Bioekonomikas attīstība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav pretēji mērķi – ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, datos balstīti lēmumi un mežu pielāgošana klimata pārmaiņām ļauj sasniegt abus vienlaikus, uzsvēra ceturtā "Forest Dialogue" diskusiju cikla pasākuma "Meža nozare: ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības mijiedarbība" dalībnieki. Diskusija norisinājās šā gada 16. jūlijā, un to sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) organizēja Latvijas pārstāvniecība OECD.
Meža nozares loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā ir būtiska, jo tā sniedz ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus. Vienlaikus pasaules mērogā galvenie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņi ir atmežošana, klimata pārmaiņas un neatjaunojamo resursu izmantošana. Tādēļ ilgtspējīgi risinājumi meklējami, pirmkārt, šo faktoru ietekmes mazināšanā.
Seminārā atzīmēja, ka galvenais atmežošanas cēlonis pasaulē ir ganību ierīkošana, un tā nav ne Eiropai, ne Latvijai raksturīga problēma. Latvijā meža platība ik gadu palielinās. Savukārt bioekonomikas attīstībai būtiska ir neatjaunojamo resursu aizstāšana ar atjaunojamajiem. Šādu pieeju atbalsta gan ES, gan Latvijas bioekonomikas stratēģijas.
Eksperti uzsvēra, ka bioekonomikas attīstībai nepieciešams palielināt mežu ražību, vienlaikus stiprinot mežu noturību pret klimata pārmaiņām un dažādiem bojājumiem. Klimata pārmaiņām pielāgota mežu apsaimniekošana ir viens no jaunāko Latvijas meža nozares pamatnostādņu stūrakmeņiem. Vienlaikus eksperti norādīja, ka mežu apsaimniekošanas pieejai jābūt diferencētai – atšķirīgai teritorijās, kur prioritāte ir koksnes audzēšana bioekonomikas vajadzībām, un teritorijās, kur galvenie mērķi ir rekreācija, dabas aizsardzība vai ierobežota koksnes ieguve.
Atsaucoties uz Eiropas Meža institūta analīzi, eksperti akcentēja telpiskās stratifikācijas nozīmi, lai efektīvāk nodrošinātu bioloģisko daudzveidību mežos. Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka būtiskākais ir panākt reālus bioloģiskās daudzveidības uzlabojumus, nevis vienkārši palielināt teritoriju platības, kurās noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Īpaša uzmanība seminārā tika pievērsta arī bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai. Eksperti norādīja, ka nozīmīgs rādītājs Eiropas nozīmes meža biotopu kvalitātes izvērtēšanā ir labā stāvoklī esošo biotopu kopējā platība. Savukārt Sarkanās grāmatas indekss, kas raksturo sugu izmiršanas riska izmaiņas, Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir saglabājies nemainīgs, apliecinot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas rezultātus.
Diskusijas noslēgumā eksperti uzsvēra arī kvalitatīva monitoringa un datos balstītu lēmumu pieņemšanas nozīmi, lai vienlaikus nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu uz atjaunojamajiem resursiem balstītas bioekonomikas attīstību.
"Forest Dialogue" konferences kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai un konstruktīvai diskusijai starp OECD dalībvalstu pārstāvjiem, pētniekiem un meža nozares ekspertiem.