Atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana Latvijas lauksaimniecības attīstībai un Eiropas vides mērķu sasniegšanai

Atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana Latvijas lauksaimniecības attīstībai un Eiropas vides mērķu sasniegšanai

Jānis Eglīts, zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs

 

Ir sācies jaunais ES plānošanas periods, kurā ES dalībvalstīm ir noteikti vēl ambiciozāki siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi un it visās ekonomiskajās aktivitātēs turpmāk vēl vairāk būs jāņem vērā  klimata un vides prasības. Tas ir ļoti pamatoti, ja mēs negribam pārkarsēt savu planētu un jau šo paaudžu laikā saskarties ar klimata pasiltināšanās negatīvajām sekām, piemēram, plašākiem mežu ugunsgrēkiem, negantākiem karstuma viļņiem un postošiem  plūdiem, kas arvien biežāk skar Eiropu un pārējo pasauli. Kā viens no klimata mērķiem ir fosilo energoresursu aizstāšana ar atjaunojamajiem energoresursiem –  tas ir nepieciešams un neapstrīdams izaicinājums gan Latvijā,  gan Eiropas Savienībā un citviet pasaulē.

 

Viena no būtiskākajām lauksaimniecības nozarēm ir lopkopība, kas nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku (piens, gaļa, olas), kurai ir arī būtiska loma darba tirgū un reģionu attīstībā un ekonomikā. Taču iedzīvotāju ikdienas uztura – piena, gaļas un olu – ražošanā rodas  kūtsmēsli, kas ir nozīmīgs CO2 izmešu atmosfērā avots un, kā mēs labi zinām, CO2 ir viens no klimata pasiltināšanās iemesliem. Tāpēc lauksaimniecības atkritumu (piemēram, kūtsmēslu un vircas, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes vai organisku atkritumu) izmantošana biogāzes iegūšanai, ņemot vērā lielo siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumu, nozīmē ievērojamas priekšrocības vides aizsardzībā, no lauksaimniecības pārpalikumiem ražojot siltumu un elektroenerģiju, kā arī izmantojot tos biodegvielai. Turklāt, nodrošinot biogāzes staciju darbību un attīstību, būtiski tiek veicināta lauku teritoriju ilgtspējīga attīstība.

 

Biogāzes ražotnes ļauj samazināt organisko atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu apglabāšanas poligonos. Jau tagad Latvijā plaši tiek lietotas tehnoloģijas, lai biogāzi, kas rodas atkritumu poligonos un slēgtajās izgāztuvēs, izmantotu enerģijas (elektroenerģijas un siltuma) ražošanai, būtiski samazinot klimata izmaiņas izraisošo gāzu emisijas. Pēc būtības biogāzes ieguves tehnoloģijas ļauj pārvērst gan sadzīves, gan ražošanas organiskos atkritumus enerģijā, papildus iegūstot kvalitatīvu mēslojumu zemkopībai, mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojumu. Pie tam biogāzes tehnoloģijas paver jaunas iespējas Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

 

Ir skaidrs, ka lopkopība arī turpmāk būs nozīmīga nozare Latvijā, jo, pirmkārt, tā nodrošina ar pienu, gaļu un olām vietējo patēriņu un eksportu. Otrkārt, lopkopība ir ne mazāk būtiska nozare Latvijas lauksaimniecībā un tautsaimniecība kopumā, jo nodrošina ar darba vietām un pastāvīgiem ienākumiem daudzus iedzīvotājus, dod pienesumu valsts budžetā un uztur Latvijas lauku ainavu sakoptu un skaistu. Taču ko darīt ar kūtsmēsliem, tajā skaitā arī amonjaku, kas ir liela problēma? Par laimi zinātnieki nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši, un jau sen ir izpētījuši, kā piešķirt kūtsmēsliem jaunu vērtību, turklāt būtiski samazinot to negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu – no kūtsmēsliem ražot moderno biodegvielu biometānu, lai, vienkāršākiem vārdiem runājot, mēs kūtsmēslus varētu izmantot autotransporta darbināšanā un braukt ekoloģiski. Tā ir laba alternatīva fosilajai degvielai. Tas ir iespējams, biogāzi attīrot, saspiežot un iepildot ar biogāzi darbināmās automašīnās. Biogāzi var attīrīt pat līdz tādai pakāpei, lai ar to varētu papildināt degvielas uzpildes tīklos šobrīd pieejamo dabasgāzi. Turklāt biogāze ir atjaunojams vietējais enerģijas avots, kas tiek uzturēts, izmantojot vietējās izejvielas un organiskos atkritumus, nevis importējot benzīnu, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tāpēc biogāzes tehnoloģijas Latvijas lauku attīstībai paver jaunas, ilgtspējīgas un videi draudzīgas saimniekošanas iespējas.

 

Tieši šo mērķu sasniegšanai ir radīts tik nepieciešamais ES atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, kas paredz investīcijas biometāna ražošanai un patēriņam Latvijā.  Plāns balstīts uz esošo biogāzes staciju pārveidi, lai tās varētu ražot biometānu, un saražotā biometāna nogādāšanā līdz gāzes tīkliem vai uzpildes iekārtām, kā arī noteikta veida garantēta patēriņa nodrošināšanu Latvijā. Šo aktivitāšu īstenošana dos ievērojamu ieguldījumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā transporta sektorā un palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, izmantojot moderno biodegvielu – biometānu. Nevienam nav noslēpums, ka biometāns ir videi draudzīgs enerģijas avots, salīdzinot ar fosilo (dīzeļdegviela, benzīns). Investīcijām biometāna ražošanā jābūt sabalansētām ar patēriņu. Tāpēc investīcijas biometāna patēriņa nodrošināšanā būs papildinošas ES paredzētajām investīcijām biometāna ražošanā no esošajām biogāzes stacijām un saražotā biometāna nogādāšanā līdz gāzes tīkliem vai uzpildes iekārtām. Kompleksais investīciju atbalsts biometāna ražošanā un patēriņā nodrošinās biometāna izmantošanas ekonomisko pamatojumu, savukārt izveidotā izcelsmes apliecinājumu sistēma ļaus kontrolēt biometāna apriti un patēriņu atbalstu saņēmušajos transporta līdzekļos. Turklāt, lai uzlabotu un palielinātu augstvērtīgāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu ikdienā tautsaimniecībā, īpaši transporta sektorā, Zemkopības ministrija rosina sniegt atbalstu lauku saimniecībām un uzņēmumiem lauksaimniecības tehnikas pielāgošanai darbam ar biometānu, kā arī biometāna pārvadāšanas moduļu iegādei.

 

Patlaban Latvijā darbojas 49 biogāzes stacijas ar kopējo uzstādīto elektroenerģijas jaudu aptuveni 56 MW. Šobrīd  41 lauksaimniecības biogāzes stacija gadā kopumā izmanto  1,85 miljonus tonnas izejvielu, no tām dažāda veida mēsli ir 847 000 tonnas, dažādi pārtikas ražošanas atkritumi (siera suliņas, spirta šķiedenis, tauku ķērāju saturs, pelavas, drabiņas, brāķētā produkcija u.c.), notekūdeņu dūņas, bojāta lopbarība u.c. atkritumi – 461 900 tonnas, dažāda nevērtīgā zaļā masa, zāle u.c. biomasa – 542 900 tonnas, t,sk.  kukurūzas skābbarība – 402 600 tonnas. Tas nozīmē, ka visu veidu mēsli un citi atkritumi veido 70,7% no visām izejvielām, dažāda zaļā biomasa – 7,6% bet kukurūzas skābbarība ir 21,7% no kopējās izejvielas. Šajos datos mēs labi varam redzēt lielu potenciālu ekodegvielas – biometāna – ražošanai.

 

Šobrīd neskaidrā nepārtraukta nosacījumu un prasību maiņa normatīvajos aktos apdraud gan lopkopības nozares pastāvēšanu  un ilgtspējīgu attīstību, gan izvirzītos mērķus atjaunojamās enerģijas ražošanā. Nepiedāvājot alternatīvas iespējas biogāzes energoresursu ražotājiem, pastāv risks zaudēt vai samazināt jau sasniegto atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģētikas sektorā, kā arī vairāku lielu lauksaimniecības uzņēmumu likvidēšanu. Ņemot vērā, ka tiesības uz valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanas obligātā iepirkuma ietvaros vairs netiek piešķirtas, un tiek prognozēts, ka lielākā daļa biogāzes staciju tuvāko divu vai trīs gadu laikā savu darbu beigs, atbalsts investīcijām staciju pārveidei biometāna ražošanai sniegs ieguldījumu ne tikai vides un klimata mērķu sasniegšanā, bet arī nodrošinās to, ka tiek saglabātas darba vietas reģionos, kur joprojām ir aktuālas nodarbinātības problēmas.

 

Zaļā enerģētika ir Latvijas un ES loģiska un neapstrīdama prioritāte. Te nevienam iebilžu nevarētu būt. Diemžēl šobrīd Latvijas enerģētikas politikā un normatīvajā regulējumā zaļā enerģētika netiek atbalstīta, pareizāk sakot, atbalsts tai pagaidām ir tikai vārdos. Tas tikai apgrūtina daudzu uzņēmēju darbu. Tāpēc jautājums pagaidām paliek aktuāls – kur lopkopjiem likt kūtsmēslus? Kaut kur deponēt vai izmantot tos gudri, mūsdienīgi un ilgtspējīgi, ražojot bioenerģiju.

  • Publicēts:
    11.03.2021