Pasaulē pēdējos gados pieaug pieprasījums pēc fosilajām izejvielām. Pieaug arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes šķiedrmateriāliem, jo arvien vairāk šie materiāli tiek izmantoti jaunu produktu ražošanai. Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030.gadam nospraustie uzdevumi liek maksimāli palielināt Latvijas atjaunojamo dabisko izejvielu izmantošanu dažādu rūpniecības produktu (šķiedru, virvju, audumu, filca, siltuma izolācijas, būvniecības un kompozītmateriālu), pārtikas (lobīti un nelobīti riekstiņi, aizdars, eļļa, proteīns, tēja) un barības (spraukumi zivju un dzīvnieku) produktu izejvielu ražošanā.
No kaņepēm iegūstamo produktu pielietojuma paplašināšana ir uzskatāms par perspektīvu attīstības virziens pasaulē, kas veido pamatu ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei uz dabiski atjaunojamo resursu bāzes. Lai iegūtu konkurētspējīgu produkcijas kvalitāti, liela nozīme ir gan apkārtējās vides apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijai, gan arī – konkrētās šķirnes potenciālam.
Nedaudz par sējas kaņepju audzēšanu
- Sējas kaņepēm (Cannabis sativa subsp. sativa) ir nepieciešama barības vielām bagāta, dziļa augsne ar labu ūdensapgādi un ūdenscaurlaidību. Par audzēšanai piemērotām uzskatāmas minerālu augsnes ar vidēji augstu gruntsūdens līmeni un labu ūdensapgādi, kas ir bagāta trūdvielām un ar neitrālu līdz viegli sārmainu augsni (minimālais augsnes pH – 5,8–6,0). Turpretī nepiemērotas ir vietas ar nabadzīgu minerālu augsni, kas atrodas tuvu vai tālu no gruntsūdeņiem, smaga, mālaina augsne, ļoti noblīvēta augsne un stāvošs ūdens. Šādos apstākļos ir traucēta kaņepju augšana, un tādējādi samazinās to ražīgums – līdz pat pilnīgiem ražas zudumiem. Ja nepastāv stāvoša ūdens uzkrāšanās problēma, kaņepes var audzēt arī kūdrainā augsnē, tomēr jāņem vērā, ka tad cieš šķiedras kvalitāte – samazinās to izturība pret pārraušanu.
- Augstas kaņepju sēklu un kaņepju stiebru ražas ieguvei liela nozīme ir labai sēklai. Tai ir jābūt labi iztīrītai, bez piemaisījumiem un nezāļu sēklām. Jāpievērš uzmanība arī sēklu izmēram. Noskaidrots, ka rupjākas sēklas nodrošina līdz pat 30% lielu šķiedras ražas pieaugumu, turpretī augstāku sēklu ražu iegūst no vidēji rupjām un sīkām sēklām. Audzējot divmāju kaņepes, smalkākas sēklas nodrošina lielāku skaitu mātesaugu, bet mazāk saušņu. Ir būtiski atcerēties, ka ar laiku kaņepju sēkla zaudē dīgtspēju, tādēļ sējai nevar izmantot sēklu, kas ir vecāka par diviem gadiem.
- Izsējas normas ir atkarīgas no kaņepju izmantošanas veida. Audzējot kaņepes sēklu (riekstiņu) ieguvei, tās sēj reti – 25-30 kg ha-1. Riekstiņu ieguvei izmanto vienas šķirnes, bet šķiedras un tējas vajadzībām citas kaņepju šķirnes. Retos sējumos kaņepju stiebri izaug resnāki un tie ir žuburoti. Katrā zara galā atrodas sēklas galviņas. Viens augs caurmērā dod 35 – 40 g sēklu, kamēr normāli biezos sējumos no vienas kaņepes vidēji iegūst 2 – 4 g sēklu. Šķiedru iegūšanai izsēj 45– 80 kg ha-1 sēklu.
Informācijai:
Sējas kaņepēm (Cannabis sativa subsp. sativa) var būt šķirnes gan ar divmāju augiem, gan vienmājas augiem:
- divmāju augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi atrodas uz diviem atsevišķiem augiem;
- vienmājas augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi atrodas uz viena auga, taču dažādās stiebra daļās. Šķiedras un sēklu ieguvei visu sējumu bez zudumiem var novākt vienā, optimālā laikā, bet mūsu klimatiskos apstākļos tas ir iespējams apmēram reizi 5 gados.
