Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Pienākuši Jāņi, un reti kurš svinību galds iztiek bez tradicionāli latviskiem ēdieniem. Zāļu vakarā vai Jāņu dienā ķimeņu sieru nogaršo pat tie, kuri ikdienā tam nepievērš nekādu uzmanību. Bet kas īsti ir ķimeņu siers? Un vai visi sieri, kuru sastāvā ir ķimenes, dēvējami par “Jāņu sieru”?

Izrādās, nav gan. Par “Jāņu sieru” drīkstam saukt tikai viena veida sieru – tādu, kurš gatavots pēc īpašas senas receptūras kā nenogatavināts skābpiena produkts no sarecināta piena, izmantojot tikai pienskābes baktēriju ieraugu vai biezpienu, to karsējot un pievienojot sviestu vai saldo krējumu, olas, vārāmo sāli un ķimenes. Kādēļ tik bargi nosacījumi? Jo “Jāņu siers” ir dārgs produkts (tam jāpievieno sviests vai saldais krējums), tā pagatavošanas receptūra ir apstiprināta Eiropas komisijā un tas (līdz ar vēl vairākiem Latvijas produktiem) ir iekļauts ES aizsargāto produktu reģistrā, turklāt marķēts ar īpašu logo. Tas arī ir iemesls, kādēļ ne viss ķimeņu siers saucams par Jāņu sieru.

Ja neesat pārliecināts veģetārietis, svinību laikā nespēsit turēties pretim ugunī ceptas gaļas smaržai. Marinēta, grilēta vai ugunskurā apcepta gaļa ir kļuvusi par kārdinošu vasaras svinību sastāvdaļu. Ceļš pie šī garduma visbiežāk sākas tirgū vai veikalā. Izvēloties produktus, svarīgs nosacījums ir iepirkšanās drošā tirdzniecības vietā (nevis pie “ratiņtigotājiem”), pievēršot uzmanību produkcijas marķējumam, derīguma termiņam, uzglabāšanas apstākļiem un citiem apstākļiem, par kuriem vairāk informācijas varat uzzināt ZM vietnē.

Kā izvēlēties gaļu, īpaši, ja ir vēlēšanās pirkt Latvijā ražotu? Tad jāmeklē produkta marķējums. Pērkot svaigu gaļu tirgū, marķējums nebūs uz katra gaļas gabaliņa, jo uz viena sadalīta liemeņa pavisam var būt seši veselības marķējumi. Veselības marķējumā (kas atkarībā no gaļas ieguves var būt gan ovāls, gan taisnstūris, trijstūris vai daudzstūris) ir norādīta izcelsmes valsts un uzņēmumam piešķirtais atzīšanas vai reģistrācijas numurs. Ja pērkat fasētu gaļu veikalā, tad uz katra iepakojuma jābūt identifikācijas marķējumam un informācijai par ražotāju vai izplatītāju un gaļas izcelsmi. Vairāk norāžu par to, kam gaļas pirkšanas procesā pievērst uzmanību, varat izlasīt ZM vietnē.

Jāņu tēvam jau kopš sentēvu laikiem prasīts alus – jo tev mieži tīrumā! Bet šogad piedāvāsim ne sliktāku alternatīvu: kvasu, kas gatavots pēc senās, bet mūsdienām pielāgotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Kvass pēdējā laikā sāk atgūt popularitāti. Modernās tehnoloģijas ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvās vielas, kuras kvasam un dod īpašo garšu. Turklāt kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, un tam nedrīkst pievienot konservantus. Nepasterizēts kvass ir jāizlieto maksimāli piecu dienu laikā, tādēļ to drīkst pasterizēt. Produkta nosaukumā vārdu “kvass” atļauts lietot tikai tad, ja dzēriens ražots ar raudzēšanas metodi, nepievienojot neatļautās pārtikas piedevas. Jāpiebilst, ka kvasu drīkst ražot arī bez iesala, kas nav pieļaujams iesala dzēriena ražošanā. Kādas ir atšķirības starp kvasu un iesala dzērienu, kas arī var būt lielisks Jāņu dzēriens, izlasiet ZM vietnē.

Vēl daudz citu interesantu un noderīgu rakstu par ikdienā lietojamo pārtiku varat izlasīt Zemkopības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Pircēja ceļvedis”. Lai visiem skaisti Jāņi un garšīga svētku maltīte!


Informāciju sagatavoja:

 

Rūta Rudzīte

Sabiedrisko attiecību speciāliste
Ruta.Rudzite [at] zm.gov.lv