Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka atbildība un dzīvnieku patversmes.
Zemkopības ministrija vēlas atgādināt visiem mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem, ka viņu pienākumos ietilpst gan rūpes par dzīvnieka veselību un labturību, gan arī pienākums nodrošināt suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ko uztur Lauku atbalsta dienests (LAD).
Latvijā diemžēl joprojām daudz suņi un kaķi dažādu iemeslu dēļ nonāk dzīvnieku patversmēs. Daļa tur nonākušo ir klaiņojoši mājas (istabas) dzīvnieki, kuru izķeršanu organizē vietējā pašvaldība saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Atgādināsim, ka visiem pašvaldības teritorijā klaiņojošie noķertajiem mājas (istabas) dzīvniekiem ir jānonāk Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrētās dzīvnieku patversmēs, ar kurām konkrētā pašvaldība ir noslēgusi līgumu.
Klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu veic dzīvnieku ķērāji, ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu. Dzīvnieku ķērāji ir īpaši apmācīti, un to apliecina Latvijas Veterinārārstu biedrības izsniegta dzīvnieku ķērāja apliecība. Dzīvnieku ķērāja pienākums ir nodrošināt, ka astoņu stundu laikā pēc klaiņojošā dzīvnieka noķeršanas tas tiek nodots PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē. Ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, dzīvnieku ķērājam jānodrošina iespējami ātrāka noķertā dzīvnieka nogādāšana pie praktizējoša veterinārārsta, kurš izvērtēs dzīvnieka veselības stāvokli, un, ja nepieciešams, nozīmēs tālāku dzīvnieka ārstēšanu.
Ja notvertais mājas (istabas) dzīvnieks ir nonācis PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē, patversmes īpašniekam, pamatojoties uz dzīvnieka identifikācijas datiem (mikroshēmas numuru) un mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē pieejamo informāciju, ir jānosaka dzīvnieka īpašnieks un nekavējoties jāsazinās ar to, lai pēc iespējas ātrāk mājas (istabas) dzīvnieks atgrieztos pie īpašnieka.
Tieši mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē reģistrēts suņa vai kaķa mikroshēmas numurs paver iespēju nekavējoši sazināties ar dzīvnieka saimnieku, nodrošinot iespējami ātrāku nokļūšanu atpakaļ pie īpašnieka.
Ja dzīvnieks nav apzīmēts ar mikroshēmu vai pēc citiem pieejamajiem dzīvnieka identifikācijas datiem nav iespējams noteikt tā īpašnieku, patversmei ir jānodrošina uzņemtā dzīvnieka esošā īpašnieka meklēšana, ievietojot informāciju par dzīvnieku plašsaziņas līdzekļos. Ja 14 dienu laikā patversmei nav izdevies atrast dzīvnieka esošo īpašnieku , patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai (jaunam īpašniekam) vai paturēt patversmē vai nodot turēšanā citai patversmei..
Ja suni atdod adopcijai citai personai, PVD reģistrētajai patversmei jānodrošina, ka dzīvnieks ir sterilizēts, attārpots, vakcinēts, apzīmēts (ar mikroshēmu) un reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Dzīvnieku patversmei arī ir pienākums nodrošināt katram patversmē nonākušajam dzīvniekam nepieciešamo veterinārmedicīnisko aprūpi, lai saglabātu dzīvnieka veselību un ierobežotu cilvēkam un dzīvniekiem bīstamo infekcijas slimību izplatību. Tas ir nepieciešams, lai infekcijas vai sēnīšu izraisītas slimības nopietni neapdraudētu gan citus dzīvniekus (piemēram, parvovīrusa infekcija, gaļēdāju mēris, panleikopēnija, infekciozais hepatīts u.c.), gan cilvēku (piemēram, trakumsērga, leptospiroze, kailā ēde u.c.).
Kaķis, kurš vecāks par sešiem mēnešiem un ir sterilizēts, drīkst brīvi uzturēties ārpus sava īpašnieka teritorijas. Jāpiebilst, ka pašvaldības saskaņā ar to saistošajiem noteikumiem atļauj apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā uzturēt bezsaimnieka kaķi, ja tas ir sterilizēts, atbilstoši apzīmēts (ar nogrieztu kreisās auss galiņu) un tiek nodrošināta tā labturība.
Kaķis ir jāapzīmē ar mikroshēmu un tam ir jābūt sterilizētam un reģistrētam mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē, ja tas atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, kā arī visiem kaķiem ir jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu. Iesakām kaķu īpašniekiem apzīmēt to ar mikroshēmu un reģistrēt to mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē arī tad, ja kaķis nepamet īpašnieka teritoriju, , tādējādi kaķa pazušanas gadījumā nodrošinot iespējami ātrāku tā atgriešanos mājās. Tieši apzīmēšana ar mikroshēmu palīdzēs atrisināt pārpratumu ļoti īsā laikā, ja tomēr kāda pārpratuma dēļ kaķis tiek noķers un nokļūst PVD reģistrētā dzīvnieku patversmē.
Visu reģistrēto dzīvnieku patversmju saraksts ir pieejams PVD tīmekļvietnē - PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) uzturētā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāze dzīvnieka reģistrēšana, dati par dzīvnieka īpašnieku, ceļošana ar mājdzīvnieku u.c. informācija
Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku pienākumus noteic šādi normatīvie akti:
- Dzīvnieku aizsardzības likums
- Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnijā noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”
- Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumi Nr.678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”
- Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”
- Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”
- Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumi Nr. 315 “Mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas noteikumi”