Trešdien, 13. maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē, kurā dalībvalstis diskutēs par Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, līdz šim pieņemtajiem atbalsta pasākumiem un tālāko nepieciešamo rīcību tautsaimniecības atjaunošanai.
Zemkopības ministrs Kapars Gerhards: “Tieši šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš pierādīt Eiropas Savienības dalībvalstu vienotību un saliedētību, kā arī jānodrošina Eiropas Savienības tirgus aizsardzība. Laikā, kad visu pasauli ieskauj Covid-19 izraisītā krīze, primāri ir jāstiprina Eiropas Savienības tirgus, samazinot importa preču un pakalpojumu apjomu, lai iespējami veicinātu Eiropas Savienības dalībvalstu tirgus dalībnieku saimniecisko darbību. Neapšaubāmi valsts iedzīvotājiem, izvēloties preces savam pārtikas grozam, ir jāizsver iespēja dot priekšroku tieši pašmāju ražotājiem, tādējādi nodrošinot būtisku atbalstu vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Jo lielāks vietējo ražotāju produktu īpatsvars būs tirdzniecības vietās, jo vairāk tiks sekmēts vietējā produkta noiets tirgū.”
Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas (EK) līdz šim īstenotos pasākumus, īpaši attiecībā uz dažādu noteikumu un procedūru vienkāršošanu un atkāpēm, avansa maksājumu veicināšanu, atvieglotiem nosacījumiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 (LAP) grozījumu veikšanā un privātās uzglabāšanas atbalstu piena produktiem. Tāpat atzinīgi vērtējami EK veiktie pasākumi, kuru mērķis ir Covid-19 ietekmes samazināšana zivsaimniecības nozarē.
Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību ES ražotāju un uzņēmumu aizsardzībai, ES tirgū dodot priekšroku ES ražotiem, nevis importētiem produktiem – ir pienācis laiks stingrāk uzstāt, lai importētie produkti atbilstu tiem pašiem augstajiem ražošanas standartiem, kādus ievēro ES ražotāji.
Vienlaikus ZM vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas ir jārisina. Piemēram, EK neparedz papildu finansējumu lauku attīstības jomā šo pasākumu īstenošanai. Taču tām dalībvalstīm, kurās sekmīgi īsteno LAP un kurām LAP finansējums ir izmantots, t.sk. Latvijai, nebūs iespēju šos pasākumus īstenot. Tāpēc Latvija nevarēs īstenot EK paredzēto pasākumu lauksaimnieku (5000 eiro) un mazu un vidēju uzņēmumu (50 000 eiro) atbalstam. ZM uzskata, ka ir jārod risinājums, kā atbalstīt tās dalībvalstis, kuras līdz šim ir sekmīgi īstenojušas LAP un kurām vairs nav pieejama LAP finansējuma. Tam ir nepieciešams papildu finansējums no EK, lai visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas mazināt Covid-19 krīzes izraisītās sekas lauku attīstības jomā.
Ņemot vērā to, ka cūkgaļas cenu kritums Latvijā pēdējo nedēļu laikā jau sasniedzis 20%, ZM uzskata, ka privātās uzglabāšanas atbalstu ir nepieciešams paredzēt arī cūkgaļai.
Nav šaubu, ka Covid-19 krīzei būs negatīva ilgtermiņa ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm. Tāpēc, izstrādājot Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu 2021.-2027. gadu plānošanas periodam, ir nepieciešams beidzot izlīdzināt tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Grūti klājas arī uzņēmējiem zivsaimniecības nozarē – ir samazinājies apgrozījums, radies darbinieku atlaišanas risks, veidojas uzkrājumi noliktavās, ir problēmas saņemt samaksu par pārdoto produkciju. Tāpēc ZM sagaida, ka EK akceptēs aprīlī iesniegtos grozījumus Rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam, lai ZM bez kavēšanās varētu sākt atbalsta pasākumu ieviešanu visos zivsaimniecības sektoros.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: