Otrdien, 9. aprīlī, ES neformālajā Lauksaimniecības ministru padomē Genkā (Beļģija) ministri diskutēja par nepieciešamību un iespējām attīstīt proteīnaugu audzēšanu ES. Šobrīd ES spēj izaudzēt un nodrošināt tikai aptuveni 30% no ES nepieciešamā proteīnaugu apjoma, kas ir ļoti nozīmīga izejviela lopkopībā, putnkopībā u.c. lauksaimniecības, dzīvnieku barības un arī pārtikas ražošanas nozarēs. Proteīnaugi, piemēram, pupas, zirņi, soja u.c., ir vērtīgi olbaltumvielu avoti gan cilvēku pārtikā, gan dzīvnieku barībā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Lai gan ES ir visattīstītākā lauksaimniecības un pārtikas sistēma pasaulē, tomēr proteīna nodrošinājuma ziņā joprojām esam atkarīgi un neaizsargāti. Lai nodrošinātu ES pārtikas ražošanas un nodrošinājuma sistēmas ilgtspēju, ES ir būtiski jāpaātrina tās pāreja uz lielāku neatkarību no proteīnu importa, un īpaši svarīgi ir mazināt ES atkarību no agresorvalstu resursiem.”
Ministrs arī norādīja, ka proteīnaugu plašākas audzēšanas attīstībai ES ir jāparedz saskaņoti atbalsta instrumenti. Turklāt atbalsta pasākumus nepieciešams attiecināt ne tikai uz proteīnaugu audzētājiem – zemniekiem, bet arī uz pārstrādes uzņēmumiem un dzīvnieku barības ražotājiem, kas izmanto tikai ES ražotus proteīnaugus. Tāpat būtu jāapsver atbalsta piešķiršana uzņēmumiem un pētniecības projektiem, kas meklē jaunus alternatīvus olbaltumvielu avotus. Tas ļautu stiprināt ES pašpietiekamību un koncentrēties uz ilgtspējīgu ražošanu ar atbilstošu un efektīvu resursu izmantošanu.