Amonjaka emisija Latvijā
Amonjaks (NH₃) ir viens no nozīmīgākajiem gaisa piesārņotājiem, kas rodas lauksaimnieciskās darbības rezultātā. Tā emisijas galvenokārt veidojas slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietošanas, kūtsmēslu apsaimniekošanas un lopkopības procesā.
Amonjaks ietekmē ne tikai gaisa kvalitāti, bet arī augsni, ūdensobjektus un ekosistēmas. Atmosfērā tas var pārvietoties lielos attālumos, radot pārrobežu ietekmi. Pēc nogulsnēšanās augsnē un ūdeņos amonjaks veicina paskābināšanos un eitrofikāciju, negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti. Emisiju samazināšana palīdz uzlabot gaisa kvalitāti, mazināt ietekmi uz vidi un veicina cilvēku veselības aizsardzību.
Attēlā parādīta amonjaka aprite lauksaimniecībā un galvenie faktori, kas ietekmē emisiju veidošanos. Emisiju apjomu ietekmē gan dabiskie faktori (temperatūra, nokrišņi, augsnes īpašības), gan saimniekošanas prakse (mēslošanas paņēmieni, kūtsmēslu apsaimniekošana, saimniecībā pielietotās tehnoloģijas).
Galvenie amonjaka emisiju avoti lauksaimniecībā:
- kūtsmēslu uzglabāšana un apsaimniekošana;
- kūtsmēslu izkliedēšana uz laukiem;
- lauksaimniecības dzīvnieku novietnes (govju, cūku un mājputnu novietnes u.c.);
- minerālmēslu, īpaši slāpekļa mēslošanas līdzekļu, lietošana.
Amonjaka emisiju samazināšana ir būtiska gan gaisa kvalitātes uzlabošanai, gan Latvijas un Baltijas jūras vides aizsardzības mērķu sasniegšanai.
Aktuālā informācija par Latvijas gaisa kvalitāti, gaisu piesārņojošo vielu emisijām un jaunākajiem emisiju inventarizācijas ziņojumiem pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē:
"Gaisa piesārņojums"
Papildus informācija par Latvijas gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizāciju un aktuālajiem datiem pieejama:
"Gaisu piesārņojošo vielu emisijas"
Informācija par gaisa piesārņojuma aktualitātēm un normatīvo regulējumu pieejama Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnes sadaļā:
"Gaisa aizsardzība"
Rokasgrāmata par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanai Latvijā (2020).
Lauksaimnieki var sniegt būtisku ieguldījumu amonjaka emisiju samazināšanā, savās saimniecībās ieviešot labas lauksaimniecības prakses pasākumus.
Pamatojoties uz ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) 2014. gada Pamatkodeksā ietvertajiem ieteikumiem par amonjaka emisiju ierobežošanu un sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, kā arī nevalstisko organizāciju ekspertiem, 2020. gadā tika sagatavota Rokasgrāmata par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanai Latvijā.
Rokasgrāmatā iekļautie praktiskie ieteikumi ir īstenojami brīvprātīgi, vienlaikus tiek sniegta informācija arī par pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, kas veicina