Ceturtdien, 29. jūnijā, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca otro sanāksmi starpinstitūciju darba grupai katastrofas pārvaldības koordinācijā. Tās uzdevums ir regulāri uzraudzīt un izvērtēt riskus ekstremālu situāciju gadījumos, kas saistītas ar sausuma negatīvo ietekmi lauksaimniecības nozarēs un nepieciešamības gadījumā operatīvi sagatavot priekšlikumus konkrētai rīcībai to novēršanai. Un šobrīd šāda situācija apdraud Latvijas lauksaimniekus.
Darba grupā tika analizēta pašreizējā situācija laukos, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību. Lai gan Zemkopības ministrija jau ir paredzējusi virkni atvieglojumu lauksaimniekiem sausuma negatīvo seku pārvarēšanai, tomēr darba grupas eksperti vienprātīgi atzina, ka ar to nav gana. Tālab jau tuvākajā laikā, ņemot vērā visus argumentus, arī uzklausot un izanalizējot pašu lauksaimnieku priekšlikumus šīs vasaras sarežģītās situācijas seku mazināšanai, tiks sagatavoti priekšlikumi vairākiem katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kurus iesniegs apspriešanai Krīzes vadības padomē.
Situācija lauksaimniecības sektorā joprojām nav uzlabojusies, gluži otrādi: sausums turpinās, arī turpmākās meteoroloģiskās prognozes neiepriecina lauku saimniekus. Piemēram, šā gada maijs vēsturē paliks kā sausākais pēdējo 100 gadu periodā. Arī jūnijā joprojām Latvijas lielākajā daļā saglabājās sausums un nokrišņu daudzums ir bijis ievērojami mazāks par normu. Pieejamie ilgtermiņa prognožu dati jūlijam – septembrim norāda, ka ir ievērojami lielāka varbūtība, ka šie trīs mēneši kopumā būs sausi jeb ar nokrišņu daudzumu zem normas nevis ar nokrišņu daudzumu ap normu vai virs normas.
Tālab saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50 % mazāka par prognozēto, daudzu saimniecību sējumi nav sadīguši un tos nepieciešams pārsēt. Sevišķi kritiska situācija vērojama lopbarībai paredzētajās platībās, kur sausuma dēļ tikpat kā neaug zāle un nav ko pļaut, radot pamatotas bažas lauksaimniekiem vai būs iespēja sagādāt barību mājdzīvniekiem ziemai un nākamajam pavasarim. Arī mežos situācija saglabājas sarežģīta – ekstremāli augsta ugunsbīstamība turpinās (šogad dzēsti jau teju 500 meža ugunsgrēki).
Starpinstitūciju darba grupā katastrofas pārvaldības koordinācijai pārstāvēta ZM, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts vides dienesta, SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra” un citu institūciju eksperti. Savukārt ZM turpinās regulāri sazināties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kā arī PVD, VAAD, VMD, LLKC, LVĢMC un citām atbildīgajām institūcijām, lai apkopotu aktuālo informāciju un vērtētu papildus pasākumu nepieciešamību.