Kopš 2023. gada 1. jūlija, Latvija uz gadu pārņem ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam prezidentūru. Šajā laikā Latvija organizēs un vadīs nacionālo koordinatoru sanāksmes un noteiks dienaskārtību. Prezidentūras laikā arī atbildīgās ministrijas pārņem noteikto politikas jomu vadības grupu vadīšanu. Latvija pārņem prezidentūru no Zviedrijas, turpinot tās iesākto darbu: Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanu, iekšējās un ārējās komunikācijas pilnveidošanu, kā arī, atbalsta sniegšanu Ukrainai.
ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā Eiropas Savienības makroreģionālā stratēģija, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas reģiona valstis - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Vāciju, Zviedriju un Dāniju.
Stratēģijas pamatā ir trīs mērķi – “Glābt jūru”, “Apvienot reģionu” un “Celt labklājību”. Stratēģijas īstenošanas pamatā ir tās rīcības plāns, kurā tiek noteiktas 14 politikas jomas un tās kopā sastāda 44 darbības, ar konkrētiem mērķiem un indikatoriem līdz 2025. gadam.
Ārlietu ministrija kā Latvijai būtiskus reģionālās nozīmes sadarbības virzienus izvirzījusi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.
Zemkopības ministrija pārņem politikas jomas Bioekonomika vadības grupas vadīšanu, kur, kopā ar pārējo septiņu valstu atbildīgajām ministrijām, vadīs vadības grupas sanāksmes un palīdzēs politikas jomas koordinatoriem rīcības plāna īstenošanā.
