Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien, 26. maijā, piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā ministri pārrunāja Eiropas Komisijas (EK) publicēto redzējumu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotnei un situāciju lauksaimniecības produkcijas tirgū.
Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotnes vīzija “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt? Pievilcīga ES lauksaimniecības un pārtikas nozare, kas kopīgi veidojama nākamo paaudžu labā”, ko publiskojusi EK, ietver konceptuālu redzējumu turpmākai lauksaimniecības un pārtikas politikai.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Vienots redzējums un saskaņota rīcība visos lauksaimniecības un pārtikas sektoros un visos līmeņos ir prioritāte gan Eiropas Savienībai, gan Latvijai, lai Kopējā lauksaimniecības politika tiktu saglabāta kā patstāvīga un spēcīga politika ar savu pietiekamu finansējumu. Mūsu valstij ir svarīgi, lai resursus lauksaimniecībai sadalītu taisnīgi, kā arī ne vēlāk par 2028. gadu tiešie maksājumi starp dalībvalstīm tiktu izlīdzināti. Iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku, kā arī apdzīvoti pierobežas lauku apvidi ir valsts drošības jautājums. Tāpēc ir īpaši jāatbalsta Eiropas Savienības austrumu pierobeža, lai nodrošinātu ekonomisko aktivitāti un novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos.”
EK piedāvāto redzējumu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotnei apsprieda arī Baltijas valstu lauksaimniecības ministri, aprīlī tiekoties Rīgā. Ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērti Baltijas valstu aktuālākie jautājumi, kas Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) jāatrisina, lai tā kļūtu atbilstošāka reģionālajām un ekonomiskajām vajadzībām.
Sanāksmes laikā EK lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens (Christophe Hansen) iepazīstināja ministrus arī ar jaunāko priekšlikumu KLP vienkāršošanai. Ministri atzinīgi vērtēja EK centienus politiku vienkāršot, īpaši saistībā ar nosacījumu sistēmas prasībām un KLP pārvaldību. Tomēr aicināja EK skatīties vēl arī uz citiem aspektiem, ko būtu iespējams uzlabot vēl šajā plānošanas periodā.
Diskusijās par pašreizējo situāciju lauksaimniecības produkcijas tirgū, ko īpaši ietekmē izmaiņas ASV tarifu politikā un Krievijas iebrukums Ukrainā, amatpersonas meklēja veidus, kā līdzsvarot situāciju. ES pilnīgi noteikti ir jāaizsargā savas kopīgās ekonomiskās intereses tirdzniecības sarunās ar ASV, uzskata Latvija. Savukārt pret Krieviju un Baltkrieviju jāizturas stingrāk un nākamajā tarifu priekšlikumā jāiekļauj zivju produkcija un pakāpeniski jāpaaugstina muitas nodokļi visplašākajam mēslošanas līdzekļu klāstam.