Sēklu un šķirņu apriti regulē Sēklu un šķirņu aprites likums, kura mērķis ir aizsargāt sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas sējai un reglamentēt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju šķirņu apriti.

Nosacījumi  šķirņu iekļaušanai augu šķirņu katalogā un augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā noteikti  normatīvajos  aktos par Latvijas augu šķirņu katalogu un  augļu koku un ogulāju šķirņu saraksta veidošanu.

Prasības sēklaudzēšanai un sēklu tirdzniecībai nosaka labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, kartupeļu, biešu un dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

Sēklu un šķirņu apriti uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

SVARĪGI!

Informācija dārzeņu sēklu šķirņu kolekcionāriem!

Zemkopības ministrija atgādina, ka dārzeņu sēklu kolekcionārs, savā kolekcijā esošās dārzeņu sēklas, drīkst izplatīt tikai Latvijas teritorijā! Šo prasību nosaka Sēklu un šķirņu aprites likums (turpmāk – likums).

Savas kolekcijas dārzeņu sēklas kolekcionārs nedrīkst izplatīt kaimiņvalstīs, jo tur šāda veida sēklu izplatīšana nav atļauta!

Aicinām dārzeņu sēklu šķirņu kolekcionārus ievērot likuma un Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi) prasības par kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanu.

Atgādinām, ka Valsts augu aizsardzības dienests var pieņem lēmumu par kolekcionāra reģistrācijas anulēšanu, ja tiek pārkāptas likumā un noteikumos noteiktās prasības!

AKTUĀLI!

Noteikumi tiek papildināti ar nosacījumiem par tirdzniecību ar eļļas augu sugas saulespuķu (Helianthus annus L.) sēklām nelielos iesaiņojumos, ar prasībām un kārtību augu pases lietošanā, jo ir mainījusies situācija ar šīs sugas sēklu tirdzniecību Latvijā, turklāt ir nepieciešams norādīt sēklām nosakāmos Eiropas Savienībā reglamentētos nekarantīnas organismus. Noteikumi papildināti arī ar sēklu tirdzniecības atļaujas nosacījumiem komercsēklas (K) kategorijas sēklām baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm. 

Ministru kabineta 27.06.2023. noteikumi Nr. 356/LV, 125, 30.06.2023)

Saskaņā ar Direktīvu 2022/1647 noteikumos Nr.518 ir iekļauta labības slimību izturības noteikšana rudziem, kviešiem un miežiem salīdzinājumā ar standartšķirni, tostarp metodika un rādītāji, kā arī novērtējums deviņu ballu sistēmā.
Tāpat ir jāiekļauta arī auzu un tritikāles slimību izturības noteikšana salīdzinājumā ar standartšķirni, tostarp metodika un rādītāji, kā arī novērtējums deviņu ballu sistēmā. Vienlaikus izdarīti tehniski grozījumi, aizstājot Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) nosaukumu ar tās jauno nosaukumu – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU).

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Ministru kabineta 01.02.2022. noteikumi Nr. 85/ /LV, 24, 03.02.2022./un Ministru kabineta 05.07.2022. noteikumi Nr. 408/LV, 129, 07.07.2022./)

Noteikumi papildināti ar divām aireņu pasugām:

  • Lolium multiflorum Lam. spp. italicum (A. Br.) Vokart syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum;
  • Lolium multiflorum Lam. spp. westerwoldicum Wittmt. syn. Lolium multiflorum Lam. ssp. Alternativum.

Noteikumos mainīti sēklu mitruma rādītāji atkārtotajam pārbaudes termiņam  (vienam gadam un trīs mēnešiem) zirņiem un pupām, kā arī vīķiem un lupīnām. Turpmāk pupu un zirņu, kā arī vīķu un lupīnu sēklām, kas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām atkārtotās pārbaudes termiņš ir viens gads, ja sēklu mitrums nepārsniedz 16,0 % un trīs mēneši, ja sēklu mitrums pārsniedz 16,0 % (pirms tam mitruma slieksnis bija 15,0%). 

Turpmāk miežabrāļa Phalaris arundinacea L.  sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete nebūs norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti". 

Noteikumu grozījumos noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir jāpievieno arī pavaddokuments. 

Tā kā pākšaugus sēj  agrāk par citām lopbarības augu sugām,  sēklaudzētājiem iesniegumi par  pirmsbāzes un bāzes kategorijas pākšaugu sēklām ar pazeminātu dīgtspēju  Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk - dienests) būs jāiesniedz agrāk nekā līdz šim.  Dienests apkopos informāciju par kopējo iesniegumu skaitu pākšaugiem pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju un sniegs  informāciju Nacionālajai  augu šķirņu padomei līdz 1. martam (līdzšinējā 20. aprīļa vietā). 

Sēklu sertifikācijā izmantotās metodes un procedūras pieejamas dienesta tīmekļvietnē

Ar jaunākajiem grozījumiem noteikumi ir papildināti ar iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus lopbarības augu sugu šķirņu identitātes pārbaudē, ja dienesta inspektoram rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Grozījumos noteikts izņēmums, ka sēklu uzskaites žurnālā tirgotājam nav nepieciešams norādīt informāciju par pircēju, ja tiek pārdota sēkla nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos.
 

Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Ministru kabineta 01.02.2022. noteikumi Nr. 86/LV, 24, 03.02.2022./ un Ministru kabineta 09.08.2022. noteikumi Nr. 498/LV, 154, 11.08.2022./)

Noteikumu grozījumos pārņemtas Komisijas 2021.gada 8.marta Īstenošanas Direktīva (ES) 2021/415, ar ko groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām, prasības. Attiecīgi mainīti kviešu latīniskie nosaukumi:

  • mīkstie kvieši Triticum aestivum L. subsp. aestivum
  • speltas kvieši Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell., 
  • cietie kvieši  Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren.

Noteikumu grozījumos noteikts, ka Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir jāpievieno arī pavaddokuments. 

Turpmāk griķu Fagopyrum esculentum Moench sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete nebūs norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti". 

Turpmāk lauksaimnieks, iesniedzot iesniegumu sēklu kvalitātes rādītāju noteikšanai, tajā varēs norādīt, vai vēlas noteikt dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojājuši sēklas to uzglabāšanas laikā. Līdz šim šī rādītāja noteikšana bija obligāta. 

No noteikumiem tiek svītrots nosacījums, kas nosaka atkārtotās pārbaudes termiņu, ja konstatētas dzīvas graudu ērces vai citi dzīvi sēklu kaitēkļu, kas bojā sēklas to uzglabāšanas laikā. Turpmāk atkārtotās sēklu pārbaudes termiņu neietekmēs sēklu invāzija ar kaitēkļiem.

Sēklu sertifikācijā izmantotās metodes un procedūras pieejamas dienesta tīmekļvietnē

Grozījumos noteikta atkāpe saistībā ar nelielo iesaiņojumu tirdzniecību un informācijas iegūšanu no fiziskas vai juridiskas personas. Ja persona no tirgotāja iegādājas rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu, tirgotājam nav jānorāda pircēja dati sēklu uzskaites žurnālā.

Noteikumus ir papildināti ar hibrīdo kviešu kvalitātes prasībām, kā to nosaka Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu. Grozījumi nosaka jaunas selekcijas iespējas un ražošanas prasības hibrīdajiem kviešiem. Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados visā pasaulē citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte ir atzīta par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai.

Ar jaunākajiem grozījumiem noteikumi ir papildināti ar iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus labības sugu šķirņu identitātes pārbaudē, ja dienesta inspektoram rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"( Ministru kabineta 16.08.2022. noteikumi Nr. 513/LV, 160, 19.08.2022. )

Ar grozījumiem noteikumi ir papildināti ar iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus biešu sugu šķirņu identitātes pārbaudē, ja dienesta inspektoram rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
 

Kā arī ir veikti grozījumi noteikumos, lai nepieļautu Sēklu un šķirņu aprites likuma normu dublēšanu un savstarpēji saskaņotu normatīvo aktu prasības kultūraugu sugu šķirņu sēklaudzēšanā līdzīgi kā tas ir citos sēklaudzēšanas noteikumos. Tāpat kā pārējos sēklaudzēšanas noteikumos, tiek precizēti nosacījumi par sēklaudzētāju reģistrāciju, lauka apskatēm, sēklu paraugu ņemšanu, prasībām sēklu kvalitātei.

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumi Nr. 320/LV, 103, 30.05.2022.)

Ar grozījumiem noteikumi ir papildināti ar iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus eļļas augu un šķiedraugu sugu šķirņu identitātes pārbaudē, ja dienesta inspektoram rodas šaubas par šķirnes identitāti veicot vizuālos augu fenotipa novērojumus lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Tāpat ar grozījumiem tiek papildināts Latvijā audzēto eļļas augu sugu saraksts ar vēl vienu sugu – sāreptas sinepēm, jo ir uzsākta to sēklaudzēšana. Noteikumi ir papildināti arī ar attiecīgajiem nosacījumiem šai sugai par lauku apskatēm, sēklu kvalitāti un pēcpārbaudi.

Grozījumi nosaka, ka baltajām sinepēm un sāreptas sinepēm var būt arī komercsēklas.

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Ministru kabineta 09.08.2022. noteikumi Nr. 497/LV, 154, 11.08.2022./)

Sēklaudzētājam vairs nav jāinformē dienests par sīpolu un puravu sēklaudzēšanas sējuma izveidi 60 dienu laikā pēc sējas.

Kopš spēkā stājusies Augu veselības regula, ir noteikts, ka sēklām, kuras tiek ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir jābūt fitosanitārajam sertifikātam. Šī prasība noteikumu grozījumos ir uzsvērta, lai privātpersonas, kas ieved dārzeņu sēklas personiskajām vajadzībām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, varētu apliecināt, ka sēklas atbilst fitosanitārajām prasībām, un, šķērsojot robežu, fitosanitāro sertifikātu uzrādītu Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem.

Tā kā sīpolu, puravu, paprikas Capsicum annuum L., tomātu Solanum lycopersicum L., daudzziedu pupiņu Phaseolus coccineus L., krūmu un kāršu pupiņu Phaseolus vulgaris L., lobāmo apaļo zirņu, šķautņaino zirņu, cukura zirņu Pisum sativum L., dārza pupu Vicia faba L. un galda biešu Beta vulgaris L. sēklām var būt Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi, ir noteiktas fitosanitārās prasības šo sugu sēklām. Noteikumu grozījumos papildināti nosacījumi kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanai attiecībā uz iepriekšminētajām sugām. Kolekcionārs, kas izplata šīs sēklas, turpmāk automātiski tiks iekļauts Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā, lai Valsts augu aizsardzības dienestam būtu iespēja uzraudzīt sēklu materiāla kvalitāti.

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (2022. gada 16. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 512;)

Izdalītas atsevišķi lopbarības augu viengadīgās sugas un daudzgadīgās sugas. Noteikts viengadīgo sugu SIN ilgums, atsevišķi izdalot ziemāju un vasarāju formas un papildinot punktu ar pupu un zirņu ziemas formām (noteikumu projekta 1. punktā izteiktais noteikumu 8. punkta 8.2.1. un 8.2.2. apakšpunkts), paredzētas atsevišķas novērtēšanas grupas (4.pielikums), noteikts veģetācijas perioda ilgums (7. pielikuma 23.punkts), kā arī noteikts, ka ziemcietību novērtē ballēs (8. pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunkts). 

Precizētas novērtēšanas grupas arī citām sugām: vasaras un ziemas kviešiem, speltas kviešiem, miežiem un daudzziedu airenei izdalītas divas pasugas.  (4.pielikuma 2.2. un 2.4. apakšpunkts, 4. punkts,  5.2. apakšpunkts un 18. punkts).

Noteiktas hibrīdo šķirņu novērtēšanas grupas (4.pielikuma 2.2., 2.4. un 5.2. apakšpunkts) un izsējas normas (5. pielikuma 1.2., 1.4. un 5.2. apakšpunkts).

Kviešu un miežu šķirņu SIN konvencionālajā lauksaimniecībā turpmāk notiks četrās vietās, bioloģiskajā lauksaimniecībā – trijās vietās. Savukārt auzu šķirņu SIN notiks trijās vietās un ziemas rapsim – četrās vietās konvencionālajā lauksaimniecībā (3. pielikuma 1., 5., 6., 7. un 11. punkts). Višķu izmēģinājuma vietā īstenotais SIN turpmāk notiks LLU aģentūrā "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža" (3. pielikuma 1., 2., 3., 5., 6., 7., 9., 11., 12., 18. un 19. punkts.)

Precizēti latīniskie nosaukumi kviešiem (1. pielikuma 1.1. apakšpunkts, 4. pielikuma 1. punkts, 4.pielikuma 2. un 3.punkts, 5. pielikuma 1., 2. un 3. punkts, 7.pielikuma 3. punkts un 8. pielikuma 1.1. apakšpunkts)

Rapša un kaņepju lauka izmēģinājumu rādītāji papildināti ar rādītāju "1000 sēklu masa", paredzot, ka tas būs informatīvs rādītājs, bet netiks vērtēts ballēs (1. pielikuma 3.1.8. un 3.3.2.6. apakšpunkts).

Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, aizstāta ar regulu 2021/1165.

Noteikumi papildināti ar  normu par mērījumu un svērumu iekārtu verificēšanu (noteikumu projekta 3. punktā izteiktais noteikumu 33. punkts). Iekārtas lietojot, ar laiku var rasties nobīdes no sākotnējiem uzstādījumiem, tāpēc iekārtas ir nepieciešams verificēt, lai izdarītie mērījumi un svērumi būtu precīzi un ticami. Iekārtas verificē saskaņā ar normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto.