivju produkcijas importa apjoms palielinājās no Argentīnas, ASV, Čīles, Islandes, Krievijas, Ķīnas, Marokas un Vjetnamas, turklāt Latvija saka importēt zivju produkciju no tādam valstīm kā Mauritānija un Urugvaja, un pozitīvas izmaiņas zivju produkcijas importa apjomā no iepriekšminētām valstīm pilnībā kompensēja zivju produkcijas apjoma kritumu no Fēru salām, Grenlandes un Norvēģijas.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2019. g. 9 mēnešos, ( % no kopējā apjoma, 45,4 tūkst. t)

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 30 valstīm.

 

Zivju konservu imports 

 

2019. gada 9 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports  palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8,2% un par 18,6%. Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās veidoja 5,1 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju importa apmērs sasniedza 119,3 milj. EUR. 

 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm un 2019. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms  no ES valstīm būtiski palielinājās. Pieauga sagatavoto un konservēto zivju imports gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 14% un par 19%. Vienlaikus par 4 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā. 2019. gadā 9 mēnešos ES valstu īpatsvars veidoja 83,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.

 

Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Spānija, Vācijas un Zviedrijas.  Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm palielinājās, 2019. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Beļģija, Bulgārija, Dānija un Portugāle. Vienlaikus 2019. gada 9 mēnešos Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Austrijas, Čehijas, Īrijas un Slovākijas. Taču zivju konservu importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija tik būtisks un neietekmēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjomu.

 

2019. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu par 14,5% samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm, un vienlaikus par 4,3 procentu punktiem samazinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2019. gada  9 mēnešos tas veidoja 16,3%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Filipīnas, Islande, Ķīna, Ukraina, Vjetnama, Papua-Jaungvineja, Čīle, Norvēģija, Seišelu salas un Taizeme,  bet tikai  no pēdējām četrām valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 

 

Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2019. g. 9 mēnešos ( % no kopējā apjoma, 5,1 tūkst. t)

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 29 valstīm.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

 

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) imports tonnās samazinājās par 2,4%, bet, neskatoties uz importa apjoma kritumu tonnās, zivju produkcijas importa apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 1%. 2018. gadā Latvija importēja 61,2 tūkst. t zivju produkcijas 145,5 milj. EUR vērtībā. 2018. gadā izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu, ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā samazinājās par 6,4 procentu punktiem, un ES valstu īpatsvars veidoja 75,3% Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Savukārt trešo valstu īpatsvars pieauga un sastādīja 24,7% Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā. 2018. gadā līdera pozīcijas starp saldētu zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija, Dānija, Islande un Lielbritānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis 2018. gadā veidoja 86,9% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, bet šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 1,3 procentu punktu. Būtiski palielinājās zivju produkcijas importa apjomi tikai no Islandes (2 reizes), Dānijas (par 12%), Norvēģijas (par 10,5%), kā arī no Zviedrijas (par 2%), bet no pārējām valstīm zivju produkcijas importa apjomi samazinājās.

Zivju produkcijas (bez konserviem) importā no trešajām valstīm ir saskatāma pieauguma tendence. 2018. gadā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no trešajām valstīm (ieskaitot NVS) palielinājās ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē, attiecīgi par 31,6 % un par 28,2 %.  Vislielākais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma pieaugums bija no Islandes (2,1 tūkst. t), Fēru salām (1,0 tūkst. t) un Norvēģijas (0,7 tūkst. t). Turklāt palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomi no Čīles, Indonēzijas,  Izraēlas, Krievijas, Kazahstānas un Peru. Vienlaikus samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no tādām valstīm, kā Argentīna, ASV, Kanāda, Ķīna, Maroka, Ukraina un Vjetnama. Latvija pārtrauca zivju produkcijas (bez konserviem) importu no Irānas, bet tajā pašā laikā sāka importēt zivju produkciju no Grenlandes, Omānas, Uzbekistānas, Turcijas un Taivānas. Taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā no šīm valstīm nebija tik būtiskas, lai ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu.  Savukārt zivju produkcijas importa apjoma pieaugums no Islandes, Norvēģijas un Fēru salām, pilnībā kompensēja zivju produkcijas importa apjoma kritumu no citām trešajām valstīm.

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 39 valstīm. 

 

Zivju konservu imports 

 

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,6% un par 5,6%. Sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 6,4 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 23,1 milj. EUR.

 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. Taču 2018. gadā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no ES valstīm samazinājās par 5,1%, un tā apmērs naudas izteiksmē samazinājās par 0,5%. 2018. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 83% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma, un salīdzinājumā ar 2017. gadu šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā palielinājās par 2,1 procentu punktiem. 

 

Ņemot vērā kopējo samazināšanas tendenci, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Itālija, Polija, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Bulgārijas, Francijas, Igaunijas, Nīderlandes un Portugāles. 

 

2018. gadā būtiski samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm, gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 18,4% un par 26%. Tas galvenokārt bija saistīts ar izmaiņām sagatavoto un konservēto zivju importa struktūrā, īpaši no ASV, Islandes, kā arī no Ķīnas un Norvēģijas. Ņemot vērā to ka, 2018. gada laikā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no trešajām valstīm būtiski samazinājās, vienlaikus par 2,2 procentu punktiem samazinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā un 2018. gadā tas veidoja 16,7%.
 

 

Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā Ķīna, Seišelu salas, Ukraina, ASV, Vjetnama, Islande, un Norvēģija, bet tikai no pēdējām trim valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2018.  gada Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Baltkrievijas, Ekvadoras, Filipīnām, Japānas, Kazahstānas un Papua-Jaungvinejas, bet sāka importēt zivju konservus no Čīles, Ganas un Kanādas. Taču katras šīs valsts īpatsvars Latvijas kopējā importa apjomā nav tik nozīmīgs, lai ietekmētu Latvijas sagatavoto un konservēto zivju  un jūras produktu importa apjomu. 

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 valstīm.