Zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, nozares pētniekiem un speciālistiem, lai diskutētu, kāda būs Latvijas lauksaimniecība nākotnē. Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) nesen nāca klajā ar jaunajiem priekšlikumiem ES daudzgadu budžetam no 2028. gada, kas Latvijai nav pieņemami. EK vīzija paredz samazināt ES atbalsta finansējumu lauksaimniecībai par vienu ceturtdaļu, tādējādi jau tuvākā nākotnē apdraudot Latvijas lauksaimniecību. Turklāt šis priekšlikums neietver ne tiešo maksājumu izlīdzināšanu, ne papildu atbalstu ES austrumu pierobežas lauku reģionu stiprināšanai.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Plānojot nākotni, mūsu galvenais mērķis ir lauksaimnieciskās ražošanas stiprināšana, tās attīstība un attiecīgi arī atbalsts. Latvijai ir svarīgs katrs lauksaimnieks un katrs ražotājs, neskatoties uz to, vai tas ir liels vai mazs. Svarīgi, lai viņš ražo, rada pienesumu nozares attīstībai, nodarbinātībai un kopējai valsts ekonomikai. Turklāt īpaša nozīme ir tam, lai ražotais produkts iegūtu pievienoto vērtību tieši Latvijā, veicinot mūsu valsts ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Tāpēc jau pērn Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, pētniekiem un nozares ekspertiem uzsāka kopīgu darbu četros galvenajos attīstības virzienos – augsnes auglība kā ražošanas pamats, saimniecību konkurētspēja un datu nozīme “saimniecības finanšu veselībā”, tirgus pieejamība caur sadarbību kopējā pievienotās vērtības ķēdē un risku vadība ar līdzsvarotu atbildību.”
Kopīgi tiks izstrādāta lauksaimniecības politika, kas sniegs ieguldījumu attīstības un konkurētspējas celšanā. Tās pamatā būs nozaru izstrādātas stratēģijas, ietverot sadarbību ar saistītajām nozarēm visos ražošanas un loģistikas posmos. Lauksaimniekiem, pārstrādei, kooperatīviem būs jāstrādā kopā un kopīgi jāidentificē tās lietas, kuras ir nozīmīgi attīstīt katrā nozarē. Zeme ir ražošanas resurss, tāpēc nākotnē ir svarīgi palielināt zemes apsaimniekošanas efektivitāti, bet ražojošajām saimniecībām jāturpina attīstīties, kāpinot efektivitāti un konkurētspēju. Tāpat arvien svarīgāka lauksaimniecības ikdienā kļūst risku vadība, kur katrs lauksaimnieks uzņemas atbildību par savas darbības riskiem un to diversificēšanu.