Minētie grozījumi 2024. gada 9. martā stājās spēkā, līdz ar to spēkā ir arī jaunās prasības piekrastes zvejniekiem attiecībā uz paziņojumu sniegšanu par kuģa paredzamo iziešanas laiku jūrā.
2023. gada sākumā diskusijas izraisīja iepriekš pieņemtā noteikumu Nr. 296 norma, kura noteica piekrastes zvejnieka pienākumu – iesniegt iepriekšējo ziņojumu Valsts vides dienestam, ja lomā ir paturēts viens lasis vai taimiņš. Šis pienākums ziņošanai no jūras sagādāja grūtības piekrastes zvejniekiem to praktiskajā darbībā. Bija sarežģīti ar mobilo telefonu atrodoties jūrā, nosūtīt prasīto ziņojumu kontrolējošai institūcijai. Pēc Zemkopības ministrijas apspriešanās ar piekrastes zvejniekiem tika rasts alternatīvs risinājums – cits ziņošanas mehānisms, kas tāpat ļautu nodrošināt efektīvu piekrastes zvejas uzraudzību un kontroli. Turklāt tas būtu izmantojams arī citos gadījumos, kad Eiropas Savienības regulējums prasa papildus piekrastes zvejas uzraudzību saistībā ar kādu sugu pastiprinātu aizsardzību (piemēram, mencas zvejas ierobežojumi u.c.). Zvejnieki atbalstīja priekšlikumu reģistrēt informāciju par plānoto laiku iziešanai jūrā, t.i., vajadzīgās ziņas iesniegt pirms zvejas uzsākšanas atrodoties krastā vai pat mājās. Rezultātā tika izstrādāti attiecīgi noteikumu grozījumi, kas tika pieņemti Ministru kabinetā.
Saskaņā ar jauno prasību, zvejnieks, vēl atrodoties mājās, izmantojot jau labi pazīstamo Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmu “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (turpmāk – informācijas sistēma) elektroniski reģistrēs datus par plānoto laiku iziešanai jūrā, tāpēc vairs nebūs nepieciešama ziņošana par lašu, taimiņu nozveju, kā arī citos atsevišķos gadījumos, kad zvejnieks atrodas jūrā. (Ministrija vērš uzmanību, ka ar šo normu netiek atcelta Regulas prasība par ziņošanu par kuģa nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā kuģim, kura lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, ja uz tā ir paturēta vismaz 250 kilogramu mencu vai divas tonnas brētliņu un reņģu vai citu pelaģisko krājumu nozveja. Šādā gadījumā ziņojums jāiesniedz, kad zvejnieks atrodas jūrā).
Minētie dati informācijas sistēmā būs reāllaikā pieejami Valsts vides dienestam. Ievērojot zvejnieku reģistrēto informāciju par plānoto laiku iziešanai jūrā un aprēķinot aptuveno laiku, ko aizņem zvejas darbības, zvejas kontroles inspektori varēs ieplānot attiecīgas inspekcijas jūrā, ostā vai izkraušanas vietā. Šāds alternatīvs risinājums vērtējams par efektīvāku zvejas kontroles rīku nekā iepriekš paredzētā norma par ziņošanu no jūras.
Šīs prasības vienkāršākai īstenošanai Zemkopības ministrija izstrādāja tehnisko risinājumu, kas šobrīd pieejams informācijas sistēmas web vidē, bet tuvakajā laikā šī funkcionalitāte tiks nodrošināta arī mobilajā aplikācijā.
Zemkopības ministrija vērš zvejnieku uzmanību, ka ņemot vērā to, ka jauno prasību izpildes uzsākšanas mērķis ir motivēt zvejniekus iesniegt šādus paziņojumus nevis piemērot soda sankcijas, Valsts vides dienests, kā parasti, sākuma pārejas periodā, veicot šīs normas ievērošanas kontroli, vispirms konsultēs un skaidros prasību piemērošanas prasības un tehniskās izpildes nosacījumus.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvejniekus sazināties ar Zemkopības ministrijas atbildīgajām personām:
Lai precizētu tehnisko informāciju vai/ un paziņotu par problēmām LZIKIS sistēmas darbībā: