Kopš Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas lauksaimniekiem ir iespēja saņemt tiešos maksājumus. Tiešais maksājums ir maksājums, ko piešķir tieši lauksaimniekam noteiktu atbalsta shēmu, tai skaitā vienotā maksājuma (VM), vienotā platību maksājuma (VPM) ietvaros.
Jaunajām dalībvalstīm iestājoties Eiropas Savienībā pirms VM shēmas ieviešanas tika dota iespēja piemērot pārejas atbalsta shēmu – VPM shēmu.
Piemērojot VPM shēmu, jaunajām dalībvalstīm ir iespēja paralēli veikt piemaksas papildu valsts tiešos maksājumu (PVTM) veidā no valsts budžeta, līdz brīdim, kad pakāpeniski tiks sasniegts 100% ES finansēto tiešo maksājumu apjoms, tādēļ sākot ar 2011.gadu PVTM apjoms pakāpeniski samazinās. Zemāk attēlā ir atspoguļot kā Latvijā katru gadu pakāpeniski palielinās ES finansēto tiešo maksājumu apjoms līdz 2013.gadā sasniedzot 100% ES tiešo maksājumu līmeni līdz ar to PVTM vairs nav pieejami.
Lai izvairītos, ka 2013.gadā pēkšņi un ievērojami tiek samazināts atbalsts tām nozarēm, kurās līdz 2012.gadam tika maksāti PVTM, 2013. gadā lauksaimniekiem piešķīra pārejas posma valsts atbalstu (PPVA). PPVA tika piešķirts tām nozarēm, kuras 2012.gadā saņēma PVTM un atbalsta piešķiršanas nosacījumiem bija jābūt identiskiem 2012.gada PVTM nosacījumiem.
Arī 2014.gadā dalībvalstīm, kuras piemēro VPM, ir dota iespēja piemērot PPVA. PPVA ir jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, kurus piemēroja 2013.gadā sniegtajam atbalstam. Taču, lai nodrošinātu PPVA saskanību ar konverģences mehānismu, katrai nozarei paredzēto atbalsta maksimālo apjomu ir jāierobežo līdz noteiktai procentuālai daļai. To ņemot vērā, atbalsta kopējā summa 2014.gadā tiek ierobežota līdz 80% no nozaru finansējuma 2013.gadā.
ES tiešie maksājumi:
- Vienotais platības maksājums;
- Atsevišķais maksājums par cukuru;
- Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveņu vai zemeņu platībām;
- Īpašais atbalsts par pienu.
No Latvijas budžeta finansētie pārejas posma valsts atbalsti 2013.gadā ir:
- 1. Ar ražošanu saistīti pārejas posma valsts atbalsti:
- par zīdītājgovīm
- par aitu mātēm
- 2. No ražošanas atdalītie pārejas posma valsts atbalsti:
- par platībām;
- par laukaugu platībām;
- par kartupeļu cieti
- par pienu;
- par liellopiem;
- par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;
- īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.
Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, atbalsta shēmas jāpielāgo jaunākajām izmaiņām – vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tādēļ atbalsta saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta veidi, nosacījumi, apjoms paliks nemainīgi, un vajadzētu būt gataviem tam, ka shēmas var tikt pārskatītas.
Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumus nosaka:
- Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003
- Ministru kabineta 2013.gada 12.marta noteikumos Nr.139 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.
Infografika - Latvijas reģionu attīstība 2014-2020: Eiropas Savienības un valsts ieguldījums nākotnē
Ministrijas kontaktpersona