Ministrs Kaspars Gerhards: aicinām Eiropas Komisiju steidzami īstenot nepieciešamos tirgus atbalsta un finansiālā atbalsta ārkārtas pasākumus

Ministrs Kaspars Gerhards: aicinām Eiropas Komisiju steidzami īstenot nepieciešamos tirgus atbalsta un finansiālā atbalsta ārkārtas pasākumus

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pirmdien, 15. novembrī, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā ministri diskutēja par pašreizējo situāciju lauksaimniecības tirgū un Eiropas Padomes (EP) secinājumiem par jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam.

 

Pašreizējā situācija lauksaimniecības tirgū kopumā vērtējama kā stabila, izņemot cūkgaļas tirdzniecību. ES iekšējā tirgū pārprodukciju radījusi ne tikai kovid ietekme, bet arī eksporta sarežģījumi, ko veicinājis Āfrikas cūku mēris. 

 

Latvijas tirgū ienāk cūkgaļa no citām ES dalībvalstīm, galvenokārt, Polijas, Beļģijas un Spānijas, un cūkgaļas iepirkuma cena nepārtraukti pazeminās. Pašlaik cūkaudzētāju finansiālā situācija un maksātspēja ir noslīdējusi līdz kritiski zemai robežai. Vienlaikus ar cenu samazināšanos cūkaudzētājiem kopš 2020. gada vidus ir jāsastopas ar pieaugošām ražošanas izmaksām, ko rada lopbarības graudu cenas kāpums. Kviešu cena 2021. gada oktobrī ir pieaugusi par vairāk nekā 7 procentiem. Pēdējo divu mēnešu laikā cūkgaļas cena Latvijā ir noslīdējusi līdz kritiskam līmenim. Latvija ir sasniegusi jaunu absolūto cenas antirekordu – 95,5 centi par kilogramu, kas ir par 26 procentiem zemāk nekā pagājušajā gadā. Ja situācija vēl pasliktināsies, pastāv daudzu Latvijas cūkaudzēšanas saimniecību slēgšanas risks. 

 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lai mazinātu cūkaudzētāju finansiālās grūtības, Latvija jau kopš kovid pandēmijas sākuma ir atbalstījusi cūkgaļas ražotājus no nacionālā budžeta. Bet krīze nav tikai atsevišķu dalībvalstu problēma – tā pašlaik skar visu ES kopējo tirgu un individuālie dalībvalstu atbalsta pasākumi nerisina ES kopējā tirgus pārsātinājumu, kas ir galvenais iemesls kritiskajai situācijai. Tādēļ aicinām Eiropas Komisiju steidzami īstenot nepieciešamos tirgus atbalsta un finansiālā atbalsta ārkārtas pasākumus.”

 

Dalībvalstu ministri sēdē apsprieda arī EP secinājumus par jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, ko Eiropas Komisija publiskoja 2021. gada jūlijā. Mežsaimniecība ir ārkārtīgi nozīmīga Latvijas ekonomikai, tāpēc Latvijas interesēs ir, lai meža nozare arī turpmāk dotu vienlīdz lielu pienesumu valsts ekonomikai un sociālajai jomai. Nenoliedzami, ir jāņem vērā arī kopējie ES klimata un vides mērķi. EP secinājumi par jauno Meža stratēģiju kopumā no Latvijas puses ir atbalstāmi, bet ministra Kaspars Gerhards uzsvēra, ka noteikti jāņem vērā visas trīs ilgtspējības dimensijas – ekonomiskā, sociālā un vides/klimata dimensija, kā arī dalībvalstu atšķirīgā situācija un īpatnības, meža apsaimniekošanas prakse un kultūras un vēsturiskā attīstība. 

_________________________
Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte, 
sabiedrisko attiecību speciāliste 
Tālrunis: +371 67027498 
E-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv 
Tīmekļvietne: www.zm.gov.lv  

  • Publicēts:
    15.11.2021