Biedrībai "Dzīvnieku brīvība"
Biedrībai "Zaļā brīvība"
Biedrībai "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība"
Biedrībai "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa"
Atbilde uz atklāto vēstuli
par aktīvistu kriminalizēšanu un bioterorisma jēdziena izmantošanu
Esmu saņēmis un izvērtējis atklāto vēstuli, ko esat adresējuši man kā zemkopības ministram.
Es pilnībā atbalstu dzīvnieku labturības standartu ievērošanu un nozares pārskatāmību, tomēr kategoriski noraidu vēstulē pausto nostāju, ka aktīvistu rīcība, kad tie nelikumīgi iekļūst lauksaimniecības uzņēmumu teritorijās un ražošanas objektos, pārkāpj biodrošības noteikumus, kā arī bojā vai iznīcina svešu mantu, būtu uzskatāma par likumīgu pilsonisko uzraudzību vai trauksmes celšanu.
Patvaļīga iekļūšana privātīpašumā un biodrošības prasību neievērošana nevienā tiesiskā valstī netiek uzskatīta par leģitīmu kontroles mehānismu. Šāda rīcība tieši apdraud dzīvnieku veselību, var veicināt infekciju izplatību un radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus visai nozarei.
Šāda rīcība ir ne vien tiešā pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, bet arī gan administratīvi, gan krimināli sodāma.
- Nelikumīga iekļūšana privātpersonai piederošā saimniecības ēkā, ražošanas telpā vai slēgtā teritorijā kvalificējama gan kā administratīvais pārkāpums saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantu, gan kā noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 231. pantu.
- Ja rīcība saistīta ar svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, tā kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 185. pantu.
- Biodrošības prasību pārkāpšana, tostarp nelegāla iekļūšana putnkopības, cūkkopības vai citās fermās, rada dzīvnieku slimību izplatīšanas reālu risku un kvalificējama kā administratīvs pārkāpums saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, Dzīvnieku aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”. Smagākās situācijās, kad rīcība apdraud sabiedrības un dzīvnieku veselību vai rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, tā var tikt kvalificēta arī kā krimināli sodāms nodarījums.
Runājot par ekonomisko bioterorismu, esmu norādījis tieši uz šiem reālajiem apdraudējumiem, ko rada apzināta biodrošības noteikumu pārkāpšana. Tā nav aktīvistu kriminalizēšana. Valsts (kontroles iestāžu un mans kā zemkopības ministra) pienākums ir aizsargāt lauksaimniecības nozares, tostarp pārtikas nekaitīguma un biodrošības noteikumu ievērošanu.
Savukārt termins “ekonomiskais bioterorisms” tika izmantots, lai uzsvērtu potenciālo kaitējuma mērogu, ko var radīt šāda rīcība, nevis lai vispārināti kriminalizētu pilsonisko aktivitāti, tomēr būtība nemainās – darbības, kas apdraud biodrošību un var ietekmēt valsts ekonomiku, nav attaisnojamas ar “sabiedrības interesēm”.
Efektīva dzīvnieku labturības uzraudzība notiek likumīgā veidā – to dara Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas ir vienīgā kompetentā valsts iestāde, kura veic oficiālas pārbaudes. Jebkura informācija par iespējamiem pārkāpumiem ir jāiesniedz PVD, nevis jāizmanto nelikumīgas metodes, ar kurām valstī vai tās daļā var tikt izraisīti bīstamu slimību uzliesmojumi, radīti zaudējumi tautsaimniecībā un ciešanas dzīvniekiem, kā arī izdarīti citi būtiski nodarījumi. Par piemēru var noderēt provizoriski aprēķini par vienu uzņēmumu: valstij par dzīvnieku nogalināšanu, iznīcināšanu, transportēšanu un dezinfekciju, kā arī kompensācijai vienam uzņēmumam būtu jāizmaksā ap 1 580 000,00 eiro, neierēķinot papildu izmaksas – valsts kontrolējošo iestāžu (PVD, Valsts policijas) izdevumus, uzņēmuma neiegūto peļņu, valsts mērogā radīto eksporta ierobežojumu zaudējumus u. c.
Esmu atvērts konstruktīvam dialogam par dzīvnieku labturības standartu uzlabošanu, bet tikai tiesiskā un sabalansētā veidā, nevis pieļaujot administratīvi vai krimināli sodāmas darbības, kas apdraud gan sabiedrību, gan dzīvniekus, gan Latvijas ekonomiku.
Zemkopības ministrs Armands Krauze