2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijas zivju apstrādes sektorā kopējais saražotās zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju apjoms tonnās samazinājās par 11,6% jeb 6,2 tūkst. t, sasniedzot 53,4 tūkst. t. Savukārt pārdotās zivju produkcijas, ieskaitot zivju konservus, apjoms veidoja 52,4 tūkst. t. Tas nozīmē, ka 2020.gadā zivju produktu piedāvājums bija nedaudz lielāks par pieprasījumu.
2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu realizētās zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju vērtība, neskatoties uz ražošanas apjoma samazinājumu, palielinājās par 9,3% jeb 14,1 milj. EUR, sasniedzot 166,4 milj. EUR, kas nozīme, ka Latvija sāka realizēt augstākas vērtības zivju produkciju.
Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju ražošanas apjoms (tūkst. t) un tās vērtība (milj. EUR)*
*neieskaitot atvēsinātās un saldētās zivju produkcijas ražošanu uz zvejas kuģiem
Latvijā tiek ražota ļoti dažāda veida zivju produkcija – saldētas, sālītas, kūpinātas, kaltētas zivis, kā arī zivju konservi (preservi) un kulinārijas izstrādājumi. 2020.gadā vislielāko īpatsvaru – 28,7% jeb 15,3 tūkst. t - no Latvijā saražotiem zivju produktiem sastādīja atvēsinātas, saldētas zivis un zivju fileja, kā arī nelielos apjomos saldētas zivju aknas, ikri un pieņi. Saldēta zivju produkcija galvenokārt tiek ražota no Baltijas jūrā iegūtām zivīm - brētliņām un reņģēm. Gandrīz līdzīgu īpatsvaru – 26% jeb 13,9 tūkst. t – veidoja konservi no brētliņām, sardīnēm un sardinellas (veselām zivīm vai gabalos). Pārējās sagatavotās un konservētās zivis, jūras produkti un kaviārs veidoja 23,3% jeb 12,4 tūkst. t. Šo pārējo zivju galveno ražošanas apjomu veidoja tādas zivis, kā makreles, tunzivis, anšovi un surimi izstrādājumi* un nelielos daudzumā citu sugu zivis. Mazāku īpatsvaru no kopējā saražotā apjoma veidoja konservi no siļķēm (t.sk. reņģēm) - 10,3% jeb 5,5 tūkst. t. Šī pēdējā konservu veida ražošanā kā izejviela pārsvarā tiek izmantotas vietējās izcelsmes (Baltijas jūras zvejnieku) nozvejotas zivis. Sālītas, kūpinātas, kaltētas un vītinātas zivis un zivju fileja, kā arī zivju aknas, ikri, pieņi, spuras, galvas un astes veidoja 8,7% jeb 4,7 tūkst. t no Latvijā saražotās zivju produkcijas. Salītās un kūpinātās produkcijas ražošanā pārsvarā tiek izmantotas importētas okeāna un citu ūdeņu zivis - siļķes, makreles, sardinellas un foreles. Konservi no lašiem veidoja - 2,1% jeb 1,1 tūkst. t un cita zivju produkcija, tāda kā sagatavoti un termiski apstrādāti gatavi ēdieni, kuriem par pamatu izmantotas zivis, ūdens mīkstmieši un moluski, sastādīja 0,9% jeb 0,5 tūkst. t.
2020.gadā Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā bija iekļauti 114 atzīti zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, no kuriem lielākie ir SIA “Brīvais Vilnis”, SIA “Gamma-A” un SIA “Karavela”.
Saražotās zivju produkcijas un zivju konservu produktu veidu struktūra 2020.gadā, (% no kopējā apjoma, 53,4 tūkst. t)
*Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.