Pirmdien, 31. augustā, zemkopības ministrs Uldis Augulis tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku un LB ilgtspējības vadītāju Edvardu Kušneru, lai paustu neizpratni LB izstrādātajiem ieteikumiem dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai, kas kredītiestādēm būtu jāņem vērā, izsniedzot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem kredītus. Izstrādājot šos ieteikumus, LB nav konsultējusies ne ar Zemkopības ministriju (ZM), ne lauksaimnieku un meža nozares nevalstiskajām organizācijām, neraugoties uz to, ka ieteikumi vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kā valsts tautsaimniecību un ekonomiku kopumā.
Zemkopības ministrs Uldis Augulis: “Nekādi formāli dokumenti nedrīkst pazemināt Latvijas lauksaimnieku un mežsaimnieku konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Šobrīd mēs cīnāmies par taisnīgiem tiešmaksājumiem mūsu lauksaimniekiem, lai tie būtu vismaz vidējā ES līmenī, dodot mūsu lauksaimniekiem izredzes palielināt līdz Latvijas iedzīvotāju galdiem piegādātās produkcijas apjomu. Nesaprotama satura dokumentam, kas nav skaņots ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, nav jākļūst par vēl vienu ierobežojošu faktoru mūsu lauksaimnieku izdzīvošanas iespējās.”
Ministrs arī norādīja, ka šādas vadlīnijas nedrīkst palikt spēkā, tās ir būtiski pilnveidojamas, iesaistot nozares politikas veidotājus un īstenotājus – ZM – un noteikti arī lauksaimnieku un mežsaimnieku NVO. LB prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja gan ZM, gan lauksaimnieku un mežsaimnieku NVO iesniegt savus priekšlikumus šo ieteikumu pilnveidei.
ZM un lauksaimnieki ir vienisprātis, ka šādi LB biodaudzveidības ieteikumi komerciestādēm var ietekmēt finanšu pieejamību lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un radīt jaunus, nelabvēlīgākus nosacījumus kredītu izsniegšanā, kas nelabvēlīgi ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru konkurētspēju, to stabilitāti un iespējas attīstīties. LB izstrādāto ieteikumu ietekmē var mazināties komercbanku izsniegto kredītu apjoms saimnieciskās darbības veikšanai, kas radīs būtiskas finansiālas grūtības Latvijas lauksaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem uzņēmumiem.
LB izstrādātie ieteikumi balstās tikai vienas no iesaistītajām pusēm redzējumā, neizvērtējot to tieši skartās lauksaimniecības nozares ražošanas un ekonomiskos aspektus. ZM nav pieņemams, ka LB joprojām slēpj informāciju par ekspertiem un organizācijām, kas to konsultējušas šo ieteikumu izstrādē. LB vien atklājusi, ka pieaicinātie nezināmie zinātnieki tikai pauduši viedokli par dažādiem biodaudzveidības un lauksaimniecības jautājumiem, taču neesot mērķtiecīgi strādājuši pie ieteikumu izstrādes.
Ieteikumi ir pretrunā valdības mērķiem birokrātijas mazināšanā, jo prasa papildu dokumentu, izziņas, atskaišu un apliecinājumu sagatavošanu, kas sarežģīs darba procesus, stimulēs stagnāciju un paplašinās birokrātiskos procesus. Saskaņā ar LB vēstīto, ieteikumi izstrādāti, lai kredītiestādes varētu novērtēt lauksaimnieku un mežsaimnieku saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas daudzveidību. Tie aptver lauksaimniecību, mežsaimniecību, enerģētiku, kā arī ēku un inženierbūvniecību, un tajos konkrētas darbības klasificētas kā dabas daudzveidībai labvēlīgas vai nelabvēlīgas.