Sēklkopība

Sēklu un šķirņu apriti regulē Sēklu un šķirņu aprites likums, kura mērķis ir aizsargāt sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas sējai un reglamentēt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju šķirņu apriti.

 

Prasības sēklaudzēšanai un sēklu tirdzniecībai nosaka labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, kartupeļu, biešu un dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

 

Sēklu apriti uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

 

AKTUĀLI!

 

Plānotie grozījumi 2022. gadā sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumos.

 

Visos sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumos plānoti grozījumi, lai pārņemtu Komisijas 2021.gada 16.jūnija Īstenošanas Direktīvas (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (turpmāk – Direktīva), prasības. 

 

Direktīva paredz, ka, lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk - BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

 

Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Selekcijas jomā jaunās šķirnes bieži ir līdzīgas viena otrai un atsevišķos gadījumos, kad vizuāli pēc fenotipiskajiem novērojumiem uz lauka ļoti grūti atšķirt šķirnes, pastāv iespēja izmantot BMP šķirnes identifikācijai.

 

Latvijā šobrīd nav iespējams veikt BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē veikt šķirņu identifikāciju ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP.

 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar ko, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un kontrollauciņu testos. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.

 

Labības sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi tiks papildināti ar Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu (turpmāk – Direktīva 2021/1927), prasībām.

 

Direktīva 2021/1927, kas paredz noteikt jaunas selekcijas iespējas un ražošanas prasības hibrīdajiem kviešiem. Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados visā pasaulē citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte ir atzīta par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai.

 

Tā kā hibrīdo kviešu citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes selekcijas paņēmiens ir jauns, ir noteikts, ka Direktīvas 2021/1927 noteiktās prasības hibrīdajiem kviešiem uz lauka būs spēkā līdz 2029.gada 31.augustam.  Pēc šī termiņa prasības tiks pārskatītas un lemts, vai tās atstās spēkā.

 

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams iegūt zināšanas par citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes piemērošanu un, lai varētu pārskatīt attiecīgos noteikumus, atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskatu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumu noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.

 

Informācija būs jāapkopo un jāsūta Komisijai un citām Eiropas savienības dalībvalstīm katru gadu līdz 2030.gada 28.februārim ieskaitot.

 

2022. gadā veiktie grozījumi normatīvajos aktos sēklu un šķirņu aprites jomā

 

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" 

(Ministru kabineta 01.02.2022. noteikumi Nr. 85/LV, 24, 03.02.2022./)

 

Noteikumi papildināti ar divām aireņu pasugām:

Lolium multiflorum Lam. spp. italicum (A. Br.) Vokart syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum;

Lolium multiflorum Lam. spp. westerwoldicum Wittmt. syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. Alternativum.

 

Noteikumos mainīti sēklu mitruma rādītāji atkārtotajam pārbaudes termiņam  (vienam gadam un trīs mēnešiem) zirņiem un pupām, kā arī vīķiem un lupīnām. Turpmāk pupu un zirņu, kā arī vīķu un lupīnu sēklām, kas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām atkārtotās pārbaudes termiņš ir viens gads, ja sēklu mitrums nepārsniedz 16,0 % un trīs mēneši, ja sēklu mitrums pārsniedz 16,0 % (pirms tam mitruma slieksnis bija 15,0%). 

 

Turpmāk miežabrāļa Phalaris arundinacea L.  sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete nebūs norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti". 

 

Noteikumu grozījumos noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir jāpievieno arī pavaddokuments. 

 

Tā kā pākšaugus sēj  agrāk par citām lopbarības augu sugām,  sēklaudzētājiem iesniegumi par  pirmsbāzes un bāzes kategorijas pākšaugu sēklām ar pazeminātu dīgtspēju  Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk - dienests) būs jāiesniedz agrāk nekā līdz šim.  Dienests apkopos informāciju par kopējo iesniegumu skaitu pākšaugiem pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju un sniegs  informāciju Nacionālajai  augu šķirņu padomei līdz 1. martam (līdzšinējā 20. aprīļa vietā). 

 

Sēklu sertifikācijā izmantotās metodes un procedūras pieejamas dienesta tīmekļvietnē - https://www.vaad.gov.lv/lv/starptautiskas-metodes

 

 

Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"

(Ministru kabineta 01.02.2022. noteikumi Nr. 86/LV, 24, 03.02.2022./)

 

 

Noteikumu grozījumos pārņemtas Komisijas 2021.gada 8.marta Īstenošanas Direktīva (ES) 2021/415, ar ko groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām, prasības. Attiecīgi mainīti kviešu latīniskie nosaukumi:

mīkstie kvieši Triticum aestivum L. subsp. aestivum

speltas kvieši Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell., 

cietie kvieši  Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren.

 

Noteikumu grozījumos noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir jāpievieno arī pavaddokuments. 

 

Turpmāk griķu Fagopyrum esculentum Moench sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete nebūs norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti". 

 

Turpmāk lauksaimnieks, iesniedzot iesniegumu sēklu kvalitātes rādītāju noteikšanai, tajā varēs norādīt, vai vēlas noteikt dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojājuši sēklas to uzglabāšanas laikā. Līdz šim šī rādītāja noteikšana bija obligāta. 

 

No noteikumiem tiek svītrots nosacījums, kas nosaka atkārtotās pārbaudes termiņu, ja konstatētas dzīvas graudu ērces vai citi dzīvi sēklu kaitēkļu, kas bojā sēklas to uzglabāšanas laikā. Turpmāk atkārtotās sēklu pārbaudes termiņu neietekmēs sēklu invāzija ar kaitēkļiem.

 

Sēklu sertifikācijā izmantotās metodes un procedūras pieejamas dienesta tīmekļvietnē - https://www.vaad.gov.lv/lv/starptautiskas-metodes

 

 

2021. gadā veiktie grozījumi normatīvajos aktos sēklu un šķirņu aprites jomā

 

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 668 "Noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm"

(Ministru kabineta 11.05.2021. noteikumi Nr. 295 /LV, 93, 17.05.2021./)

 

Noteikumi ir papildināti ar prasību atzīt par līdzvērtīgām lauku apskates, kas veiktas:

Ukrainā attiecībā uz labības sēklu ražošanai paredzētiem augiem, kurus oficiāli sertificējušas Ukrainas iestādes;

Apvienotajā Karalistē (neietverot Ziemeļīriju) attiecībā uz labības sēklu ražošanai paredzētiem augiem, lopbarības augu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, biešu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un eļļas augu un šķiedraugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, kurus oficiāli sertificējušas Apvienotās Karalistes iestādes.

 

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"

(Ministru kabineta 17.08.2021. noteikumi Nr. 562/LV, 159, 19.08.2021./) 

 

Notikumi papildināti ar nosacījumiem par eļļas augu izlases sēklu audzēšanu, kas ietver visas prasības, lai izaudzētu atbilstošas kvalitātes sēklas, kas paredzētas tirdzniecībai. Ir skaidri noteikts, ka izlases sēklu kvalitāte atbilst bāzes kategorijas sēklu kvalitātei un bāzes sēklām minētajiem rādītājiem lauku apskatei.

 

Veikti grozījumi attiecībā uz liniem:

lauku apskati sējas liniem turpmāk veiks ziedēšanas sākumā,

liniem precizēti Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu klātbūtnes pieļaujamā līmeņa nosacījumi.

 

Noteikumi ir papildināti ar nosacījumiem sējas kaņepēm par pēcpārbaudes kontrollauciņu iekārtošanu un  šķirnes tīrības rādītājiem.

 

Turpmāk lauksaimnieks, iesniedzot iesniegumu sēklu kvalitātes rādītāju noteikšanai, tajā varēs norādīt, vai vēlas noteikt dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojājuši sēklas to uzglabāšanas laikā. Līdz šim šī rādītāja noteikšana bija obligāta.

 

Noteikumos ir noteikts, ka tirgotājam ir pienākums sniegt informāciju par trešajām personām pārdotām sēklām.

 

Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – dienests) ir mainījusies dokumentu aprites sistēma, un patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā ne vairs papīra formātā.

 

Dienests turpmāk nevāks un neapkopos informāciju par linu un kaņepju sēklām. 

 

Noteikumu grozījumos noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir jāpievieno arī pavaddokuments. 

 

Noteikumos precizēti pieļaujamie sēklu procentuālie mitrumi tirdzniecībai paredzētām sēklām atkārtotas sēklu kvalitātes pārbaudēm pēc diviem vai viena gada, vai trīs mēnešiem, skaitot no pēdējās dīgtspējas pārbaudes.