No svētdienas līdz otrdienai, no 11. līdz 13. jūnijam, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā sanāksmē Stokholmā (Zviedrijā), kurā dalībvalstis diskutēja par ES lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu pārtikas, lopbarības, šķiedrvielu un energoapgādes drošībā un ilgtermiņā efektīvu bioekonomiku klimatneitrālā pasaulē.
Zviedrija kā prezidējošā valsts ES Padomē rosināja ES dalībvalstis apspriest lauksaimniecības un mežsaimniecības iespējas un apstākļus Zaļā kursa jeb zaļās pārejas veicināšanā ES līmenī, sasniedzot zemes izmantošanas ilgtermiņa mērķus un nodrošinot politikas saskaņotību. Latvija uzskata, ka bioekonomikai, ievērojot tās lielo nozīmi Zaļā kursa nodrošināšanā, ir jābūt saskaņā ar esošajām un vēl topošajām likumdošanas iniciatīvām. Lai nodrošinātu līdzsvarotu teritorijas attīstību un politikas saskaņotību, tiesību aktu izstrādē jāiesaista visas ieinteresētās sabiedrības grupas, tostarp ES institūcijas un Eiropas Komisijas (EK) komitejas un darba grupas, un pilnvērtīgi jāinformē dalībvalstu eksperti par aktuālajām ES iniciatīvām. Tikai ņemot vērā sniegtos viedokļus, būs iespējams izvairīties no pretrunām un nodrošināt lēmumu saskaņotu pieņemšanu un ieviešanu.
“Ir ļoti svarīgi, lai dažādu politiku un tiesību aktu izstrādē un mērķu noteikšanā tiktu ņemtas vērā katras Eiropas Savienības dalībvalsts reģionālās, ekonomiskās, ģeogrāfiskās, klimata un vides atšķirības,” diskusijā atgādināja zemkopības ministrs Didzis Šmits. “Eiropas Savienībā ir dažādi bioekonomikas reģioni, tie mēdz būt dažādi pat vienā valstī. Tas ir jāapzinās un iespējami jāizmanto katras konkrētās teritorijas ekonomiskais, sociālais, enerģētikas, klimata, vides un sabiedriskais potenciāls.”
Lauksaimniecības ministri Stokholmā diskutēja arī par līdzekļiem un politikas instrumentiem, kuri uzskatāmi par vissvarīgākajiem Zaļā kursa īstenošanā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Ļoti svarīgs elements ir sabiedrības iesaistīšana un informēšana, uzskata Latvija, un noteikti jāņem vērā primāro ražotāju, lauksaimnieku, mežsaimnieku un nevalstisko organizāciju viedoklis. Lai primārie ražotāji ilgtermiņā būtu galvenie biomasas nodrošinātāji un galvenie lauku attīstības veicinātāji, ir jāstiprina primāro ražotāju konkurētspēja, vienlaikus ievērojot vides aizsardzību un klimata aspektus. Zemes izmantošanas potenciāls zaļajā pārejā būs īstenojams, ja tiks stiprināta pētniecība un inovācija, nodrošinot efektīvāku zināšanu pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Jaunāko tehnoloģiju un zinātniskajos pētījumos balstītu ideju pārnese Zaļā kursa īstenošanā būs iespējama, ja stiprināsim mācību un konsultāciju pakalpojumu pieejamību. Tomēr bioekonomikas attīstība, pāreja uz aprites ekonomiku un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu nebūs iespējama bez ievērojama finanšu ieguldījuma.
ES lauksaimniecības ministri vairākkārt uzsvēruši bioekonomikas nozīmi Eiropas Zaļā kursa vides un klimata mērķu sasniegšanā. Norādīts arī, ka bioekonomika ir reformētās Kopējās lauksaimniecības politikas neatņemama sastāvdaļa. Latvija ir atzinīgi novērtējusi ES politikas saskaņotību ar bioekonomikas politiku, kā arī atbalsta reģionu, vietējo īpatnību un primāro ražotāju nozīmes stiprināšanu.