Gaļas pārstrādes nozare Latvijā ir stabila, produktīva un ekonomiski nozīmīga. Lai gan uzņēmumu skaits pieaug mēreni, apgrozījums dubultojas, norādot uz koncentrāciju un efektivitātes kāpumu. Tas secināts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumā “Gaļas pārstrādes produktu pievienotās vērtības ķēdes (no lauka līdz galdam) fiskālā ietekme Latvijā”. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt gaļas pārstrādes produktu pievienotās vērtības ķēdes fiskālo ietekmi Latvijā, salīdzinot vietējo ražošanu ar importu, un nosakot, kā šie scenāriji ietekmē valsts budžetu un sociālekonomiskos rādītājus.
Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “Ir svarīgi Latvijas vietējā pārtikas patēriņā palielināt mūsu valstī ražotās pārtikas apjomu, jo, izvēloties vietējo pārtiku, ieguvēji ir ne tikai patērētāji, lauksaimnieki un ražotāji, bet Latvijas ekonomika un valsts kopumā. Tātad ieguvēji ir visa sabiedrība, jo nauda paliek pie mums Latvijā, nauda paliek darbinieku ģimenēs, nauda paliek uzņēmumu investīcijām tālākā attīstībā, nauda paliek aizsradzībai, izglītībai, veselības aprūpei, pensijām un kultūrai. Gaļas pārstrādes produktu pievienotās vērtības ķēde ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, jo tā aptver plašu ekonomisko aktivitāšu spektru – sākot no primārās lopkopības līdz pārstrādei un mazumtirdzniecībai, radot ievērojamu nodarbinātību, pievienoto vērtību un fiskālo pienesumu valsts budžetam. Šī nozare nodrošina stabilu ienākumu plūsmu gan lauku reģionos, gan pilsētās, vienlaikus veidojot būtisku daļu no pārtikas apgādes drošības un vietējās ražošanas kapacitātes.”
Gaļas pārstrādes nozare Latvijā ir ekonomiski spēcīgs pievienotās vērtības ķēdes posms, kas veido apmēram ceturto daļu no kopējās pārtikas ražošanas nozares pievienotās vērtības un nodrošina stabilu nodarbinātību. Nozare ir koncentrēta un lielie uzņēmumi rada lielāko daļu apgrozījuma un darba vietu. Salīdzinājumā ar situāciju ES, Latvijā gaļas pārstrādes nozares uzņēmumu produktivitāte ir zemāka, tomēr tiem ir salīdzinoši lielāka nozīme nacionālajā ekonomikā.
Pētījuma vadītāja Dr.oec. Irina Pilvere: “Gaļas pārstrādes nozare Latvijā ne tikai rada stabilas darba vietas un augstu fiskālo pienesumu, bet arī ģenerē plašu netiešo un inducēto ietekmi visā tautsaimniecībā. Pētījums apliecina, ka katra darba vieta pārstrādē rada papildu nodarbinātību piegādes ķēdēs, kā arī veicina mājsaimniecību patēriņu. Savukārt vietējās produkcijas aizstāšana ar importu būtiski samazinātu pievienoto vērtību, nodokļu ieņēmumus un reģionālo ekonomisko aktivitāti. Lai saglabātu konkurētspēju ES tirgū, nozarei jāstiprina ražošanas automatizācija un efektivitāte, nevis jākonkurē lēto produktu segmentā. Modernizācija ir galvenais priekšnosacījums ilgtspējīgam nozares pienesumam Latvijas tautsaimniecībai.”
Gaļas pārstrādes produktu pievienotās vērtības ķēdes uzņēmumu pienesums Latvijas valsts budžetā 2024. gadā sasniedza 135,5 milj.eiro, kas bija par 8% vairāk nekā 2023. gadā. Arī primārās gaļas ražošanas nozares uzņēmumu fiskālā ietekme 2024. gadā palielinājās, kopējam nodokļu apjomam sasniedzot 31,3 milj.eiro, kas bija par 5% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt gaļas pārstrādes nozare ir fiskāli visintensīvākais pievienotās ķēdes posms. Kopējie nodokļu maksājumi 2024. gadā sasniedza 52,9 milj.eiro, kas bija par 10% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gadu, un darbaspēka nodokļi veidoja vairāk nekā pusi no kopējās fiskālās ietekmes (56%), atspoguļojot stabilu nodarbinātību un augstu darbaspēka intensitāti. Mazumtirdzniecības posmam, pat attiecinot uz gaļas produktu pievienotās vērtības ķēdi 10% no mazumtirdzniecības kopējā samaksātā nodokļu apjoma, ir nodrošināts ievērojams fiskālais pienesums – 51,1 milj.eiro 2024. gadā, kas bija par 8% vairāk nekā 2023. gadā.
Gaļas pārstrādes uzņēmumu iespējamais darbības apjoma samazinājums Latvijā, ko varētu radīt vietējās produkcijas aizstāšana ar importa produkciju, radītu būtisku un daudzdimensionālu negatīvu ietekmi tautsaimniecībā, samazinot nodarbinātību, pievienoto vērtību un valsts budžeta ieņēmumus. Pat daļēja vietējās pārstrādes jaudu aizstāšana ar importēto produkciju rada neatgriezenisku negatīvo efektu ķēdi visā tautsaimniecībā, izraisot nodokļu ieņēmumu samazinājumu, reģionālā bezdarba pieaugumu un netiešās ietekmes zudumu visā piegāžu ķēdē un mājsaimniecību patēriņā, ko nespēj kompensēt patēriņa nodokļu (PVN) iekasēšana par importa precēm.
Pētnieki iesaka eksporta atbalsta fokusu gaļas pārstrādei mainīt no “cenu konkurences” uz ražošanas automatizāciju un efektivitāti. Valsts kapitālieguldījumu un ES fondu atbalsta programmās būtu jāpārtrauc atbalstīt trešo valstu masveida vai lēto produktu eksporta tirgu apgūšanu, tā vietā atbalsta finansējumu prioritāri koncentrējot ražošanas procesu automatizācijai un dažādu neefektīvu izmaksu mazināšanai.