Pirmdien, 16. novembrī, zemkopības ministrs Uldis Augulis tikās ar lauksaimniecības un meža nozares organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas prioritātes un nepieciešamo ES finansējumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākamajā ES budžeta periodā no 2028. līdz 2034. gadam.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Pirmdien, 16. novembrī, zemkopības ministrs Uldis Augulis tikās ar lauksaimniecības un meža nozares organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas prioritātes un nepieciešamo ES finansējumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākamajā ES budžeta periodā no 2028. līdz 2034. gadam.

Tikšanās laikā ministrs un nozaru pārstāvji bija vienisprātis, ka Latvijai sarunās par nākamo ES budžetu jāpanāk lielāks Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējums. Latvijas galvenās prioritātes ir panākt taisnīgākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem un saglabāt pietiekamu finansējumu lauku attīstībai. Tas ir īpaši svarīgi, jo arī 2027. gadā Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos saņems mazāk nekā 80 % no ES vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “Latvijas lauksaimnieki joprojām saņem ievērojami mazākus tiešos maksājumus nekā vidēji Eiropas Savienībā, un tas nostāda mūsu ražotājus nevienlīdzīgā konkurences situācijā. Turklāt Eiropas Komisijas piedāvātais finansējuma ierobežojums 105 % apmērā no iepriekšējā budžeta perioda finansējuma nozīmē, ka Latvija nesaņemtu tai aprēķināto papildu finansējumu tiešmaksājumu atšķirību mazināšanai, kamēr vairākas citas dalībvalstis to saņemtu pilnā apmērā. Šāda pieeja nav taisnīga, un Latvijai tā nav pieņemama. Mums ir jāpanāk lielāks finansējums, lai Latvijas lauksaimnieki varētu konkurēt ar citu valstu ražotājiem līdzvērtīgos apstākļos. Vienlaikus jānodrošina pietiekams atbalsts lauku attīstībai, jo lauksaimniecība nav tikai pārtikas ražošana – tās ir arī darba vietas, uzņēmējdarbība un Latvijas reģionu dzīvotspēja.”

Nākamajā ES budžeta periodā paredzētas būtiskas pārmaiņas finansējuma sadalē. Līdzšinējo atsevišķo ES fondu sistēmu plānots vienkāršot, finansējumu apvienojot četrās lielās jomās. Vienā kopīgā Latvijas plānā paredzēts iekļaut gan lauksaimniecības un lauku attīstības, gan citu nozaru atbalsta pasākumus. Tas nozīmē, ka lauksaimniecībai par daļu no pieejamā finansējuma būs jākonkurē ar citām nozarēm. Tāpēc īpaši svarīgi būs skaidri pamatot nepieciešamo atbalstu un parādīt, kādu ieguldījumu lauksaimniecība sniedz Latvijas ekonomikā un reģionu attīstībā.

Gatavojoties šīm pārmaiņām, Zemkopības ministrija (ZM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamo ES finansējumu 5,21 miljarda eiro apmērā nākamajam budžeta periodam. Finansējums paredzēts lauksaimniecības un lauku attīstībai, dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, vides un dabas aizsardzības pasākumiem, pārtikas nodrošinājuma stiprināšanai, tostarp krīzes situācijās, kā arī zivsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.

Nosakot finansējuma vajadzības, ZM ņēma vērā arī Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026.-2036. gadam, kura attīstības virzienus valdība atbalstīja šā gada 13. oktobrī. Plānā noteiktas četras galvenās prioritātes – uzlabot augsnes auglību, stiprināt saimniecību konkurētspēju, paplašināt produkcijas realizācijas iespējas un pilnveidot risku pārvaldību. Šīs prioritātes būs pamats arī turpmākajām sarunām par ES finansējuma ieguldīšanu Latvijas lauksaimniecības attīstībā.

Diskusijas par Latvijas prioritātēm un nepieciešamo finansējumu turpināsies. Ceturtdien, 19. novembrī, Finanšu ministrija organizēs tikšanos ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamos ES atbalsta pasākumus 2028.-2034. gadā.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Informācija plašsaziņas līdzekļiem Lauksaimniecība Meža nozare Zivsaimniecība