Apraksti

Tāljūrā un Baltijas jūrā zveju veica 660 Latvijas zvejas kuģi un piekrastes laivas (uz 31.12.2020.) ar kopējo dzinēja jaudu 41 410 kW un kopējo bruto tilpību 23 545 GT. 2020.gadā Latvijas kopējā nozveja bija 103 105,7 t.

  1. Zveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos

    • Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ar piekrastes zonu saprot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņu daļu, kuras dziļums nepārsniedz 20 metrus, izņemot tās seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru dziļuma izobātu. Piekrastes zveja ir būtisks iedzīvotāju nodarbošanās veids Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes novados. Saskaņā ar Zvejniecības likumu zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) tiek iedalīts nozvejas apjoms, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai Baltijas jūrā nav mazāks par 3% un reņģu zvejai – par 4% no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejas flotē, kurā ietver kuģus ar kopējo lielāko kuģa garumu līdz 12 m pēc Latvijas Zvejas kuģu reģistra datiem uz 31.12.2020. bija 603 zvejas laivas (tai skaitā, pašpatēriņa zvejniekiem piederošās laivas) ar kopējo dzinēju jaudu 4 407 kW un kopējo bruto tilpību 745 GT. Kuģu skaits šajā segmentā veidoja aptuveni 91,4% no kopējā Latvijas zvejas flotes vienību skaita, tomēr tikai 3,1% no kopējās bruto tilpības un 10,6% no kopējās dzinēju jaudas. Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki – dažāda veida tīkli un murdi, kā arī stāvvadi reņģu zvejai. Lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē veido reņģes, apaļie jūras grunduļi, salakas, plekstes, vimbas, asari, vējzivis, mencas, lucīši un plauži. Kopējā nozveja Baltijas jūrā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2020.gadā bija 3 103,3 t., kas ir 3,0% no Latvijas kopējās nozvejas.
  2. Zveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā

    • Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas uz 31.12.2020. zvejoja pavisam 49 kuģi, kuru kopējais lielākais kuģa garums ir no 12m līdz 40m. Šo kuģu kopējā dzinēju jauda ir 15 487 kW un kopējā bruto tilpība 5 714 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 7,4%, no kopējās dzinēju jaudas – 37,4% un no kopējās bruto tilpības – 24,3%. Aiz piekrastes joslas zvejojošie kuģi ar traļiem pārsvarā zvejoja brētliņas, reņģes, kā arī mencas. Galvenās zivju sugas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kuras rada vislielāko ekonomisko vērtību, ir brētliņas, reņģes un mencas, kuru nozveja 2020.gadā bija 53 862,2 t., kas veidoja 93,6% no kopējā nozvejas apjoma, kas tiek iegūts Baltijas jūrā. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas tiek veikta arī nelimitēto zivju sugu – salaku, plekstu, četrragu jūras buļļu, apaļo jūras grunduļu, u.c. zivju zveja. 2020.gadā nelimitēto sugu nozveja bija 3659,9 t, kas ir 6,4% no kopējās nozvejas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas. Kopējā nozveja aiz piekrastes joslas Baltijas jūrā 2020.gadā bija 57 525,7 t., kas ir 55,8% no visas Latvijas kopējās nozvejas.
  3. Zveja tāljūrā

    • Latvijas tāljūras zvejas attīstības iespējas visvairāk ir atkarīgas no Eiropas Savienības iespējām saglabāt un turpmāk uzturēt iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus ar trešajām valstīm par zveju to ūdeņos, kā arī to ietekmē lēmumi, kas tiek pieņemti starptautiskās zvejniecības pārvaldības organizācijās par zveju starptautiskajos ūdeņos aiz piekrastes valstu Ekonomisko zonu robežām. Tāljūras zvejai uz 31.12.2020. kopā bija reģistrēti 8 Latvijas kuģi.
       

Starptautisko zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos Latvijas zvejas kuģi zvejoja Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonos (3 kuģi). Savukārt trešo valstu ūdeņos – Mauritānijas Islāma Republikas un Marokas Karalistes Ekonomiskajā zonā darbojās 2 kuģi. Tāljūras zvejas flotes 8 kuģu kopējā dzinēju jauda bija 21 516 kW un kopējā bruto tilpība 17 086 GT. No Latvijas zvejas flotes kopējā kuģu skaita šis segments veidoja 1,2%, bet no kopējās dzinēju jaudas – 52,0% un no kopējās bruto tilpības – 72,6%. Galvenās sugas tāljūras zvejā bija stavridas, skumbrijas, sardīnes, garneles, mencas, jūras plauži un sardinellas. Kopējā nozveja tāljūrā 2020.gadā bija 42 476,7 t., kas ir 41,2% no visas Latvijas kopējās nozvejas.


Saistītie dokumenti