Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “Valdības pirmajās simts dienās esam koncentrējušies uz praktiskām lietām, kas cilvēkiem un uzņēmējiem atvieglo darbu, samazina izmaksas, kā arī laika patēriņu saziņā ar iestādēm, tādejādi palīdzot attīstīties. Mērķis ir skaidrs – stipra vietējā ražošana, pārtikuši cilvēki lauku apvidos, konkurētspējīgi uzņēmumi un dzīvotspējīgi Latvijas reģioni, tāpēc esam mazinājuši birokrātiju, paplašinājuši atbalsta un finansējuma iespējas lauksaimniekiem, zvejniekiem un citiem nozares uzņēmējiem, kā arī stiprinājuši Latvijas pārtikas drošību. Vienlaikus esam ielikuši pamatus nozaru attīstībai ilgākā termiņā, veicinot augstākas pievienotās vērtības radīšanu Latvijas precei ar lielāku pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.”
ADMINISTRATĪVĀ SLOGA MAZINĀŠANA
Ražas novākšanas laikā obligātās ES prasītās pārbaudes lauku saimniecībās veic, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu zemnieku saimniecisko aktivitāti
Tā kā lauksaimnieki visā Latvijā tīrumos aktīvi novāca ražu un patlaban turpinās vasarāju sēja, Zemkopības ministrijas (ZM) iestādes obligātās neatliekamās pārbaudes saimniecībās un uzņēmumos veic tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu zemnieku saimnieciskās aktivitātes. Lauku saimniecībās un uzņēmumos, kas vāc ražu, tiek veiktas tikai tās obligātās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prasībām, kas nav atceļamas, pārceļamas vai samaināmas, un ir saistītas ar savlaicīgu ES atbalsta finansējuma izmaksu. ZM arī uzdevusi Lauku atbalsta dienestam (LAD), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), Valsts augu aizsardzības dienestam un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai pirms pārbaudēm sazināties ar lauksaimniekiem un vienoties par pārbaužu norises laiku, kad tās vismazāk ietekmētu darbu un neaizkavētu ražas novākšanu.
Vienkāršota ES fondu atbalsta administrēšana lauku un zivsaimniecības attīstībai
Pieņemti grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai. Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, vienkāršot projektu īstenošanas prasības un nodrošināt samērīgāku pieeju atbalsta pretendentu izvērtēšanā. Turpmāk prasība salīdzināt vismaz divus piedāvājumus jeb veikt cenu aptauju attieksies uz iepirkumiem no 10 000 eiro, nevis no 2000 eiro kā līdz šim. Grozījumi paredz arī pārskatīt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusa piemērošanu.
Meža īpašniekiem jāveic mazāk atkārtotu mērījumu, vienkāršota meža apsaimniekošanas kārtību
Lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu līdzšinējās procedūras un efektīvāk izmantotu Meža valsts reģistrā pieejamos datus un mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, turpmāk, nosakot mežaudzes atbilstību galvenajai cirtei pēc caurmēra, varēs izmantot Meža valsts reģistrā reģistrētos datus, ja meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra. Tādējādi meža īpašniekam nebūs atkārtoti jāveic un Valsts meža dienestā jāiesniedz mērījumi, kas jau veikti meža inventarizācijas laikā. Tas arī stiprinās sertificēta meža inventarizētāja nozīmi caurmēra noteikšanā.
Vienkāršota augu aizsardzības līdzekļu iekārtu pārbaužu kārtība un digitalizēta dokumentu aprite
Pieņemti noteikumi, kas nosaka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu prasības. Jaunais regulējums izstrādāts, lai nodrošinātu skaidrāku, strukturētāku un praksē vieglāk piemērojamu kārtību iekārtu pārbaudei, sertifikācijai un informācijas apritei, vienlaikus ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus un veicinot augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu atbilstoši ES prasībām.
Lauksaimniecības mašīntraktoru īpašnieki kravu pārvadājumiem varēs saņemt pašpārvadājumu sertifikātu
Lai novērstu līdzšinējo tehnisko šķērsli pašpārvadājumu sertifikāta saņemšanai un nodrošinātu Ceļu satiksmes likuma prasību praktisku piemērošanu kravu pārvadājumos izmantotajiem lauksaimniecības mašīntraktoriem, pieņemti grozījumi noteikumos par pasažieru un kravas pašpārvadājumu veikšanas kārtību. Kravas pārvadājumiem izmantots lauksaimniecības mašīntraktors Autopārvadājumu likuma izpratnē uzskatāms par autotransporta līdzekli un uz to attiecas Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības autopārvadājumiem.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā pāriet uz vienkāršotiem un digitalizētiem procesiem
Pieņemti noteikumi “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību ES prasībām bioloģiskās ražošanas jomā, vienkāršotu administratīvās procedūras un veicinātu efektīvāku informācijas apriti nozares dalībnieku un valsts iestāžu starpā.
Vienkāršota zvejas produktu aprites uzraudzības kārtība
Uzlaboti noteikumi, kas paredz ieviest efektīvāku zvejas produktu aprites uzraudzību, digitalizēt procesus un nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES prasībām. Turpmāk izsekojamības prasības attieksies gan uz jūrā un iekšējos ūdeņos nozvejotām zivīm, gan akvakultūrā izaudzētiem un importa produktiem. Noteikumos pārskatīta zivju pircēja reģistrācija, atsakoties no papīra reģistrācijas dokumenta izsniegšanas, kā arī pārtraukta tādu dokumentu papīra veidlapu aprite kā pārdošanas zīme, zvejas un jūras akvakultūras produktu izsekojamības dokuments u.c. Savukārt nozvejas sertifikātu aprite jūras zvejas produktu importam, reeksportam un eksportam notiks Eiropas Komisijas sistēmā CATCH.
Traktortehnikas īpašniekiem vienkāršo tehnisko apskati un samazina administratīvo slogu
Pieņemti grozījumi noteikumos par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli uz ceļiem. Izmaiņu mērķis ir modernizēt tehniskās apskates kārtību, precizēt prasības un ieviest vienotu regulējumu lauksaimniecības mašīntraktoriem.
ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAI
Atbalstu lauksaimniekiem saglabās arī 22. augusta vētras un applūšanas radīto postījumu gadījumā
Lauksaimniekiem, kuru platības cieta 22.-23. augusta vētrā vai applūšanas dēļ un kuri šo apstākļu rezultātā nevar izpildīt kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tiesības uz pieteikto atbalstu saglabāsies, ja par cietušajām platībām un radušos situāciju savlaicīgi tiks informēts LAD. Par ārkārtas apstākļu skartajām platībām LAD jāinformē divu nedēļu laikā pēc postījumu konstatēšanas, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS) vai LAD mobilo lietotni, kurā iesniedzami arī fotoattēli. Šāda kārtība ļauj ņemt vērā no lauksaimnieka neatkarīgus apstākļus un saglabāt iespēju saņemt pieteikto atbalstu arī situācijās, kad laikapstākļu radīto postījumu dēļ nav iespējams izpildīt sākotnēji noteiktās prasības.
Mazajām saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem pieejams vairāk nekā 14 milj.eiro atbalsts
Lai veicinātu mazo lauku saimniecību attīstību un paaudžu nomaiņu, 2026. gadā izsludinātas atbalsta kārtas ar kopējo finansējumu 14 milj.eiro. Mazajām lauku saimniecībām, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot to ražošanas produktivitāti un efektivitāti, pieejami 4,58 milj.eiro, savukārt jaunajiem lauksaimniekiem saimnieciskās darbības sākšanai un paaudžu nomaiņas sekmēšanai – 9,9 milj.eiro.
Lauksaimnieku ieņēmumus dīzeļdegvielas saņemšanai vērtēs elastīgāk
Valdībā atbalstīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz elastīgāku pieeju lauksaimnieku ieņēmumu izvērtēšanai, nosakot tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Turpmāk LAD vērtēs ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas par diviem pēdējiem noslēgtajiem taksācijas gadiem un piemēros pretendentam labvēlīgāko rādītāju.
Pērnā gada nelabvēlīgajos laikapstākļos cietušajiem lauksaimniekiem piešķirs valsts papildatbalstu 4 miljonu eiro apmērā
Lai daļēji mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu audzēšanas) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem, pieņemti grozījumi ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtībā, paredzot valsts papildatbalstu 4,2 miljonu eiro apmērā. EK Latvijai piešķīra 4,2 miljonus eiro ES ārkārtas atbalsta, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri cieta no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Atbalsta mērķis ir daļēji segt ekonomiskos zaudējumus un palīdzēt saglabāt saimniecību dzīvotspēju.
EK īstenotā ārkārtas finansiālā atbalsta sadale ir netaisnīga un neatspoguļo pierobežas dalībvalstu paaugstināto ekonomisko ievainojamību
EK darba grupā notikušajā balsojumā par EK regulu par ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, kurus skārušas Tuvo Austrumu krīzes radītās ekonomiskās dzīvotspējas problēmas, Latvijai piešķirti 5,5 miljoni eiro. Regulas mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kuri saskaras ar būtisku ražošanas resursu izmaksu pieaugumu (enerģijas un mēslošanas līdzekļu), ko izraisījusi ilgstošā nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Pieaugošās izmaksas rada lauksaimniekiem likviditātes grūtības un apdraud daudzu saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, tādēļ EK ir paredzējusi šo ārkārtas atbalstu, lai mazinātu izmaksu slogu un novērstu lauksaimnieku ekonomiskās situācijas turpmāku pasliktināšanos. Paužot savu nostāju, Latvija kopā ar Bulgāriju un Igauniju sagatavoja un EK iesniedza kopīgu paziņojumu, iebilstot pret piedāvāto netaisnīgo atbalsta sadales pieeju.
Konferences lauksaimniekiem par Lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026-2036. gadam
28. augustā Ludzā, Latgalē, sākts konferenšu cikls “Pašu produkts, pašu spēks – stipra lauksaimniecība drošai Latvijai” lauksaimniekiem un uzņēmējiem par topošo Lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026.-2036. gadam, tā galvenajiem mērķiem un ieviešanu nozaru un saimniecību līmenī. Kamēr ZM gatavo Izaugsmes plānu, lauksaimniecības nozares vasarā izstrādāja nozaru stratēģijas. Konferencēs dikustē gan par izstrādāto ceļa karti lauksaimniekiem, ar ko rēķināties izaugsmes plāna kontekstā, gan par to, ko vēsta vasarā izstrādātās nozaru stratēģijas, gan par to, kas nepieciešams, lai izaugsmes plāns kopumā pēc iespējas sekmīgāk tiktu īstenots, ņemot vērā situāciju katrā reģionā.
Lauksaimniekiem būs pieejami aizdevumi investīcijām ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro
Lai uzlabotu finansējuma pieejamību lauksaimniekiem, veicinātu jaunu saimniecību veidošanos, darbības pārorientāciju un ražošanas dažādošanu, kā arī jaunu produktu ražošanu pārstrādē, lauksaimniekiem ir pieejams jauns finanšu instruments – aizdevumi ar kapitāla atlaidi. Programmas īstenošanai paredzēti 19 miljoni eiro no Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ELFLA līdzekļiem. Jaunā programma paredz iespēju pēc investīciju īstenošanas un noteikto saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšanas dzēst daļu no “Altum” izsniegtā aizdevuma pamatsummas. Kapitāla atlaide varēs sasniegt līdz 50 % no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.
Primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem būs pieejams atbalsts kredītsaistību refinansēšanai
Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt finanšu grūtības un saglabāt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, rasta iespēja refinansēšanas aizdevumu piešķiršanai primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Aizdevumi būs pieejami saimniecībām, kurām ir grūtības pildīt esošās kredītsaistības. Programmu īstenos “Altum”.
Paplašina lauksaimnieku iespējas saņemt garantijas kredītiestāžu izsniegtiem aizdevumiem
Lai nodrošinātu garantiju pieejamību kredītiestāžu izsniegtiem aizdevumiem lauksaimniekiem un citiem lauku teritoriju uzņēmējiem, mainīta lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programma. Turpmāk būs iespēja izmantot arī garantijas aizdevumu restrukturizācijai, ja saimniecībai būs radušās likviditātes problēmas. Garantiju varēs piešķirt gadījumā, ja kredītiestāde restrukturizē aizņēmēja finanšu pakalpojumu līdz 50% apmērā no kredītiestādes restrukturizēta finanšu pakalpojuma pamatsummas. Vienam atbalsta saņēmējam saskaņā ar šo nosacījumu piešķirto garantiju kopējā summa nedrīkstēs pārsniegt 750 000 eiro. Šāds risinājums īpaši nozīmīgs primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri kopš 2023. gada ir saskārušies ar nelabvēlīgu klimatisko apstākļu izraisītiem ražošanas riskiem. Tie ir būtiski ietekmējuši saimniecību ieņēmumus un radījuši likviditātes grūtības. Garantija aizdevuma restrukturizācijai var palīdzēt saimniecībām pārvarēt finansiālās grūtības un turpināt saimniecisko darbību.
Uzlabota kārtība zaudējumu kompensācijai dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos
Jūlijā stājās spēkā grozījumi epizootiju un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu laikā radušos zaudējumu kompensācijas kārtībā. Tie padarīs kompensāciju saņemšanu vienkāršāku, skaidrāku un elastīgāku, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES prasībām.
PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS
No 1. jūlija samazināts PVN maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
1.jūlijā stājas spēkā PVN samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. PVN 12%: 1) maizei, tostarp rudzu, kviešu, jauktu miltu un speciālajai maizei, kā arī porcijmaizei un plakanmaizei. Likme piemērojama arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām, ja tā atbilst PVN likuma 2. pielikumā noteiktajam; 2) svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, arī bezlaktozes pienam. Likmi nepiemēro ultrasterilizētam, kondensētam un tvaicētam pienam; 3) svaigai vai atdzesētai mājputnu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai vai maltai vistu, pīļu, tītaru, zosu, pērļu vistu un paipalu gaļai. Saldētai mājputnu gaļai likmi nepiemēro; 4) termiski neapstrādātām mājputnu olām čaumalās.
Skolās bērniem un jauniešiem bez maksas būs pieejams plašāks pārtikas produktu klāsts
Skolu programmā “Piens un augļi skolai” paplašināts bērniem bez maksas pieejamo produktu klāsts. Turpmāk līdztekus pienam programmā bez maksas varēs saņemt arī kefīru un bezpiedevu jogurtu, savukārt 1.-9. klases skolēniem būs iespēja saņemt arī medu. Līdz šim skolu programmā bērni mācību gada laikā bez maksas varēja regulāri saņemt svaigu augļu un dārzeņu, kā arī pasterizēta piena porcijas. Skābpiena produktu iekļaušana programmā ļaus dažādot bērniem piedāvāto piena produktu klāstu un būs alternatīva bērniem, kuri dzeramo pienu nelieto tā garšas vai jutīgas gremošanas sistēmas dēļ.
9 milj.eiro finansējums valsts pārtikas rezervju izveidei krīžu situācijām
Lai stiprinātu Latvijas gatavību nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumos, valdībā atbalstīts ZM ziņojums par 9 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu valsts pārtikas rezervju izveidei. Vienlaikus ZM virza grozījumus noteikumos par kārtību, kādā nodrošināma iedzīvotāju apgāde ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, paredzot valsts uzdevumu – pārtikas rezervju izveidi un to uzturēšanu – deleģēt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Piešķirtais finansējums ļaus sākt valsts pārtikas rezervju veidošanu, kas ir būtiska valsts noturības un drošības sistēmas sastāvdaļa dažādu krīžu scenāriju gadījumā.
ATTĪSTĪBA
Pētījumu rezultāti vietējo dabas resursu racionālai izmantošanai
Noslēgusies ZM valsts pētījumu programma “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai 2023.-2025. gadam”, kuras ietvaros īstenoti pētījumi lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības un meža nozarēs. Programmas mērķis bija veicināt ilgtspējīgu un racionālu vietējo dabas resursu izmantošanu, palielinot to pievienoto vērtību mainīgajos vides un tirgus apstākļos. Programmas laikā īstenoti 2 projekti. Lauksaimniecības tematikā īstenots projekts “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes), savukārt meža tematikā – “Inovācijas meža apsaimniekošanā un koksnes apstrādes pievienotās vērtības ķēdē Latvijas izaugsmei: jauni pakalpojumi, produkti un tehnoloģijas” (Forest4LV).
ZM panāk vienošanos ar VARAM ar ierobežojumu slogu nekavēt ekonomikas attīstību
Zemkopības ministrs Uldis Augulis un lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstiskās organizācijas tikās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru, lai vienotos par turpmāko sadarbību, kas nekavētu ražošanas un ekonomikas attīstību, tai pat laikā ievērojot dabas vērtību saglabāšanas vajadzības. Ministri vienojās, ka mēneša laikā abas ministrijas sagatavos informatīvo ziņojumu un virzīs to apstiprināšanai valdībā, kurā būs skaidri noteikti principi zemes apsaimniekošanā: 10% ir stingri aizsargājamas; 20% primāri ir aizsargājamas un pieļaujama ierobežota saimnieciskā darbība; 70% paredzēti ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai.
Inovāciju ieviešanai praksē lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pieejams gandrīz 6 miljonu eiro atbalsts
Lai veicinātu jaunu un praktiski izmantojamu inovāciju ātrāku un plašāku ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Eiropas Inovāciju partnerības projektiem 2026. gadā pieejams gandrīz 6 miljonu eiro publiskais finansējums. Atbalstam plānotas divas projektu iesniegšanas kārtas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna programmā “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai”.
Rīgas lidostā varēs nodrošināt dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku eksportu
Pieņemti grozījumi noteikumos par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm. Izmaiņu mērķis ir paplašināt PVD robežkontroles punkta Rīgas lidostā kompetenci, nosakot to arī par dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku izvešanas vietu, tādējādi nodrošinot jaunas eksporta iespējas Latvijas uzņēmējiem un stiprinot valsts loģistikas un aviokravu pārvadājumu potenciālu.
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKRŪPNIECĪBA
Vienkāršota koku ciršanas kārtība ārpus meža un mazināts administratīvais slogs
Lai zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu koku ciršanas kārtību, uzlabotie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža samazinās gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja. Turpmāk bez pašvaldības atļaujas drīkstēs cirst kokus, kuru celma diametrs nepārsniedz 30 centimetrus jeb apkārtmērs – 94 centimetrus. To, vai koka nociršanai būs vajadzīga atļauja, noteiks ne tikai tā izmērs, bet arī suga, augšanas vieta un aizsardzības statuss. Pašvaldības varēs noteikt arī stingrākas prasības koku saglabāšanai. Atļauja nebūs vajadzīga arī vairākos citos gadījumos. Piemēram, bez tās varēs cirst kokus dzīvojamās apbūves teritorijās, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūvi, ja pašvaldība nebūs noteikusi prasības koku saglabāšanai. Bez atļaujas varēs cirst arī kokus zemē, kas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot noteikta izmēra lielos kokus. Vienkāršāka būs nokaltušu un bīstamu koku nociršana. Pirms ciršanas koks būs jānofotografē vismaz no trim skatpunktiem un jāinformē pašvaldība. Fotogrāfijās būs skaidri jāredz, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi rada apdraudējumu infrastruktūrai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai īpašumam. Mazāk birokrātijas būs arī būvniecībā – ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, to varēs vērtēt kopā ar būvniecības dokumentāciju, neprasot atsevišķu ciršanas atļauju. Būvniecības procesā nocērtamo koku varēs arī kompensēt, tajā pašā zemes vienībā iestādot vismaz trīs jaunus kokus, kas nav jaunāki par 10 gadiem. Šādā gadījumā pašvaldības atļauja nebūs vajadzīga, ja uz nocērtamo koku neattieksies īpašas dabas aizsardzības prasības.
Sabiedriskajai apspriešanai nodotas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes līdz 2050. gadam, kā arī tām izstrādātais Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projekts un tā kopsavilkums
Pamatnostādnēs noteikts līdzsvarots redzējums saimnieciskās darbības un dabas aizsardzības starpā, paredzot līdz 30% meža zemju primāri novirzīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un palielināšanai, tostarp līdz 10% uzturot stingrā aizsardzībā, bet pārējās teritorijās veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un bioekonomikas attīstību. Vienlaikus dokuments paredz stiprināt meža pielāgošanos klimata pārmaiņām, attīstīt zinātni, inovācijas un digitalizāciju, kā arī pilnveidot meža īpašnieku iesaisti ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. Līdz 2050. gadam izvirzīti ambiciozi nozares attīstības mērķi – vismaz 12 reizes palielināt Latvijas meža nozares koksnes produktu vērtību, dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu nozarē un par 25% palielināt jaunizveidoto mežaudžu ražību.
LVM nopērk 5000 ha meža Latgalē – valsts saimnieciskās darbības paplašināšana pierobežā ir ne tikai ekonomisks, bet arī stratēģiski nozīmīgs lēmums
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kļuvusi par īpašnieku diviem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vienīgais aktīvs ir zeme un kas iepriekš bija Zviedrijas pilsoņu īpašumā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem uzņēmumu iegādei bija nepieciešama valdības piekrišana, ko LVM saņēma š.g. 30. jūnijā. Investīciju darījuma rezultātā LVM apsaimniekošanā nonāk gandrīz 5000 ha produktīvas meža zemes Ludzas novada Pasienes pagastā, kas stiprinās valsts mežu apsaimniekošanas ilgtspēju un ilgtermiņā nodrošinās papildu kvalitatīvas koksnes resursus Latvijas tautsaimniecībai.
Jauna kārtība mikroliegumu izveidei, mazinot birokrātiju, nodrošinās ātrāku lēmumu pieņemšanu un skaidrākas prasības
Pieņemti grozījumi noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas padarīs mikroliegumu izveides procesu efektīvāku, samazinās administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām un palīdzēs ātrāk nodrošināt īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzību. Turpmāk personai, kas ierosina mikrolieguma izveidi, kopā ar pieteikumu būs jāiesniedz arī sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums. Tas ļaus atbildīgajām institūcijām jau sākotnēji saņemt visu nepieciešamo informāciju un ātrāk izvērtēt iesniegumus.
ZIVSAIMNIECĪBA
Zvejniekiem būs pieejams atbalsts degvielas sadārdzinājuma kompensēšanai
Lai mazinātu degvielas cenu pieauguma radīto finansiālo slogu zvejniecības uzņēmumiem, mainīti noteikumi par atbalsta piešķiršanu zvejas kuģu īpašniekiem. Atbalsts paredzēts degvielas sadārdzinājuma radīto papildu izmaksu daļējai kompensēšanai un palīdzēs zvejniecības uzņēmumiem turpināt darbu. Kompensācijai varēs pieteikties zvejas kuģu īpašnieki, kuru ES reģistrētie kuģi tiek izmantoti zvejai Baltijas jūrā vai Rīgas līcī. Tā būs pieejama gan kuģiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk, gan arī mazākiem kuģiem ar dīzeļdegvielas vai benzīna dzinējiem.
Pirmo reizi noteikti zvejas efektivitātes kritēriji; brīvi pieejamos zvejas limitus prioritāri piešķirs jaunajiem zvejniekiem
Pieņemti grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir pilnveidot zvejas tiesību nomas regulējumu, uzlabot zvejas limitu izmantošanas efektivitāti Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, kā arī iekšējos ūdeņos, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un attīstot plašāku elektronisko sistēmu datu izmantošanu pašvaldībām, zvejas tiesību nomniekiem un valsts pārvaldei. Pašvaldībām būs jāvērtē zvejas limitu izmantošanas efektivitāte (nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un limitu izmantošanas līmenis) un jāsamazina neefektīvi izmantotie limiti. Brīvi pieejamie un neefektīvi izmantotie zvejas limiti prioritāri tiks piešķirti jaunajiem zvejniekiem līdz 40 gadu vecumam, kuri uzsāk saimniecisko darbību nozarē.
Mērķētāks atbalstam zivsaimniecībai
Izstrādāti, saskaņoti ar partneriem un iesniegti EK grozījumi Programmā zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam efektīvākam un mērķētākam atbalstam zivsaimniecības nozares konkurētspējas un noturības veicināšanai.
MELIORĀCIJA
Pabeigta 22 pretplūdu infrastruktūras objektu atjaunošana un pārbūve
2026. gada augustā VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) pabeidza ES Atveseļošanas fonda ietvaros īstenotos pretplūdu infrastruktūras atjaunošanas un pārbūves projektus. Kopumā atjaunoti un pārbūvēti 22 valsts meliorācijas sistēmu objekti – deviņas sūkņu stacijas, 12 aizsargdambji un viens kanāls. Atjaunotas valsts nozīmes ūdensnotekas 15,9 km un aizsargdambji 66,3 km garumā. Papildus iegādātas deviņas jaudīgas pārvietojamas sūknēšanas vienības un astoņi ģeneratori, lai nodrošinātu operatīvu rīcību un sūkņu staciju darbību ārkārtas situācijās, tostarp elektroapgādes traucējumu un paaugstināta plūdu riska gadījumos.
IZGLĪTĪBA UN PĒTĪJUMI
Zinātne Latvijas pārtikas sistēmas stiprināšanai
Atklāts Valsts pētījumu programmas “Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai” 2026.-2028. gadam projekts “Noturīgas, inovatīvas, ilgtspējīgas un efektīvas pārtikas sistēmas stiprināšana Latvijā”. Tā mērķis ir attīstīt zināšanas un radīt zinātniski pamatotus un inovatīvus risinājumus Latvijas pārtikas sistēmas stiprināšanai, uzlabojot tās ilgtspēju un konkurētspēju un palielinot valsts noturību pret krīzēm un ārējiem riskiem.
Bulduru tehnikums jau otro gadu pēc kārtas iekļauts darba devēju ieteiktāko skolu TOP5
Latvijā lielākā karjeras un prakses portāla Prakse.lv katru gadu rīkotajā darba devēju aptaujā, kurā šogad piedalījās 2721 uzņēmums, Bulduru tehnikums jau otro gadu pēc kārtas ir ierindots starp valsts ieteiktākajām profesionālajām izglītības iestādēm.
Stiprinās lauksaimniecības inovācijas un nodrošinās praktiski izmantojamus risinājumus
Pieņemti grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalstu Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektiem. Izmaiņu mērķis ir uzlabot inovāciju projektu kvalitāti, stiprināt to praktisko ieviešanu un nodrošināt, ka publiskais finansējums tiek ieguldīts risinājumos ar reālu pienesumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.
BIODROŠĪBA
Paplašina importa aizliegumu lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas
Lai stiprinātu nacionālo importa aizliegumu lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, būtiski paplašināts importa aizliegumam pakļauto produktu saraksts. Lai mazinātu trakumsērgas un citu dzīvnieku infekcijas slimību ievazāšanas riskus, turpmāk būs aizliegts komerciāli ievest dzīvus dzīvniekus, tostarp suņus, kaķus, zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus) un kukaiņus. Tāpat importa aizliegums attieksies arī uz vairākām produktu grupām, kuru imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā turpinās arī 2026. gadā un kuri līdz šim nebija iekļauti importa aizliegumā. Līdz šim importa aizliegums attiecās uz graudaugiem, dārzeņiem, augļiem un noteiktiem lopbarības produktiem. Turpmāk tas attieksies arī uz zivīm un zivju produkciju, piena produktiem, miltrūpniecības produktiem, eļļas augu sēklām, gaļas izstrādājumiem, dārzeņu un augļu izstrādājumiem, kā arī visiem lopbarības produktu grupas produktiem. Aizliegums attieksies arī uz kafiju, tēju un garšvielām, atsevišķiem dzīvnieku un augu tauku un eļļu veidiem, kā arī cukuru, melasi un cukura ražošanas blakusproduktiem, kurus atbilstoši likumam var iekļaut nacionālajā importa aizliegumā, jo tie ietilpst lauksaimniecības un lopbarības produktu tvērumā.
Stiprina Latvijas lopkopību pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM) un citām bīstamām dzīvnieku slimībām
Lai stiprinātu dzīvnieku veselības aizsardzību Latvijā un mazinātu īpaši bīstamu pārnēsājamo dzīvnieku slimību, tostarp ĀCM un mutes un nagu sērgas, izplatības risku, pieņemti grozījumi biodrošības prasībās dzīvnieku turēšanas vietām. Tie paredz paplašināt biodrošības prasību piemērošanu, nosakot pastāvīgas prasības pārnadžu (liellopu, aitu, cūku, un kazu u.c.) turēšanas vietām. Līdz šim biodrošības prasības attiecās uz cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietām.
MĪĻDZĪVNIEKI
Mājas dzīvnieku labturības pārkāpumu gadījumos būs skaidrāka institūciju sadarbība
Lai nodrošinātu operatīvāku un efektīvāku rīcību gadījumos, kad apdraudēta mājas (istabas) dzīvnieka veselība vai dzīvība, jauni noteikumi nosaka pašvaldību un PVD sadarbības kārtību mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzībā. Jaunais regulējums skaidrāk nosaka abu institūciju kompetenci, stiprina savstarpējo sadarbības kārtību mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību uzraudzībai un piemērošanai visā Latvijā. PVD iesaiste attieksies uz situācijām, kad pastāvēs pamatotas aizdomas par mājas (istabas) dzīvnieka labturības prasību pārkāpumiem vai veselības apdraudējuma pazīmēm. Saņemot informāciju no pašvaldības, PVD reaģēs cik vien iespējams īsākā laikā, prioritāri rīkojoties situācijās, kad pastāv tiešs apdraudējums mājas (istabas) dzīvnieka veselībai vai dzīvībai. Šāda pieeja ļaus saglabāt nepieciešamo elastību, vienlaikus nodrošinot operatīvu reaģēšanu konkrētos apstākļos.