Lai Latvijas lauksaimniecības zeme tiktu izmantota produktīvāk un vietējā ražošana radītu lielāku ekonomisko ieguvumu, valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026.–2036. gadam, nosakot četrus attīstības virzienus – augsnes auglības uzlabošanu, saimniecību konkurētspējas stiprināšanu, tirgus pieejamības veicināšanu un risku pārvaldības pilnveidošanu.
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir ievērojams neizmantots potenciāls. Mērķis ir radīt lielāku vērtību no katra hektāra un ieguldītā eiro, attīstot konkurētspējīgas saimniecības, vietējo pārtikas pārstrādi un Latvijā radīto pievienoto vērtību. Tas stiprinās arī Latvijas tautsaimniecību un ekonomisko aktivitāti reģionos.
Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 78%, 2025. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 23% no Latvijas kopējā eksporta.
Izaugsmes plāns paredz pāreju uz mērķtiecīgāku attīstību, gudrām investīcijām un lielāku publiskā (ES un valsts) atbalsta ekonomisko atdevi. Līdz 2036. gadam paredzēts palielināt lauksaimniecības izlaidi no 971 līdz 2256 eiro uz hektāru, kāpināt darba produktivitāti lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, palielināt nodokļu ieņēmumus un uzlabot publiskā atbalsta efektivitāti.
Lai sasniegtu šos mērķus, noteikti četri savstarpēji saistīti attīstības virzieni. Pirmais virziens ir augsnes auglības uzlabošana. Lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražošanas potenciālu, paredzēts pilnveidot tās apsaimniekošanu, plašāk izmantot datus par augsnes stāvokli un efektīvāk, ilgtspējīgāk izmantot resursus. Kā otrais virziens noteikta saimniecību konkurētspējas stiprināšana. Izmantojot finanšu un ražošanas datus, lauksaimnieki varēs pieņemt pamatotus lēmumus par saimniecību attīstību, gudri investēt un gūt ienākumus no savas ražošanas.
Trešais virziens ir tirgus pieejamības veicināšana. Lai stiprinātu lauksaimnieku pozīcijas tirgū, plānots veicināt ražotāju un pārstrādātāju sadarbību, vietējo izejvielu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā. Visbeidzot, ceturtais virziens ir riska pārvaldības pilnveidošana. Lai mazinātu satricinājumu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, paredzēts turpināt attīstīt nozarei piemērotus riska pārvaldības instrumentus, veicināt savlaicīgu risku identificēšanu un stiprināt pārtikas piegādes ķēžu noturību.
Plāns nosaka lauksaimniecības attīstības virzienus līdz 2036. gadam, iezīmējot ilgtermiņa perspektīvu līdz 2050. gadam. Sagatavojot priekšlikumus Valsts un reģionu partnerības plānam un KLP īstenošanai pēc 2027. gada, ZM ņems vērā plānā noteiktās prioritātes un sadarbībā ar nozari izstrādās nepieciešamos atbalsta instrumentus, kā arī tiks ievērotas valsts uzņemtās saistības vides un klimata politikas jomā, veicinot ilgtspējīgu zemes un citu resursu izmantošanu.