Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “Pirmajos divos valdības darba mēnešos Zemkopības ministrijā esam koncentrējušies uz to, lai pieņemtu lēmumus ar acīmredzamu un taustāmu ieguvumu cilvēkiem un uzņēmējiem – mazinātu birokrātiju, stiprinātu lauksaimnieku un zivsaimnieku konkurētspēju, rūpētos par pārtikas drošību un pieejamību, veicinātu investīcijas un inovācijas, kā arī aizstāvētu Latvijas intereses Eiropā. Vienlaikus turpinājām darbu mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, biodrošības stiprināšanā un meliorācijas infrastruktūras attīstībā. Mērķis ir panākt, lai Latvijas dabas resursi tiktu izmantoti gudri un ilgtspējīgi, radot lielāku pievienoto vērtību Latvijā, stiprinot valsts ekonomiku un veidojot drošāku nākotni.”
ADMINISTRATĪVĀ SLOGA MAZINĀŠANA
Vienkāršota ES fondu atbalsta administrēšana lauku un zivsaimniecības attīstībai
Pieņemti grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai. Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, vienkāršot projektu īstenošanas prasības un nodrošināt samērīgāku pieeju atbalsta pretendentu izvērtēšanā. Turpmāk prasība salīdzināt vismaz divus piedāvājumus jeb veikt cenu aptauju attieksies uz iepirkumiem no 10 000 eiro, nevis no 2000 eiro kā līdz šim. Grozījumi paredz arī pārskatīt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusa piemērošanu.
Vienkāršota augu aizsardzības līdzekļu iekārtu pārbaužu kārtība un digitalizēta dokumentu aprite
Pieņemti noteikumi, kas nosaka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu prasības. Jaunais regulējums izstrādāts, lai nodrošinātu skaidrāku, strukturētāku un praksē vieglāk piemērojamu kārtību iekārtu pārbaudei, sertifikācijai un informācijas apritei, vienlaikus ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus un veicinot augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu atbilstoši ES prasībām.
Lauksaimniecības mašīntraktoru īpašnieki kravu pārvadājumiem varēs saņemt pašpārvadājumu sertifikātu
Lai novērstu līdzšinējo tehnisko šķērsli pašpārvadājumu sertifikāta saņemšanai un nodrošinātu Ceļu satiksmes likuma prasību praktisku piemērošanu kravu pārvadājumos izmantotajiem lauksaimniecības mašīntraktoriem, pieņemti grozījumi noteikumos par pasažieru un kravas pašpārvadājumu veikšanas kārtību. Kravas pārvadājumiem izmantots lauksaimniecības mašīntraktors Autopārvadājumu likuma izpratnē uzskatāms par autotransporta līdzekli un uz to attiecas Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības autopārvadājumiem.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā pāriet uz vienkāršotiem un digitalizētiem procesiem
Pieņemti noteikumi “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību ES prasībām bioloģiskās ražošanas jomā, vienkāršotu administratīvās procedūras un veicinātu efektīvāku informācijas apriti nozares dalībnieku un valsts iestāžu starpā.
Traktortehnikas īpašniekiem vienkāršo tehnisko apskati un samazina administratīvo slogu
Pieņemti grozījumi noteikumos par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli uz ceļiem. Izmaiņu mērķis ir modernizēt tehniskās apskates kārtību, precizēt prasības un ieviest vienotu regulējumu lauksaimniecības mašīntraktoriem.
ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAI
Lauksaimnieku ieņēmumus dīzeļdegvielas saņemšanai vērtēs elastīgāk
Valdībā atbalstīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz elastīgāku pieeju lauksaimnieku ieņēmumu izvērtēšanai, nosakot tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Turpmāk Lauku atbalsta dienests (LAD) vērtēs ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas par diviem pēdējiem noslēgtajiem taksācijas gadiem un piemēros pretendentam labvēlīgāko rādītāju.
Pērnā gada nelabvēlīgajos laikapstākļos cietušajiem lauksaimniekiem piešķirs valsts papildatbalstu 4 miljonu eiro apmērā
Lai daļēji mazinātu 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus augļkopības, dārzeņkopības (tostarp kartupeļu un zirņu audzēšanas) un sēklaudzēšanas nozares lauksaimniekiem, pieņemti grozījumi ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtībā, paredzot valsts papildatbalstu 4,2 miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisija (EK) Latvijai piešķīra 4,2 miljonus eiro ES ārkārtas atbalsta, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri cieta no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Atbalsta mērķis ir daļēji segt ekonomiskos zaudējumus un palīdzēt saglabāt saimniecību dzīvotspēju.
EK īstenotā ārkārtas finansiālā atbalsta sadale ir netaisnīga un neatspoguļo pierobežas dalībvalstu paaugstināto ekonomisko ievainojamību
EK darba grupā notikušajā balsojumā par EK regulu par ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, kurus skārušas Tuvo Austrumu krīzes radītās ekonomiskās dzīvotspējas problēmas, Latvijai piešķirti 5,5 miljoni eiro. Regulas mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kuri saskaras ar būtisku ražošanas resursu izmaksu pieaugumu (enerģijas un mēslošanas līdzekļu), ko izraisījusi ilgstošā nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Pieaugošās izmaksas rada lauksaimniekiem likviditātes grūtības un apdraud daudzu saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, tādēļ EK ir paredzējusi šo ārkārtas atbalstu, lai mazinātu izmaksu slogu un novērstu lauksaimnieku ekonomiskās situācijas turpmāku pasliktināšanos. Paužot savu nostāju, Latvija kopā ar Bulgāriju un Igauniju sagatavoja un EK iesniedza kopīgu paziņojumu, iebilstot pret piedāvāto netaisnīgo atbalsta sadales pieeju.
PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS
No 1. jūlija samazināts PVN maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
1. jūlijā stājas spēkā PVN samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. PVN 12%: 1) maizei, tostarp rudzu, kviešu, jauktu miltu un speciālajai maizei, kā arī porcijmaizei un plakanmaizei. Likme piemērojama arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām, ja tā atbilst PVN likuma 2. pielikumā noteiktajam; 2) svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, arī bezlaktozes pienam. Likmi nepiemēro ultrasterilizētam, kondensētam un tvaicētam pienam; 3) svaigai vai atdzesētai mājputnu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai vai maltai vistu, pīļu, tītaru, zosu, pērļu vistu un paipalu gaļai. Saldētai mājputnu gaļai likmi nepiemēro; 4) termiski neapstrādātām mājputnu olām čaumalās.
9 miljonu eiro finansējums valsts pārtikas rezervju izveidei krīžu situācijām
Lai stiprinātu Latvijas gatavību nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumos, valdībā atbalstīts ZM ziņojums par 9 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu valsts pārtikas rezervju izveidei. Vienlaikus ZM virza grozījumus noteikumos par kārtību, kādā nodrošināma iedzīvotāju apgāde ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, paredzot valsts uzdevumu – pārtikas rezervju izveidi un to uzturēšanu – deleģēt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Piešķirtais finansējums ļaus sākt valsts pārtikas rezervju veidošanu, kas ir būtiska valsts noturības un drošības sistēmas sastāvdaļa dažādu krīžu scenāriju gadījumā.
ATTĪSTĪBA
Pētījumu rezultāti vietējo dabas resursu racionālai izmantošanai
Noslēgusies ZM valsts pētījumu programma “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai 2023.-2025. gadam”, kuras ietvaros īstenoti pētījumi lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības un meža nozarēs. Programmas mērķis bija veicināt ilgtspējīgu un racionālu vietējo dabas resursu izmantošanu, palielinot to pievienoto vērtību mainīgajos vides un tirgus apstākļos. Programmas laikā īstenoti 2 projekti. Lauksaimniecības tematikā īstenots projekts “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes), savukārt meža tematikā – “Inovācijas meža apsaimniekošanā un koksnes apstrādes pievienotās vērtības ķēdē Latvijas izaugsmei: jauni pakalpojumi, produkti un tehnoloģijas” (Forest4LV).
ZM panāk vienošanos ar VARAM ar ierobežojumu slogu nekavēt ekonomikas attīstību
Zemkopības ministrs Uldis Augulis un lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstiskās organizācijas tikās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru, lai vienotos par turpmāko sadarbību, kas nekavētu ražošanas un ekonomikas attīstību, tai pat laikā ievērojot dabas vērtību saglabāšanas vajadzības. Ministri vienojās, ka mēneša laikā abas ministrijas sagatavos informatīvo ziņojumu un virzīs to apstiprināšanai valdībā, kurā būs skaidri noteikti principi zemes apsaimniekošanā: 10% ir stingri aizsargājamas; 20% primāri ir aizsargājamas un pieļaujama ierobežota saimnieciskā darbība; 70% paredzēti ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai.
Inovāciju ieviešanai praksē lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pieejams gandrīz 6 miljonu eiro atbalsts
Lai veicinātu jaunu un praktiski izmantojamu inovāciju ātrāku un plašāku ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Eiropas Inovāciju partnerības projektiem 2026. gadā pieejams gandrīz 6 miljonu eiro publiskais finansējums. Atbalstam plānotas divas projektu iesniegšanas kārtas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna programmā “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai”.
Rīgas lidostā varēs nodrošināt dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku eksportu
Pieņemti grozījumi noteikumos par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm. Izmaiņu mērķis ir paplašināt Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles punkta Rīgas lidostā kompetenci, nosakot to arī par dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku izvešanas vietu, tādējādi nodrošinot jaunas eksporta iespējas Latvijas uzņēmējiem un stiprinot valsts loģistikas un aviokravu pārvadājumu potenciālu.
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKRŪPNIECĪBA
Sabiedriskajai apspriešanai nodotas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes līdz 2050. gadam, kā arī tām izstrādātais Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projekts un tā kopsavilkums
Pamatnostādnēs noteikts līdzsvarots redzējums saimnieciskās darbības un dabas aizsardzības starpā, paredzot līdz 30% meža zemju primāri novirzīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un palielināšanai, tostarp līdz 10% uzturot stingrā aizsardzībā, bet pārējās teritorijās veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un bioekonomikas attīstību. Vienlaikus dokuments paredz stiprināt meža pielāgošanos klimata pārmaiņām, attīstīt zinātni, inovācijas un digitalizāciju, kā arī pilnveidot meža īpašnieku iesaisti ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. Līdz 2050. gadam izvirzīti ambiciozi nozares attīstības mērķi – vismaz 12 reizes palielināt Latvijas meža nozares koksnes produktu vērtību, dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu nozarē un par 25% palielināt jaunizveidoto mežaudžu ražību.
LVM nopērk 5000 ha meža Latgalē – valsts saimnieciskās darbības paplašināšana pierobežā ir ne tikai ekonomisks, bet arī stratēģiski nozīmīgs lēmums
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kļuvusi par īpašnieku diviem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vienīgais aktīvs ir zeme un kas iepriekš bija Zviedrijas pilsoņu īpašumā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem uzņēmumu iegādei bija nepieciešama valdības piekrišana, ko LVM saņēma š.g. 30. jūnijā. Investīciju darījuma rezultātā LVM apsaimniekošanā nonāk gandrīz 5000 ha produktīvas meža zemes Ludzas novada Pasienes pagastā, kas stiprinās valsts mežu apsaimniekošanas ilgtspēju un ilgtermiņā nodrošinās papildu kvalitatīvas koksnes resursus Latvijas tautsaimniecībai.
Jauna kārtība mikroliegumu izveidei, mazinot birokrātiju, nodrošinās ātrāku lēmumu pieņemšanu un skaidrākas prasības
Pieņemti grozījumi noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas padarīs mikroliegumu izveides procesu efektīvāku, samazinās administratīvo slogu atbildīgajām institūcijām un palīdzēs ātrāk nodrošināt īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzību. Turpmāk personai, kas ierosina mikrolieguma izveidi, kopā ar pieteikumu būs jāiesniedz arī sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums. Tas ļaus atbildīgajām institūcijām jau sākotnēji saņemt visu nepieciešamo informāciju un ātrāk izvērtēt iesniegumus.
ZIVSAIMNIECĪBA
Pirmo reizi noteikti zvejas efektivitātes kritēriji; brīvi pieejamos zvejas limitus prioritāri piešķirs jaunajiem zvejniekiem
Pieņemti grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir pilnveidot zvejas tiesību nomas regulējumu, uzlabot zvejas limitu izmantošanas efektivitāti Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, kā arī iekšējos ūdeņos, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un attīstot plašāku elektronisko sistēmu datu izmantošanu pašvaldībām, zvejas tiesību nomniekiem un valsts pārvaldei. Pašvaldībām būs jāvērtē zvejas limitu izmantošanas efektivitāte (nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un limitu izmantošanas līmenis) un jāsamazina neefektīvi izmantotie limiti. Brīvi pieejamie un neefektīvi izmantotie zvejas limiti prioritāri tiks piešķirti jaunajiem zvejniekiem līdz 40 gadu vecumam, kuri uzsāk saimniecisko darbību nozarē.
Mērķētāks atbalstam zivsaimniecībai
Izstrādāti, saskaņoti ar partneriem un iesniegti EK grozījumi Programmā zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam efektīvākam un mērķētākam atbalstam zivsaimniecības nozares konkurētspējas un noturības veicināšanai.
MELIORĀCIJA
Atjaunotā Bārtas upe un aizsargdambis pasargās iedzīvotājus un lauksaimniecības zemes no applūšanas riska
Atjaunotas Bārtas upes ūdens novadīšanas spējas un nostiprināts labā krasta aizsargdambis Nīcas un Otaņķu pagastā Dienvidkurzemes novadā. Veiktie darbi būtiski uzlabojuši teritorijas aizsardzību pret applūšanu. Projekta tiešie ieguvēji ir vairāk nekā 300 Nīcas un Otaņķu pagasta iedzīvotāji, kuri dzīvo Bārtas upes plūdu riska teritorijā, kā arī ūdensnotekai piegulošo zemju īpašnieki, lauksaimnieki un citi uzņēmēji. Atjaunotā infrastruktūra ilgtermiņā palīdzēs mazināt applūšanas riskus un veicinās drošāku dzīves un saimniekošanas vidi.
Atjaunots Meirānu kanāls
Ar Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu 11,3 km garumā atjaunota valsts nozīmes ūdensnoteku – Meirānu kanāls – Madonas novada Ošupes un Barkavas pagastā.
Jauni pārvietojamie sūkņi uzlabos ūdens novadīšanu ārkārtas situācijās
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iegādājušies astoņus pārvietojamos sūkņus ar maksimālo jaudu 1260 m³/h katram, kā arī vienu pārvietojamosūkni ar maksimālo jaudu 115 m³/h. Astoņu lielākās jaudas sūkņu degvielas tvertnes nodrošina nepārtrauktu darbību līdz 24 stundām bez papildu uzpildes. Katrs no tiem aprīkots ar 200 metru garu spiedvadu, 32 metru garu sūcvadu un spēj pārsūknēt ūdeni ar cieto daļiņu caurlaidību līdz 120 milimetriem. Pārvietojamo sūknēšanas vienību iegāde īstenota ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, kopējam finansējumam sasniedzot 1,88 miljonus eiro no ES un valsts budžeta līdzekļiem.
IZGLĪTĪBA UN PĒTĪJUMI
Bulduru tehnikums jau otro gadu pēc kārtas iekļauts darba devēju ieteiktāko skolu TOP5
Latvijā lielākā karjeras un prakses portāla Prakse.lv katru gadu rīkotajā darba devēju aptaujā, kurā šogad piedalījās 2721 uzņēmums, Bulduru tehnikums jau otro gadu pēc kārtas ir ierindots starp valsts ieteiktākajām profesionālajām izglītības iestādēm.
Stiprinās lauksaimniecības inovācijas un nodrošinās praktiski izmantojamus risinājumus
Pieņemti grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalstu Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektiem. Izmaiņu mērķis ir uzlabot inovāciju projektu kvalitāti, stiprināt to praktisko ieviešanu un nodrošināt, ka publiskais finansējums tiek ieguldīts risinājumos ar reālu pienesumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.
BIODROŠĪBA
Stiprina Latvijas lopkopību pret Āfrikas cūku mēri un citām bīstamām dzīvnieku slimībām
Lai stiprinātu dzīvnieku veselības aizsardzību Latvijā un mazinātu īpaši bīstamu pārnēsājamo dzīvnieku slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra (ĀCM) un mutes un nagu sērgas (MNS), izplatības risku, pieņemti grozījumi biodrošības prasībās dzīvnieku turēšanas vietām. Tie paredz paplašināt biodrošības prasību piemērošanu, nosakot pastāvīgas prasības pārnadžu (liellopu, aitu, cūku, un kazu u.c.) turēšanas vietām. Līdz šim biodrošības prasības attiecās uz cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietām.